Nevainīgi teicieni, kas grauj jūsu veselību un pašsajūtu un veselību. Domā, ko runā! 0
Ja jūs savā ikdienas leksikā lietojat šos teicienus, padomājiet, ko runājiet un labāk iztieciet bez tiem. Kad beidz izmantot vārdus, kas iznīcina, pazūd arī slimības. Lūk, vārdi un izteicieni, kas rosina noteiktu slimību veidošanos.
Vācu psihoterapeits Nossrats Pezeškians pirmais ievēroja veselībai kaitējošos, slimību programmējošos, vārdus un iemācījās, kā to negatīvo ietekmi noņemt.
Pievērsiet uzmanību, cik gan virtuozi vārdi, kas mūs pašus iznīcina, ir maskēti aiz metaforiskiem izteicieniem!
* Apnicis līdz nelabumam! Pieēdos līdz ūkai! Dūša metas šķērma no tā! (anoreksija)
* Uzgrūst darbu gūzmu. Nest savu krustu. Problēmas, kas man uz pleciem… (osteohondroze)
* Viņš man indē dzīvi! Pats sev nepiederu. Apnicis viss līdz nāvei! (vēzis)
* Nekādi nevaru sagremot… Pats sevi ēd… (čūla)
* Čuras galvā sakāpušas! Mav spēka, noguru līdz nāvei… (uroloģiskas saslimšanas)
* Ļauj atelpoties! Piegrieza skābekli… Man uzšķaudīt… (bronhiālā astma un hiperventilācijas sindroms)
* Viņš/viņi izsūc man asinis! Iespiež no manis sulu! Tas man iesūcies asinīs… (asins saslimšanas)
* Ņemt pie sirds… Sirds plīst pušu… Kā dūriens sirdī! (miokarda infarkts)
* Negribētos izrādīties viņa āda… Viegli ievainojams… Plānu ādu… (ādas saslimšanas un alerģijas)
* Lauzt galvu… Lauzīt galvu… Riskēt ar savu galvu… Vēl ar galvu ieskrien sienā! Tu man sagādā vienas vienīgas galvassāpes! (migrēna, meteoatkarība)
* Kā pa celmiem… Nenoturīgs… Nepārvarams… Šito man neiziet… (bieži krampji, podagra)
* Nolaist tvaiku… Sadosim sutas! Viņi degs elles ugunīs! (hipertonija)
* Pretīgi… Lai dzīve neliekas pārāk salda! Nekāda prieka… (aknu un žultspūšļa slimības, aptaukošanās)
* Lai manas acis to neredzētu! Briesmīgi skatīties! Skatoties – kāpēc… Tumša bilde… (acu slimības)
* Negribu to dzirdēt! Nesaki! Aizveries! Klusē! Vai nevar klusāk!? (dzirdes pazemināšanās, kurlums)
* Šermuļi pār kauliem… Tracina! Man riebj… Nejauc galvu! (depresija)
Var likties, ka mēs izmantojam spilgtas metoforas, bet patiesībā dodam ķermenim konkrētas komandas, kuras tas izpilda.
Tika pieņemts, ka iznīcinošos vārdus cilvēks sāk izmantot tad, kad veselības problēmas jau ir radušās, taču tas neapstiprinājās. Sākumā cilvēks iekļauj savā runā ķermeni iznīcinošos vārdus un tikai pēc tam atnāk slimība.
Zinot šo, drīzāk tiklīdz jūs savā leksikā atradīsiet vārdus-iznīcinātājus, piedomāsiet, kā runājat.
Avots: top.thepo.st
