Foto: Timurs Subhankulovs / “Latvijas Avīze”

Mūžībā aizgājis režisors Mihails Kublinskis 0

Nedaudz vairāk kā divas nedēļas pirms 81. dzimšanas dienas mūžībā devies ilggadējais Nacionālā teātra režisors Mihails Kublinskis, liecina neoficiāla informācija.

Reklāma
Reklāma
Kāpēc ar gadiem pieaug svars? Kaloriju skaitīšana nepalīdzēs, lūk, kas tev jādara
RAKSTA REDAKTORS
“Kad sāku rādīt slaidus par Ukrainu, redzēju, ka vairāki skolēni novērsa skatienu…” Pieredzes stāsts par krievvalodīgajiem jauniešiem 264
VIEGLAIS TESTS. Ja nevari atbildēt 100% pareizi uz šiem jautājumiem, tad tu neesi pārāk gudrs
Lasīt citas ziņas

Valsts policijas darbinieki sestdien, 28. martā, pēc izsaukuma ieradušies dzīvoklī Krišjāņa Barona ielā Rīgā un pēc durvju atvēršanas dzīvesvietā atraduši mirušu cilvēku, portālam “Jauns.lv” apstiprināja Valsts policijas sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Elīna Priedīte.

Latvijas Nacionālā teātra sabiedrisko attiecību speciāliste Līga Rimšēviča LA.LV atklāja, ka otrdien, 31. martā, notiks oficiāla mirušā atpazīšana. Tad teātris arī ziņos par atvadīšanos no režisora.

CITI ŠOBRĪD LASA

Mihails Kublinskis (12.04.1939.-28.03.2020) ir latviešu režisors, viens no Latvijas Nacionālā teātra un klasiskās režijas simboliem.

Pēc Rīgas 2. vidusskolas pabeigšanas sāka strādāt Latvijas Nacionālajā teātrī par mēbeļnieku rekvizitoru. Drīz tika ievērota viņa azartiskā interese, teicamās skatuves dotības un artistiskums.

Sākumā jaunais rekvizitors piedalījās masu skatos un epizodiskās lomās, līdz teātri pārsteidza ziņa, ka Mihails Kublinskis dublēs Jāni Kubili Klaida lomā Teodora Dreizera “Amerikāņu traģēdijā”.

Paralēli darbam teātrī Mihails Kublinskis iestājās Valsts Konservatorijas režijas nodaļā, ko absolvēja ar Grigorija Kanaviča drāmu “Lai viņš iet projām”.

Kopš 1964. gada viņš bija teātra režisors, kuram svarīgs sabalansēts domu biedru ansamblis. Lielā mērā Mihails Kublinskis veidojis aktieru Lāsmas Kugrēnas, Antras Liedskalniņas, Māras Zemdegas, Lolitas Caukas, Lienes Gāliņas, Ģirta Jakovļeva, Inta Burāna, Aināra Ančevska, Jāņa Āmaņa radošās biogrāfijas.

Repertuāra izvēlē režisoru allaž interesējuši latviešu teātru praksē neaprobēti darbi. Daudzi no tiem kļuvuši par neatņemamu ne tikai nacionālā teātra, bet visas latviešu teātra vēstures zelta fonda daļu. (“Mežonīgais kapteinis Kihnu Jens”, “Vasara Noānā”, “Santakrusa”, “Hamilkāra kungs”, “Romeo un Džuljeta”, “Bezkaunīgie veči”, “Heda Gablere”, “Brīnumainā kurpniece”).

Savukārt jaunas kvalitātes, jauni izteiksmes meklējumi un atklājumi saistās ar Aktieru zāles izveidi 70. gadu vidū. (“Elektra – mana mīla”, “Lauva ziemā”, “Lieldienas”).

Reklāma
Reklāma

Tieši Kublinski teātra ilggadējais mākslinieciskais vadītājs Alfreds Jaunušans izraudzījās par sava “posteņa” pārmantotāju, tiesa, viņam šajā amatā bija atvēlēti tikai divi gadi – no 1987. līdz 1989.

Par nopelniem latviešu teātra attīstībā Mihails Kublinskis 1995. gadā saņēmis Spēlmaņu nakts balvu par mūža ieguldījumu, bet 2005. gadā apbalvots ar valsts augstāko apbalvojumu – Trīs Zvaigžņu ordeni.