Labāk antidepresanti nekā pašnāvība. Kādus rezultātus un kad var no šiem medikamentiem gaidīt 0
Kā iedarbojas
Neārstētai depresijai mēdz būt smagas sekas. Slikta pašsajūta var izraisīt darbaspēju zudumu, pašnāvību vai tās mēģinājumu. Toties antidepresantiem – zālēm, ar kurām to ārstē, – piedēvē nepamatotu īpašību izraisīt atkarību. Patiesībā no šiem medikamentiem nevajadzētu bīties, jo tie lielākajā daļā gadījumu palīdz depresijas slimniekiem pilnvērtīgi dzīvot.
Vieglas depresijas gadījumā, kas izteikti nepasliktina darbaspējas, nevajag uzreiz sākt lietot antidepresantus – parasti pietiek ar psihoterapiju. Ja mēneša laikā pašsajūta neuzlabojas, vēlams mainīt tās veidu vai lietot medikamentus, lai būtu vieglāk risināt psiholoģiskās problēmas.
! Antidepresantus izmanto ne tikai depresijas, bet arī dažādu neirožu gadījumā, sākot no veģetatīvās distonijas un beidzot ar panikas lēkmēm, uzmācīgu domu novēršanai un kā palīglīdzekli ilgstošu sāpju ārstēšanai. Hronisks iekaisums var ietekmēt tās pašas smadzeņu struktūras, kas vainojamas depresijas attīstībā.
Antidepresantus mēdz dēvēt par laimes tabletēm, taču tas nav pareizs salīdzinājums, jo tie nedara laimīgu. Šīs zāles ietekmē nervu šūnas galvas smadzenēs, kas pārsvarā atrodas zemgarozā un izstrādā hormoniem līdzīgu vielu serotonīnu. Depresijas gadījumā tas izdalās spraugā starp šūnām, taču tiek uzsūkts atpakaļ, iekams paspēj savienoties ar citu šūnu, tāpēc cilvēkam ir slikts noskaņojums, viņš runā un kustas lēnāk, ir grūti koncentrēties un pieņemt lēmumus. Antidepresanti novērš priekšlaicīgu serotonīna uzsūkšanu.
