Nelīdzēja ne draudi, ne šantāža. Atklāj, kāpēc patiesībā Lukašenko neizdeva pavēli par iebrukumu Ukrainā 98
Baltkrievijas diktators Aleksandrs Lukašenko gatavoja sauszemes iebrukumu Ukrainā, taču viņam neizdevās pārliecināt Baltkrievijas armiju, to “Espreso TV” ēterā atklāja Baltkrievijas gaisa desanta uzbrukuma grupas dibinātājs Ukrainas bruņoto spēku sastāvā Valērijs Sahaščiks.
Pēc viņa teiktā, pagājušā gada decembrī visas Baltkrievijas armijas kaujas gatavās vienības atradās pie robežas.
Tomēr karavīri laikus sāka uzdot komandieriem daudz jautājumu par iebrukuma lietderību Ukrainā, sakot, kāpēc ukraiņu tauta pēkšņi ir kļuvusi par ienaidnieku.
“Valsts drošības komitejas pārstāvji gandrīz nedēļu pavadīja karaspēkā, šantažēja, iebiedēja un runāja ar militāristiem – nekas neiznāca. Viņi ziņoja augstākajai vadībai, ka Baltkrievijas armija nav gatava militārai rīcībai Ukrainā, tāpēc pavēle netika dota,” stāsta Sahaščiks.
Lai arī Krievijai neizdevās iesaistīt baltkrievus sauszemes iebrukumā Ukrainā, Krievija un Baltkrievija parakstījušas līgumu par krievu kodolieroču izvietošanu Baltkrievijas teritorijā, par ko abu valstu līderi vienojās martā.
Kontrole pār ieročiem paliks Maskavas rokās.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins 25.martā paziņoja, ka Krievija izvietos Baltkrievijā taktiskos kodolieročus.
Abu valstu amatpersonas izteicās, ka Krieviju un Baltkrieviju uz šādu soli pamudinājis Rietumu naidīgums.
Baltkrievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka līgums attiecas uz “īpašu glabātuvi Baltkrievijas Republikas teritorijā”.
Kad ieroči varētu tikt nogādāti Baltkrievijā, nav zināms, bet Putins iepriekš izteicās, ka taktisko kodolieroču glabātuve tiks pabeigta līdz 1.jūlijam.
Baltkrievija līderis Aleksandrs Lukašenko ceturtdien paziņoja, ka Krievija sākusi kodolieroču pārvietošanu uz Baltkrieviju, piebilstot, ka ir iespējams, ka ieroči jau atrodas valstī.
Baltkrievijas demokrātiskās opozīcijas kustības līdere Svjatlana Cihanouska nosodīja šo vienošanos un sacīja, ka jādara viss iespējamais, lai novērstu Putina plānu izvietot kodolieročus Baltkrievijā, jo tas nodrošinās Krievijas kontroli pār Baltkrievijas teritoriju vēl daudzus turpmākos gadus.
“Tas vēl vairāk apdraudēs Ukrainas un visas Eiropas drošību,” sacīja Cihanouska.
Neatkarīgais baltkrievu militārais analītiķis Aleksandrs Aļesins norādīja, ka aptuveni divas trešdaļas no Krievijas vidēja darbības rādiusa kodolraķetēm Aukstā kara laikā atradās Baltkrievijā. Viņš piebilda, ka ir desmitiem padomju laika glabātuvju, kuras joprojām varētu izmantot šādu raķešu novietošanai.
Padomju kodolieroči, kas bija izvietoti Baltkrievijā, Ukrainā un Kazahstānā, tika pārvietoti uz Krieviju saskaņā ar vienošanos, ko ASV palīdzēja noslēgt pēc Padomju Savienības sabrukuma.
Aļesins norādījis, ka dokumenti Minskā par kodolieroču atgriešanos Baltkrievijā parakstīti laikā, kad Ukraina gatavojas sākt pretuzbrukumu un Rietumvalstis nodod ieročus Kijivai.
“Šim Baltkrievijas kodolbalkonam vajadzētu sabojāt noskaņojumu politiķiem Rietumos, jo kodolraķetes spēj aptvert Ukrainu, visu Poliju, Baltijas valstis un daļu Vācijas,” sacīja Aļesins.
Baltkrievijas aizsardzības ministrs arī paziņoja par plāniem stiprināt Krievijas un Baltkrievijas apvienoto spēku kaujas spējas, pārvedot uz Minsku raķešu sistēmu “Iskander-M” un pretgaisa aizsardzības sistēmu S-400.
Krievijai un Baltkrievijai ir alianses līgums, saskaņā ar kuru Kremlis subsidē Baltkrievijas ekonomiku ar aizdevumiem un atlaidēm Krievijas naftai un gāzei. Krievija izmantoja Baltkrievijas teritoriju kā placdarmu, lai iebruktu kaimiņvalstī Ukrainā, un uztur tur karaspēku un glabā ieročus.
