Šveices firmas “Crypto AG” galvenā mītne Šteinhauzenā.
Šveices firmas “Crypto AG” galvenā mītne Šteinhauzenā.
Foto: Arnd Wiegmann/REUTERS/SCANPIX/LETA

Neitrālā Šveice divdomīgā situācijā 0

Ilgāk nekā pusgadsimtu Šveices firma “Crypto AG” piegādāja daudzām pasaules valstīm informācijas drošības un šifrēšanas tehniku, ko izmantoja bruņotie spēki, izlūkdienesti un diplomātiskie dienesti.

Reklāma
Reklāma
“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa.” Vai varētu aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri? 400
TV24
Uzņēmējs nosauc visbirokrātiskākās valsts iestādes, kuras būtu likvidējamas: Šādi es, protams, varu sev audzēt ienaidniekus 88
Viedoklis
Krista Draveniece: Puikam norauj bikses, meitai neļauj pačurāt. Kādi briesmoņi strādā mūsu bērnudārzos? 65
Lasīt citas ziņas

Taču Šveices firmas klienti nezināja, ka “Crypto AG” slēptais īpašnieks ir ASV Centrālā izlūkošanas pārvalde slepenā partnerībā ar Rietumvācijas federālo izlūkdienestu.

Šveices valdības pārstāvis paziņojis, ka šajā lietā sākta izmeklēšana.

Firma darbojusies četros kontinentos

CITI ŠOBRĪD LASA

ASV un Rietumvācijas izlūkdienesti izmantoja firmas “Crypto AG” ražoto aparatūru, lai bez grūtībām uzlauztu kodus un šifrus, ko tās klienti lietoja sarakstē, ko viņi uzskatīja par slepenu, ziņo ASV laikraksts “The Washington Post”, Vācijas raidsabiedrība ZDF un Šveices raid­sabiedrība SRF, kas atklāja šo spiegošanas operāciju, dēvētu “Rubikona”. Firma “Crypto AG”, kuras galvenā mītne atradās Šteinhauzenā, jau agrāk tika turēta aizdomās par sadarbību ar ārvalstu izlūkdienestiem, taču šī informācija tika noklusēta.

Firmā strādāja aptuveni 230 darbinieku, un tai bija biroji četros kontinentos: Abidžanā, Abū Dabī, Buenosairesā, Kualalumpurā, Muskatā, Selsdonā un Šteinhauzenā. Firmas patiesie īpašnieki nebija zināmi arī tās formālajiem vadītājiem. Firma slepeni pārdeva šifrēšanas un kodēšanas aparatūru ASV Nacionālās drošības aģentūrai, Britānijas valdības komunikāciju dienestam un Vācijas izlūkdienestam BND, kas to izmantoja citu valstu šifrēto ziņojumu atklāšanai.

Firmas aparatūra tikusi pārdota arī Irānai, Indijai, Pakistānai un citām valstīm, kas ir Rietumu izlūkdienestu uzmanības lokā, atzīmē aģentūra “Reuters”. 1992. gadā viens no firmas “Crypto AG” darbiniekiem tika aizturēts Irānā un apsūdzēts spiegošanā, jo Teherānai radās aizdomas par tās slepenās sarakstes noplūdi.

Toreiz firma noliedza ziņojumus, ka tā esot Rietumu izlūkdienestu slepens aktīvs, kā “neticamu sazvērestības teoriju”, rakstīja vācu žurnāls “Focus”. 1995. gadā ASV laikraksts “The Baltimore Sun” ziņoja, ka firmai “Crypto AG” esot cieši sakari ar ASV Nacionālās drošības aģentūru, taču pēc izlūkdienestu iejaukšanās lieta neguva tālāku virzību.

Šveices valdība sāk izmeklēšanu

Medijos nonākot jaunai informācijai par firmu “Crypto AG”, Šveices valdība šā gada janvārī uzdeva bijušajam Augstākās tiesas tiesnesim Niklausam Oberholceram izmeklēt firmas darījumus, paziņojis Šveices Aizsardzības ministrijas pārstāvis.

Šveices amatpersonas atzinušas, ka šīs lietas izpēte būs sarežģīta, jo daži notikumi iesniedzas vairāk nekā pusgadsimtu senā pagātnē. Oberholceram jāiesniedz ziņojums par firmas darījumu izpēti Šveices valdībai līdz jūnija beigām.

Reklāma
Reklāma

Kā ziņo aģentūra “Reuters”, vismaz četras valstis – Izraēla, Britānija, Zviedrija un oficiāli neitrālā Šveice – zināja par operāciju “Rubikona” vai arī tām tika dota pieeja dažiem no tajā atklātajiem noslēpumiem.

Ja Šveices varas iestādes ļāva firmai “Crypto” darboties, tad nevar uzskatīt, ka tā būtu pārkāpusi kādus Šveices likumus, atzīmē “Reuters”. Šveices Zaļās partijas politiķis Baltazars Gletli izteicies, ka gadījumā, ja valsts iestādes zināja par “Crypto” darbībām, “tas iedragātu mūsu politiskās identitātes pamatus”.

Kā liecina kāds atslepenots CIP dokuments, ASV izlūkdienestam un tā Vācijas partnerim BND daudzas reizes izdevās pārvarēt interešu pretrunas, lai turpinātu vienu no veiksmīgākajām izlūkošanas operācijām aukstā kara gados.

Vācijas apvienošanās pirms 30 gadiem izbeidza Berlīnes piedalīšanos firmā, atzīmē avīze “The Washington Post”, taču CIP atpirka tās daļu par 17 miljoniem dolāru. “Crypto AG” tika likvidēta 2018. gadā CIP darījumā, kura nolūks bija radīt aizsegu CIP aiziešanai, izveidojot divas jaunas firmas: “Crypto International” un “CyOne Security AG”.

To jaunie īpašnieki apgalvo, ka viņu firmām neesot sakara ne ar CIP, ne vācu izlūkdienestu BND. Šveices ekonomikas ministrs Gī Parmelins ir uz laiku atsaucis eksporta licences firmām “Crypto International” un “CyOne Security” līdz “situācijas noskaidrošanai un atbilžu saņemšanai uz jautājumiem”.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.