Kultūra
Kultūrpolitika

Neziņa grauj visvairāk – reģionālās koncertzāles Covid-19 krustcelēs1


Trīs nedēļas nogales Ventspils koncertzāle “Latvija” rīkoja pagalmu koncertu sēriju #atverlogu. Tā noslēdzās 16. maijā, kad četri mūziķi – čellists Kārlis Klotiņš, saksofonists Aigars Raumanis un muzikālā apvienība “A9” (attēlā) – cerību pilni atgriezās uz koncertzāles skatuves.
Trīs nedēļas nogales Ventspils koncertzāle “Latvija” rīkoja pagalmu koncertu sēriju #atverlogu. Tā noslēdzās 16. maijā, kad četri mūziķi – čellists Kārlis Klotiņš, saksofonists Aigars Raumanis un muzikālā apvienība “A9” (attēlā) – cerību pilni atgriezās uz koncertzāles skatuves.
Publicitātes (Kristapa Anškena) foto

Linda Kusiņa-Šulce, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”

 

Ārkārtējās situācijas dēļ Latvijas reģionālajās koncertzālēs – Latgales vēstniecībā “Gors”, Liepājas “Lielajā dzintarā”, Vidzemes koncertzālē “Cēsis” un Ventspils koncertzālē “Latvija” – no 13. marta līdz 9. jūnijam atcelti vairāk nekā simt visdažādāko notikumu – akadēmiskās un estrādes mūzikas koncerti, teātra izrādes, korporatīvie sarīkojumi.

Negūtie ieņēmumi pārsnieguši pusmiljonu eiro. “Kultūrzīmes” pētīja, kā reģionālās koncertzāles cenšas pārvarēt krīzi.

 

Liepāja: glābj lielie nomnieki

Timurs Tomsons
Foto: Zane Bitere/LETA

Liepājas koncertzāles “Lielais dzintars” valdes loceklis Timurs Tomsons “KZ” informēja – kopš 13. marta koncertzālē atcelts 61 notikums.

“Esam gan iespēju robežās samazinājuši izdevumus, minimizējuši apkuri, mazinājuši personāla izmaksas, arī komunālie izdevumi atšķiras no apstākļiem, kad koncertzālē katru dienu ir vairāki simti cilvēku,” viņš norāda, piebilstot, ka patlaban tiek rēķināts – budžetā gada griezumā tas varētu nozīmēt neieņemtus 120 000 līdz 130 000 eiro.

Tomēr salīdzinoši ar citām Latvijas reģionālajām koncertzālēm “Lielais dzintars” ir labākā stāvoklī divu lielo valsts nomnieku dēļ. “Liepājas Simfoniskais orķestris un Liepājas Mākslas un dizaina vidusskola turpina maksāt nomas maksu, tādēļ ar visu ieņēmumu samazinājumu koncertzāles uzturēšanai pietrūkst samērā nedaudz,” skaidro koncertzāles vadītājs.

Pagaidām koncertzāles vadība centusies saglabāt visas darba vietas – darbinieki palaisti atvaļinājumā, tādēļ aprīlī bijuši lielāki izdevumi atvaļinājuma naudas dēļ. Vairāk nekā desmit darbinieki, kuri strādā nelielā slodzē tieši koncertdarbības apkalpošanā, izvēlējušies doties bezalgas atvaļinājumā līdz situācijas stabilizācijai, nevis pārtraukt darba attiecības.

Kaut gan celt reģionālās koncertzāles bija valdības politisks lēmums, tomēr tās ir simtprocentīgas pašvaldības kapitālsabiedrības, tādēļ to darbiniekiem nepienākas valsts noteiktie dīkstāves pabalsti, atgādina Timurs Tomsons, norādot, ka daļai darbinieku tie izmaksāti no pašvaldības piešķirtajiem līdzekļiem.

“Ir darbinieki, kuri izvēlējušies saņemt sociālos pabalstus, jo viņiem tas bija izdevīgāk nekā slodzes samazinājums, bet administrācija un mākslinieciskā daļa pagaidām vēl strādā pilnā slodzē, gatavojot nākamos koncertus,” stāsta koncertzāles vadītājs.

Speciālisti ir vislielākā koncertzāles vērtība, uzskata Timurs Tomsons, tādēļ “uzdevums ir pēc iespējas ilgāk noturēt darbiniekus pie sevis, un, ja lielie koncerti nebūs iespējami, mēģināsim līdzekļus, kas bija domāti kultūras norisēm, pārvirzīt darbinieku atalgojumiem.”

Pretēji izplatītajam uzskatam par to, ka kultūra tikai prasa ieguldījumus, neradot ienākumus, viņš norāda, ka pērn koncertzāle samaksājusi nodokļos 380 000 eiro, turklāt koncertzālei ir arī netiešs ekonomiskais efekts: “Koncertzāles ekonomiskais aspekts ir labi redzams gan viesnīcas “Promenāde”, gan apkārt esošo kafejnīcu apmeklētāju skaitā. Gada griezumā tie ir cilvēku tūkstoši, kas Liepājā paliek pa nakti, lai varētu apmeklēt “Lielajā dzintarā” notiekošos pasākumus.”

Uz koncertzāles kvalitatīvo piedāvājumu norāda arī Liepājas Kultūras pārvaldes priekšnieks Juris Jirgens: “Bez “Lielā dzintara” Liepājas kultūra vairs nav iedomājama.

Kad koncertzāli vēl tikai cēla, zinājām, ka tā dos pienesumu kultūras dzīvei, bet tagad redzam – tas ir vēl daudzkārt lielāks, nekā varējām iedomāties.”

 

Rēzekne: viss valdības rokās

Diāna Zirniņa
Foto: Paula Čurkste/LETA

Austrumlatvijas koncertzāles valdes locekle Diāna Zirniņa stāsta, ka no 13. marta līdz 9. jūnijam Latgales vēstniecībā “Gors” bijuši paredzēti 29 kultūras sarīkojumi, arī vairāki semināri un plānotās konferences, tāpat līdz pagājušās nedēļas vidum bija slēgta Mākslas galerija, arī kafejnīca un informācijas centrs.

“Šobrīd esam meklējuši iespējas nevienu pasākumu neatcelt, bet pārcelt uz vēlāku laiku – šā gada rudenī/ziemā vai nākamā gada pirmajā pusē,” norāda D. Zirniņa.

Sāpīgs finansiāls trieciens ir arī tas, ka apstājusies viena no “Gora” nomniekiem – kinoteātra – darbība.

“Tas līdz šim izrādīja vismaz 80 kinoseansus mēnesī – tātad šajā periodā nebūs notikuši vismaz 240 kinoseansi. Turklāt, ņemot vērā kino nozares specifiku, kinoteātra darbība, pat ja Latvijā būs atļauts lielāks apmeklētāju skaits nekā šā brīža 25, varētu atsākties tikai līdz ar kino nozares darba atsākšanos pasaulē, tas ir, labākajā gadījumā vasaras beigās,” secina Diāna Zirniņa.

Tiesa gan, jau maija beigās koncertzālē cer atsākt kino programmas līdz 25 apmeklētājiem, tomēr finansiālo situāciju šie notikumi neatrisinās.

Uzņēmuma valdes priekšsēdētāja nenoliedz, ka finansiālie sarežģījumi ir lieli, jo kopš 12. marta ieņēmumu ailītē rakstāma nulle.

“Taču darbs neapstājas, jo ir jāvienojas gan par pasākumu pārcelšanu, gan tiek plānoti nākotnes pasākumi,” uzsver D. Zirniņa.

Diemžēl Austrumlatvijas koncertzālei jau nācies atlaist darbiniekus – tāpat kā citviet, vispirms izmantoti ikgadējie atvaļinājumi, pēc kuriem daļa darbinieku atgriezušies darbā, tāpat bijusi noteikta dīkstāve ar pasākumu norisi saistītajiem koncertzāles darbiniekiem, samazinātas darba slodzes.

Pagājušajā nedēļā diemžēl nācies ķerties arī pie vissāpīgākā risinājuma – piektajai daļai “Gora” darbinieku darbs uzteikts.

Kultūras ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale “KZ” atzina, ka prognozēt, kas notiks un kādi lēmumi tiks pieņemti ilgtermiņā, pat tik salīdzinoši tuvā nākotnē kā vasara, šobrīd nav iespējams, visu noteiks epidemioloģiskā situācija.

“Ik dienu sekojam līdzi notikumu gaitai. Cerīgi, ka Kultūras ministrija ir atzinusi nepieciešamību palīdzēt tik nozīmīgiem infrastruktūras objektiem kā reģionālās koncertzāles, kuros investēti lieli ES un pašvaldību līdzekļi. Tagad daudz kas ir valdības rokās.

Pašvaldība saglabā dotāciju, kas agrāk bija nedaudz mazāk kā puse no ikgadējā apgrozījuma, otru pusi mēs saimniecisko ieņēmumu veidā guvām paši,” norāda Diāna Zirniņa.

2018. gadā Austrumlatvijas koncertzāles apgrozījums bija 727 755 eiro, kas ir par 24% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt peļņa sasniedza 1839 eiro. Finanšu dati par 2019. gadu vēl nav pieejami, bet norādīts, ka pērn koncertzāle nodarbināja 97 cilvēkus.

 

Ventspils: tālredzīgāk pasākumus atcelt

Vismazāk atcelto pasākumu – vien seši pašu organizēti un viens neatkarīgo producentu rīkots koncerts, bet vēl pieci pārcelti uz vēlāku laiku – ir visjaunākajā no Latvijas reģionālajām koncertzālēm, Ventspils koncertzālē “Latvija”, kas sāka darbu tikai pērn.

“Mūsuprāt, pozitīvi un tālredzīgi vērtējams lēmums tiešām atcelt virkni pasākumu, nevis censties tos pārcelt uz vēlāku laiku rudens un ziemas periodā,” pauž SIA “Kurzemes filharmonija” valdes priekšsēdētāja Sigita Migoļa.

Par prioritāti uzskatīti pavasara sezonas pasākumi, uz kuriem jau pārdotas biļetes, bet rudens sezonā iepriekš plānotie koncerti lielākoties atcelti, lai nebūtu pārāk liels piesātinājums.

“Kurzemes filharmonija” izvairīgi atbild uz jautājumu par iespējamiem zaudējumiem ārkārtas situācijas dēļ.

“To šobrīd grūti prognozēt, jo nav oficiāla paziņojuma par iespējamiem ierobežojumiem kultūras pasākumu organizēšanā pēc 9. jūnija. Ieilgstot ārkārtas stāvokļa dēļ noteiktajiem ierobežojumiem, attiecīgi palielinās arī SIA “Kurzemes filharmonija” negūto ieņēmumu proporcija. Ņemot vērā šā brīža situāciju, atcelta virkne pasākumu, lai neradītu vēl lielākus zaudējumus,” skaidro valdes priekšsēdētāja.

Jāpiebilst, ka, līdzīgi “Lielajam dzintaram”, arī koncertzāles “Latvija” dzīvi pašreizējos apstākļos mazliet atvieglo tas, ka ēkā darbojas arī citas iestādes, kuras faktiski izmanto lielāko ēkas daļu.

Proti, Ventspils mūzikas skola, kas ir valsts finansēta profesionālās izglītības iestāde, izmanto 76% koncertzāles telpas un arī 40% lielās zāles laika, tiesa, nemaksājot par to īri.

Tāpat koncertzāle ir rezidence trim mūzikas kolektīviem – jauktajam korim “Ventspils”, Ventspils kamerorķestrim un Ventspils bigbendam –, savukārt ēkas otrajā stāvā izvietota Ventspils bibliotēkas filiāle – Mūzikas bibliotēka.

“Līdzīgi kā citās reģionālajās koncertzālēs, arī SIA “Kurzemes filharmonija” darbinieki ārkārtas stāvokļa laikā dodas ikgadējos atvaļinājumos, bet daļai darbinieku tiek deleģēti citi pienākumi,” pauda S. Migoļa, piebilstot gan, ka, ilgstoši saglabājoties publisku pasākumu ierobežojumiem, tieši darbinieku atalgojuma pozīcija rada vislielākās bažas.

 

Cēsis: vadības maiņa

Vissarežģītākajā situācijā no visām reģionālajām koncertzālēm šobrīd, iespējams, ir Vidzemes koncertzāle “Cēsis”.

Tās direktors Juris Žagars, kurš kopš 3. marta ir arī Dailes teātra direktors, kā informēja Cēsu domes komunikāciju pārstāvis Kārlis Pots, amatā būs līdz 1. septembrim un tikai ceturtdaļslodzi.

Juris Žagars skaidro, ka koncertzālē ir gan valdes locekļa vietas izpildītājs, gan tehniskais direktors, kas strādā pilnā slodzē, gan mākslinieciskā vadītāja, gan finanšu direktora pusslodzē, gan direktora ceturtdaļ-slodzē. “Kad koncertzāle atgriezīsies normālā režīmā, darbinieki atkal tiks pieņemti darbā, slodzes palielinātas un manā vietā darbu sāks jaunais koncertzāles direktors, kas tiks izraudzīts konkursa kārtībā,” norādīja koncertzāles direktors.

No 13. marta līdz jūnija vidum koncertzālē bija plānoti 30 sarīkojumi. Divi no tiem – nedēļas nogale kopā ar orķestri “Kremerata Baltica” 13. un 14. jūnijā – mājaslapā vēl norādīti kā notiekoši, tomēr koncertzāles mākslinieciskā vadītāja Inese Zagorska stāsta, ka uz oktobri pārcelti arī tie.

“Centāmies maksimāli visus pavasara sezonas sarīkojumus pārcelt uz rudeni, lai apmeklētāji nezaudētu iegādātās biļetes,” pauda I. Zagorska.

Rudens sezona pārcelto koncertu dēļ solās būt visai blīva, turklāt jāņem vērā, ka, nosakot patlaban plānotos skaitliskos ierobežojumus – neoficiāli izskanējis, ka tie varētu būt līdz 200 apmeklētājiem iekštelpu sarīkojumos, – koncertzāle tik un tā strādās ar zaudējumiem.

Vismaz tikpat sāpīgs finansiāls trieciens ir atceltie kino seansi – kino programmas rīko pati koncertzāle.

Pārrāvums kultūras iestāžu darbā atstājis iespaidu uz pašvaldības ekonomisko situāciju kopumā, “KZ” atzina Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs: “Viesmīlības, tūrisma un kultūras jomas – loģiski – ir ļoti cieši saistītas.

Proti, ja notiek pasākumi, cilvēki brauc uz attiecīgo vietu, paēd gardu maltīti un, iespējams, paliek pa nakti. Ja pasākumi nenotiek, tad šī ķēde nestrādā. Un tieši tā arī notiek patlaban.”

Šobrīd pašvaldība saglabājusi finansējumu tautas mākslas mēģinājumiem un aktivitātēm, kas ietver arī maksājumu par koncertzāles uzturēšanu. Līdz ar to koncertzāle var uzturēt ēku pietiekamā tehniskā stāvoklī.

Taču daļu tās darbinieku nācies atlaist, lai viņi varētu saņemt garantētus ienākumus bezdarba pabalstu veidā, norādīja novada domes priekšsēdētājs.

“Šis lēmums ir sāpīgs, jo atlaistie darbinieki bija spēcīgi profesionāļi, kurus aizstāt, ja viņi starplaikā būs atraduši jaunu darbu, būs sarežģīti,” uzskata I. Zagorska.

Piesardzīgu optimismu Jānis Rozenbergs pauda par to, ka teju 200 cilvēki, neraugoties uz sliktajiem laikap-stākļiem, apmeklējuši Cēsu pils kompleksu, kurš atsāka darbu nedēļas nogalē, daļa turklāt no Igaunijas: “Tie ir jauni klienti, kas ieplūda vietējā ekonomikā.

Varam tikai cerēt, ka kopējā situācija ļaus šai plūsmai atjaunoties, jo no tās nenoliedzami ir atkarīgi daudzi vietējie uzņēmumi.”

 

Bažas par neskaidro nākotni

Visu koncertzāļu pārstāvji uzsvēra, ka sarežģītā pavasara sezona nedara tik lielas raizes kā neskaidrība par turpmāk gaidāmo, kas neļauj plānot ne vasaru pēc 9. jūnija, ne rudeni.

Atšķirībā no Latvijas kaimiņvalstī Igaunijā, kurā ar Covid-19 saslimušo un mirušo ir vairāk, paziņots, ka jūlijā un augustā būs atļauti iekštelpu sarīkojumi līdz 500 apmeklētājiem un ārtelpu – līdz tūkstotim.

Katrā ziņā Igaunijas elektroniskajā biļešu tirdzniecības tīklā jau patlaban iespējams iegādāties biļetes uz visdažādākajiem sarīkojumiem vasaras vidū.

Savukārt pie mums pagaidām izskan tikai neoficiālas piesardzīgas prognozes par rudens sezonu, kad, iespējams, tiks atļauti iekštelpu sarīkojumi līdz 200 cilvēku lielām auditorijām. Par šo prognozi koncertzāļu vadītāju domas dalās.

Timurs Tomsons uzsver, ka modelis būvēts tā, lai “Lielais dzintars” varētu nodrošināt pasākumus gandrīz tūkstotim apmeklētāju, tādēļ, ja tajā ievieš ilgtermiņa izmaiņas, nāksies mainīt arī uzņēmuma struktūru.

“Pasākumos, kurus rīko pats “Lielais dzintars”, mēs katru gadu esam palielinājuši biļešu un apmeklējuma skaitu. 2019. gadā bija līdz šim lielākie biļešu ieņēmumi, un šis bija paredzēts kā koncertzāles piecu gadu jubilejas gads ar ļoti plašu programmu, gan, par laimi, gada otrajā pusē.”

Tomēr Tomsons norāda – ja zālē rudenī atļautu aizpildīt vismaz pusi vietu, būtu iespējams jau nopietnāk domāt par rudens sezonas plāniem.

Latgales vēstniecības “Gors” Lielās zāles piepildījums normālos apstākļos ir 75%, norādīja Diāna Zirniņa, tādēļ panākt, lai atmaksājas pasākumi pat līdz 500 cilvēkiem, kas ir puse no zāles ietilpības, būtu izaicinājums.

“Diemžēl, ņemot vērā ekonomisko situāciju, arī biļešu cenu pieaugums nespēs kompensēt šo iztrūkumu, savukārt korporatīvajiem pasākumiem nevaram pazemināt norises izmaksas, jo tās ir fiksētas,” papildu sarežģījumus uzskaita koncertzāles vadītāja.

Arī Ventspils koncertzāles vadība prognozē, ka visgrūtāk būs atrisināt ieņēmumu pozīciju – negūtos ieņēmumus gan no biļešu tirdzniecības, gan telpu nomas, gan trešo pušu sponsorējuma.

Uzņēmuma mārketinga un sabiedrisko attiecību speciāliste Antra Lācberga prognozē, ka jārēķinās arī ar izmaiņām publikas paradumos – kritušos rocību, piesardzību, apmeklējot publiskus pasākumus –, kā arī iecerēto ārvalstu mākslinieku ceļošanas ierobežojumiem. “Ekonomisko situāciju izlīdzināt varam, tikai palielinot biļešu cenas un cerot uz valsts un pašvaldības atbalstu.”

 

Gaidas un vilšanās

Līdztekus neskaidrībai par prasībām sarīkojumiem vasarā un rudens periodā visu koncertzāļu vadītāji norāda uz vilšanos saistībā ar to, ka darbiniekiem nepienācās valsts noteiktais dīkstāves pabalsts.

“Lai arī esam sava veida kultūras lielvalsts, tomēr kultūra daudziem nav pirmās nepieciešamības lieta. To skaudri redz arī valdības attieksmē šobrīd, kad reģionālas un nacionālas nozīmes koncertzāļu tīkls ir atstāts vietējo pašvaldību ziņā,” skumji bilst Diāna Zirniņa.

Tomēr jāņem vērā, ka izveidot reģionālo koncertzāļu tīklu bija politisks valdības, nevis katras atsevišķās pašvaldības lēmums.

Patlaban koncertzāles saņem valsts finansējumu pamatā no Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas “Daudzpusīgas profesionālās mākslas pieejamības nodrošināšana nacionālas vai reģionālas nozīmes attīstības centros Latvijas reģionos”.

2017. gadā tās ietvaros piešķirts finansējums 850 000 eiro apmērā, 2018. gadā finansējums sasniedza 1,05 miljonus eiro, 2019. pēkšņi samazinājās līdz 950 000 eiro, šogad atgriežoties pie 1,05 miljoniem.

Taču jāņem vērā, ka šajā mērķprogrammā finansējumu saņem ne vairs trīs, kā programmas iedibināšanas brīdī, bet jau piecas (ierēķinot “Kurzemes filharmonijas” pārvaldīto Ventspils teātra namu “Jūras vārti”) reģionālās koncertzāles, kā arī Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs.

Saistītie raksti

Otrkārt, apstākļos, kad koncertdarbība nenotiek, šī programma īsti nedarbojas. Tādēļ koncertzālēs ar lielu nepacietību gaida, vai valdībā tiks apstiprināta Kultūras ministrijas izstrādātā 32 miljonus eiro vērtā atbalsta pro-gramma.

To šonedēļ vēl neuzzināsim, jo pēc Finanšu ministrijas vadītās darba grupas norādēm jāpārrēķina atbalsta periods, tam noslēdzoties 1. oktobrī, nevis turpinoties līdz gada beigām, kā bija plānojusi KM.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
ZD
Zane Dzene
Kultūra
Aktuālā kino izlase
1 diena
LE
LETA
Kultūra
Austrija pašnodarbinātajiem māksliniekiem maksās 1000 eiro ikmēneša pabalstu
2 dienas
LE
LETA
Kultūra
Tapusi dokumentālā īsfilma par pirmo zināmo Latvijas džeza pianistu
2 dienas

Lasītākie

LE
LETA
Veselam
Latvijā atklāts viens jauns Covid-19 inficēšanās gadījums
1 stunda
ZB
Zigmunds Bekmanis
Laukos
“Pilskalnes Siguldiņa”, moku kambaris, trušu pilsētiņa un citi apskates vērti objekti. Ziedošā Zemgale – apceļo piesardzīgi!
14 minūtes
Raivis Šveicars
Ekonomika
Kur “audzē” citronskābi, antibiotikas, vitamīnus un vakcīnas? “Biotehniskā centra” noslēpumainie bioreaktori
2 stundas
AL
Anda Līce
Latvijā
Anda Līce: Varbūt vienreizējās lietošanas masku vietā var lietot vairākās kārtās salocītu agroplēvi?
2 stundas
LE
LETA
Latvijā
Traģiska sestdiena Liepājā. Avārijā gājusi bojā nepilngadīga jauniete
22 minūtes