Pēc padoma, kā vislabāk sagatavoties darba intervijai, jautāju karjeras konsultantei Jolantai Jasukevičai.
“Obligāti ierasties laikā vai pat nedaudz pirms. Apģērbties atbilstoši izsludinātajai vakancei. Pirms tam izpētīt uzņēmumu, lai var iesaistīties kvalitatīvā sarunā par potenciālo darbu tajā. Pārdomāt savus līdzšinējos panākumus darba vietās, lai ar to var padalīties. CV jābūt pēc iespējas kompaktākam, vēlams ietilpināt vienā A4 lapā.
Motivācijas vēstules prasa arvien mazāk, bet joprojām tās tiek prasītas. CV jāveido maksimāli oriģināli un parādot savu personību. Motivācijas vēstule nedrīkst būt CV plašākam izklāstam, tajā pēc iespējas ir jāparāda sava atbilstība izsludinātajai vakancei un sava gatavība un motivācija darboties uzņēmuma labā. Jādomā, kā izcelties starp citu iesniegtajiem CV. Parādīt spēju, gatavību un motivāciju risināt uzņēmumam nepieciešamās problēmas/ uzdevumus.
Obligāti sagatavot savus jautājumus, tajā skaitā par atalgojuma un bonusu sistēmu. Veidot dialogu, lai intervija neizvēršas kā nopratināšana,
Jasukevičai iesaka.
Vai ir kādi obligātie jautājumi, kas būtu intervijā jānoskaidro?
“Tas ir ļoti individuāli, atkarībā no katras personas interesēm, vērtībām un vajadzībām. Nav jāizdomā samāksloti jautājumi, kuri pašam patiesībā neinteresē. Kādam ir svarīga izaugsme, tad jājautā par to, citam veselības apdrošināšana, kādam vēl darba laika elastība vai atalgojuma sistēmas dažādība,” konsultante norāda.
Ko nevajadzētu jautāt potenciālajam darba devējam?
“Droši vien, kas saistīts ar potenciālo algas pieaugumu. No sākuma jāpierāda sevi kā kvalitatīvu darbinieku. Nevajadzētu arī iztaujāt par iepriekšējo darbinieku, kurš ieņēma šo pozīciju. Protams, ka neko arī aizskarošu un aizvanojošu saistītu ar uzņēmumu un tā darbiniekiem,” Jasukevičai piekodina.
Nodarbinātības valsts aģentūra darba meklētājiem iesaka: Lai gan darba tirgus nepārtraukti mainās, CV joprojām saglabā savu nozīmi kā pirmais solis ceļā uz nodarbinātību. Vienlaikus būtiski ir mainījies veids, kā tas tiek veidots un uztverts.
Uzmanības fokuss ir pārvirzījies uz rezultātiem un sasniegumiem – darba devēji novērtē īsus, mērķtiecīgus CV, kuros skaidri parādīts kandidāta ieguldījums un pievienotā vērtība konkrētajam amatam, nevis plaši pieredzes uzskaitījumi.
Arī motivācijas vēstules forma piedzīvo pārmaiņas – klasiskās A4 lapas vietā arvien biežāk tiek izmantots kodolīgs pavadvēstules e-pasts vai īsa sadaļa “Par mani” CV ievadā.
Mūsdienās darba devēji bieži izmanto automatizētas personāla atlases sistēmas, kas ar mākslīgā intelekta palīdzību atlasa CV pēc atslēgvārdiem, tāpēc ir īpaši svarīgi CV iekļaut vakancē lietotos terminus.
Daudzās jomās, īpaši biroja, pārdošanas un vadības amatos, sakārtots LinkedIn profils nereti ir pat nozīmīgāks par pašu CV.
Savukārt radošajās un tehniskajās profesijās īpaši nozīmīga ir portfolio (nozīme – tā ir strukturēta darbu, sasniegumu un prasmju kolekcija, kas uzskatāmi atspoguļo cilvēka praktisko pieredzi un profesionālo izaugsmi, papildinot CV ar konkrētiem pierādījumiem par paveikto un kompetencēm. Atsevišķos gadījumos kā papildu elements var tikt izmantoti arī īsi video pieteikumi, kas kalpo drīzāk kā papildinājums, nevis obligāta prasība).
Ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka labākas iespējas, meklējot darbu, būs cilvēkiem, kuri apguvuši jomas, kas prasa lielāku sākotnējo piepūli, kuru interesantums nav acīmredzams, pirms cilvēks ieguldījis laiku to izzināšanai.
“Ar to pirmkārt domāju t.s. STEM specialitātes. Taču ir ticami, ka mākslīgā intelekta attīstības rezultātā augs arī pieprasījums pēc t.s. “mīkstajām” prasmēm jeb soft skills, kas ir intuīcija un cilvēciska saskarsme.”
Vai arī tev ir problēmas atrast darbu? Varbūt kādi novērojumi par darba tirgu konkrētā jomā? Raksti savu stāstu man uz [email protected].



