“Nevis alga vainīga, bet bailes!” Edgars atklāj, kāpēc darbinieki vecumā ap 50 Latvijā kļūst lieki
0
Atrast darbu šajos ekonomiskajos apstākļos nav viegli ne jaunam bez pieredzes, ne nobriedušam ar maziem bērniem, kuri visu laiku slimo, kur nu vēl senioram, kuram pensija klauvē aiz stūra.
Lai gan katrai paaudzei ir savas stiprās puses un vērtības, ceļš uz piemērotu darbu var būt sarežģīts. Šī problēma kļūst īpaši aktuāla laikā, kad mainās darba tirgus vajadzības, automatizācija aizstāj tradicionālās profesijas, bet konkurence pieaug visās nozarēs. Nesen rakstīju par jaunieti Sindiju, kura gada laikā nevar atrast darbu. Šo rakstu izlasīja Edgars, kurš ir divreiz vecāks par Sindiju, izklāstot ar kādām problēmām darba tirgū saskaras viņš.
“Ironiski teikšu – “kaut man būtu tādas problēmas”. Es neapstrīdu un nepiezeminu konkrētās jaunietes problēmas darba meklējumos, bet
šobrīd es saskaros ar situāciju, ka
nevaru atrast darbu un mana statistika uz šo brīdi no 2. novembra pērn līdz šī gada janvāra vidum – nosūtīti 45
pieteikumi uz dažādām vakancēm.
2 darba intervijas no kurām viena bez atpakaļ saites, otra ar atteikumu. 3 atteikumi. 3 gadījumos pēc telefona zvana es neizskatīju piedāvājumus, jo atalgojums bija neadekvāti zems un vienā gadījumā darba devējs jau sākotnēji gatavojās pārkāpt Darba likumdošanu un Darba drošības noteikumus. Pērējos gadījumus atpakaļsaites nav.
Izvilkums no manas standarta motivācijas vēstules.
“Mans darba stāžs uz doto brīdi ir 36 gadi (jūnijā būs 37) un es esmu uzkrājis ļoti plašu dzīves un profesionālo pieredzi, kas ļauj man veikt visdažādākos uzdevumus. Spēja ātri apgūt nepieciešamo informāciju, spēja domāt gan tehniski gan loģiski dod patiesi lielas priekšrocības dažādu darbu izpildē. Gadu gaitā ir izveidojusies stabila kritiskā domāšana. Man nesagādā grūtības strādāt gan ar “rokām” gan ar “galvu”. Dažāda līmeņa procesu un cilvēku darba organizēšana un motivēšana noteikta mērķa sasniegšanai, kā arī pārrunu vešana ir viena no manām stiprajām pusēm.
Protams, es šobrīd nevaru būt ķirurgs vai kosmonauts, jo tam būtu nepieciešama otra dzīvei, lai iegūtu nepieciešamās zināšanas un prasmes.
Darba pieredzei ir vairāki lielie posmi, kas ir atspoguļoti un atdalīti manā darba pieredzes aprakstā.
Esmu 52 gadus jauns, komunikabls vīrietis ar daudzveidīgu dzīves un profesionālo pieredzi, par vienmuļu šo dzīvi nevar nosaukt. Tieši šobrīd es meklēju savas pieredzes pielietojumu profesionālajā jomā, iespēju iegūt jaunu pieredzi, sasniegt jaunus mērķus un nodrošināt sev interesantu, perspektīvu un finansiāli stabilu nodarbošanos tuvākajiem 5 līdz 8 gadiem šeit Latvijā. Biznesa sfērai nav principiālas nozīmes, jo specifisko informāciju par produktu vai pakalpojumu var iemācīties – viss pārējais ir, pieredzes, statistikas, informācijas un paša rokās.
Es ātri apgūstu jaunu informāciju. Darbības sfēru cenšos apgūt padziļināti. Darba pienākumus veicu precīzi, atbilstoši uzstādītajiem mērķiem un pilnvarām. Piemīt profesionālā darba iniciatīva un kritiskā domāšana. Attīstīta tehniskā domāšana. Labi attīstītas analītiskās spējas. Viegli saprotos ar dažāda vecuma cilvēkiem. Brīvi strādāju ar datortehniku un ātri apgūstu jaunu darbam nepieciešamo programmatūru.
Latviešu valoda ir dzimtā, krievu valodu pārvaldu brīvi kā valodas nesējs, jo bērnību esmu pavadījis bilingvālā vidē. Ņemot vērā dzimtas saknes, komunicēju arī Latgaļu valodā. Angļu valodai ir nepieciešama prakses atjaunošana, jo tas ko ikdienā nelieto, tāpat ar laiku mazina savu efektivitāti. Vācu valodu varu saprast bet tās “pievilkšanai” ir nepieciešams lielāks laika un resursu ieguldījums.
Darba intervijas parasti ievelkas uz 1,5-2 stundām, jo lielai daļai intervētāju ir interesanta mana pieredze bet, kā izrādās, tikai stāsti par pieredzi, bet ne manas pieredzes izmantošana.
Šobrīd nevaru pat iekārtoties par kravas busa šoferi (ir prakse un pieredze). Jā man nav augstākās izglītības, bet daudzos gadījumos, kad mani iepriekš uzrunāja un piedāvāja uzņemties atbildību par kaut kādu sfēru vai projektu, tiem cilvēkiem mans akadēmiskās izglītības trūkums netraucēja.
Pieļauju, ka daudziem maniem vienaudžiem (50+ vai pat 40+) ir stipri līdzīgas problēmas. Ir man arī novērojumi par personāla atlases “speciālistu” vai uzņēmumu “pusvadītāju” attieksmi pret tādiem kā es. Šobrīd nopietni sāku apsvērt domu ar savu ģimeni braukt no Latvijas projām.
Protams, aizbraukšana ir galējā rīcība šajā situācijā un nav jau tā, ka man ir paaugstinātas prasības pret atalgojumu (es saprotu gan ekonomisko situāciju gan nodokļu sistēmu, gan enerģētikas un ekspluatācijas izmaksas) un pieprasu augstākā IT sfēras darbinieka algu par “krāvējā darbu” noliktavā. Tas tā nav.
Manuprāt, galvenā problēma ir
zemākā un vidējā līmeņa uzņēmumu vadītāju (kā es saku – “pusvadītāju”) bailes pazaudēt savu vietu, kad darbinieks ar stipri lielāku profesionālo pieredzi sāks norādīt un kļūdām, problēmām vai, teiksim, labāk pārzinās Darba likumdošanu un Darba drošības prasības, kā dēļ var tikt apšaubīta šo “pusvadītāju” kompetence no augstākas vadības vai uzņēmuma īpašnieku puses.
Arī manipulēšanas iespējas ar tik pieredzējušiem cilvēkiem kā es, ir ļoti ierobežotas, bet pareizi motivējot un izmantojot potenciālu iespējas sasniegt augstus rezultātus ir ne tikai skaistajiem “jauniešiem” 25+, kas dzīvo pie vecākiem un viņiem nav jārūpējas ne par rēķinu apmaksu, ne hipotekāro kredītu, bet arī cilvēkiem 40+, 50+, kam ir pieredze un spēja pielāgoties esošajai situācijai.
Kopumā novērtējums parasti ir ļoti virspusējs un ne īpaši objektīvs no personāla atlases speciālista kam ir 25 gadi.
Standarta atbilde e-pasta vēstulēs – Mēs novērtējam Jūsu pieredzi un profesionālās zināšanas, taču Jūsu kandidatūra šoreiz netika virzīta uz nākamo atlases kārtu. Daļā gadījumu pēc darba intervijas pat neatzvana vai neatsūta SMS, kaut apsolās to izdarīt. Tas savā ziņā parāda attieksmi pret darba meklētājiem 50+,” viņš raksta.
Vai arī tev ir problēmas atrast darbu? Varbūt kādi novērojumi par darba tirgu konkrētā jomā? Raksti savu stāstu man uz [email protected].
