Pēdējā laikā izskanējušas bažas par personīgo brīvību ierobežošanu Ķīnā, cilvēki tiekot pārmērīgi kontrolēti ar novērošanas kameru un interneta starpniecību. 11
Interneta principi Ķīnā patiešām atšķiras no tiem, pie kuriem esam pieraduši mēs Latvijā. Šajā valstī nestrādā facebook, google, gmail, youtube. Tam visam ir savi ķīniešu analogi, kuros anonimitātes pakāpe gan ir visai minimāla. Piekļuve facebook valstī tika liegta pēc 2008. gadā notikušajiem uiguru nacionālās minoritātes nemieriem Ķīnas rietumos, pie robežas ar Kazahstānu. Līdzīgi kā “arābu pavasarī”, arī Ķīnā protesta aktivitātes tika organizētas sociālajos tīklos. Tas gan nenozīmē, ka Ķīnā dzīvojošie ārzemnieki pilnīgi iztiek bez facebook. Viņi izmanto puslegālu vai pat nelegālu programmatūru, uz ko Ķīnas varas iestādes gan piever acis, zinot, ka ārzemnieki neizplata sensitīvu politiska rakstura informāciju. Protams, kā jebkura cita tauta arī ķīnieši vēlas lielākas brīvības, tostarp arī internetā. Tomēr viņu mentalitātei raksturīgas bailes no haosa, no sabiedriskiem nemieriem. Ķīnieši paši labprātīgi samierinās ar anonimitātes zaudēšanu internetā, jo apmaiņā pret to varas iestādes viņiem sniedz ērtu piekļuvi daudziem pakalpojumiem. Piemēram, Ķīnā vairs tikpat kā nelieto maksājumu kartes, jo nauda glabājas mobilajā telefonā. Ir pat tāda anekdote: “Ko domā ķīnietis, stāvot rindā pie lielveikala kases? Atbilde – kaut nu nenosēstos telefons!”
Vai taisnība apgalvojumam, ka ķīnieši ir čakli un centīgi?
Kā jau visām tautām, arī ķīniešiem savu slaistu pietiek. Tomēr mana pieredze liecina, ka darba stundas viņi neskaita. Paradoksāli, bet formāli joprojām komunistiskajā Ķīnā tādas sociāldemokrātiskas vērtības kā regulēta darba nedēļa vai kārtējais “svētais” atvaļinājums neeksistē. Ķīniešu darba ētika, gatavība strādāt garas darba stundas sakņojas viņu kultūrā un mentalitātē, vēl precīzāk – eksāmenu sistēmā. Tieši ķīnieši bija tie, kuri ieviesa izglītībā eksāmenus. Mūsu bērnu dienu un studiju laika mokas nāk no senās Ķīnas! Jau tolaik eksāmenus kārtoja, lai iegūtu kāroto ierēdņa statusu. Patiesībā pati ķīniešu valoda ir tā, kas pieprasa šo eksāmenu sistēmu. Lai iemācītos rakstīt, nepietiek zināt 33 burtus kā latviešu alfabētā. Uz katru nākamo valodas stundu ir burtiski jāiekaļ noteikts hieroglifu skaits. Skolēns zina, ka viņu gaidīs diktāts, patiesībā mazs eksāmens, kurā tiks pārbaudīta jaunapgūto hieroglifu zināšana. Šai biežo eksāmenu sistēmai ir arī savas ēnas puses – tā saucamā iezubrīšana uz pārbaudes brīdi. Nereti gadās, ka ķīniešu studenti iegūst ļoti labas atzīmes angļu valodas eksāmenā, bet reāli runāt viņi neprot.
Tomēr tieši ķīniešu skolēni pēdējos gados saņēmuši visvairāk zelta medaļu starptautiskajās matemātikas olimpiādēs.
Tas liecina par mērķtiecīgu valsts politiku vairāku desmitu gadu garumā, milzīgu resursu ieguldījumu eksaktajās un inženierzinātnēs. Ķīnā dzīvo ļoti daudz cilvēku, gandrīz pusotra miljarda. No tik milzīga skaita var atlasīt patiesi izcilus talantus.
Viena no problēmām, kas šodien nodarbina Eiropu – imigrācija, bēgļi, iedzīvotāju nacionālā sastāva izmaiņas. Arī Latvijā izskanējušas bažas gan par bēgļiem, gan par nelielo, bet tomēr jau visai pamanāmo ķīniešu kopienu. Vai mums vajadzētu būt piesardzīgiem?
Mums nevajag baidīties no cilvēkiem, kuri izskatās savādāk vai runā citā valodā, tai skaitā arī no ķīniešiem! Latvijai ķīniešu kopiena ir nevis apdraudējums, bet gan ieguvums. Par to liecina mana ikdienas pieredze, jo savā darbā bieži sastopos ar Latvijā dzīvojošajiem ķīniešiem. Šo diasporu veido pārtikuši cilvēki, kuri labprāt iekļaujas mūsu sabiedrībā, ciena mītnes zemes kultūru, tradīcijas un valodu. Ķīniešu bērni, kuri mācās latviešu skolās, cenšas pēc iespējas labāk apgūt latviešu valodu, un viņiem tas arī izdodas. Dažkārt vecāki, manuprāt, izdara pat pārāk lielu spiedienu uz bērniem, lai viņi visos priekšmetos iegūtu teicamas vai sliktākajā gadījumā – labas atzīmes. Ķīnieši augstu vērtē izglītību. Tāpēc katrā ģimenē ir skaidra nākotnes vīzija, ko bērns darīs pēc 9. vai 12. klases beigšanas, uz tādām lietām kā “gan jau dzīve rādīs” viņi nepaļaujas.
Cik tad ķīniešu patlaban dzīvo Latvijā?
Uzturēšanās atļaujas saņēmuši ap tūkstoti ķīniešu, taču ne visi no tiem ir apmetušies Latvijā. Pēc aptuveniem vērtējumiem pastāvīgi šeit uzturas apmēram četri simti, neskaitot bērnus. Tie ir cilvēki, kuri regulāri piedalās interneta čata grupā “Ķīnieši Latvijā”. Nupat tur aktīvi apsprieda atjaunotā Cēsu stadiona atklāšanu. Vēl viens apliecinājums tam, ka ķīnieši cenšas iekļauties vietējā sabiedrībā.
