50 miljonu ēnā: vai “Rail Baltica” sapņu tilts pār Daugavu tā arī paliks nepabeigts? 0
Apdraudēta Militārās mobilitātes fonda piešķirto 50 miljonu eiro izlietošana, svētdien vēsta Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums “de facto”.
Raidījumā atzīmē, ka Militārās mobilitātes fonda trešajā uzsaukumā atbalstīja trīs Latvijas pieteiktos projektus. Tostarp drīzumā tiks pabeigts tilts pār Salacu, par lidostas perona pārbūvi ir noslēgts būvdarbu līgums, bet bažas ir par iespējām īstenot balstu izbūvi plānotajam divu līmeņu auto un dzelzceļa tiltam pār Daugavu “Rail Baltica” ietvaros.
“de facto” norāda, ka balstu izbūvei divu līmeņu auto un dzelzceļa tiltam pār Daugavu paredzēts lielākais piešķīrums – 51 miljons eiro. Taču šobrīd ir bažas, vai uzprojektētajā veidā tiltu varēs atļauties uzbūvēt, un naudu nāksies vai nu zaudēt, vai mēģināt rast iespējas un atļauju to izmantot, lai uzbūvētu cita tipa tiltu. Turklāt pamattrases risinājumu optimizēšana pat pirmajā būvniecības posmā virzienā uz Lietuvas robežu varētu noslēgties tikai nākamgad, kas nozīmē, ka tik ilgi uzbērumu un pārvadu būvēšana nenotiks, tikai turpināsies sagatavošanās darbi.
Pēc “de facto” rīcībā esošās informācijas, neseni aprēķini parādījuši, ka apvienotais autoceļa un dzelzceļa tilts iecerētajā veidolā – divos līmeņos -, izmaksātu gandrīz 800 miljonus eiro, bet tik daudz naudas tam atrast neizdosies.
“Ja mums nav pilna izpratne par finansēšanas stratēģiju konkrētā posmā, tad mums ir jāpieņem drosmīgi lēmumi, radikāli lēmumi, risinājumu optimizācija, lai mēs varētu iekļauties piešķirtajā budžetā,” raidījumam sacīja Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretāra vietniece Kristīne Pudiste.
Raidījums ziņo, ka kopā ar līguma grozījumiem tilta projektēšanas izmaksas ir 5,41 miljons eiro un lielākā daļa naudas ir no Militārās mobilitātes fonda, tostarp valsts līdzfinansējums ir 50% apmērā. Aptuveni piektdaļa darbu nedaudz vairāk kā miljona eiro apmērā vēl nav pabeigti, un tilta projektēšana turpinās atbilstoši sākotnējam plānam, neraugoties uz bažām, ka iecerētajā veidā to, visticamāk, neuzbūvēs dārdzības dēļ.
Baltijas valstu kopuzņēmuma AS “RB Rail” pārstāvji raidījumam atzīmējuši, ka no ministrijas nav saņemtas skaidras instrukcijas kā rīkoties.
“de facto” arī atzīmē, ka “RB Rail” pavasarī piedāvājis samazināt tilta apjomu, tostarp atteikties no autoceļa pāri Daugavai, bet pret to iebilda “Latvijas valsts ceļi” (LVC), jo savulaik Rīgas apvedceļam noskatītajā koridorā autoceļam vairs fiziski vietas nebūtu.
“LVC vajadzība ir šķērsojums, kas nodrošina autotransporta pārvietošanos. Ja mēs runājam par to projektu, kas patlaban ir izstrādē, tad jānorāda, ka LVC netika iesaistīti sākotnējā izpētē par šo apvienoto risinājumu un arī netika iesaistīti lēmumu pieņemšanā par šī šķērsojuma konfigurāciju, respektīvi, cik tie būs līmeņi un kādā veidā tos izvietot,” skaidroja LVC pārstāve Anna Kononova.
Lēmums būvēt tieši šādu tiltu pieņemts 2021. gadā. Pamatojumā norādīts, ka divi atsevišķi tilti izmaksātu par 40 miljoniem eiro vairāk nekā tilts divos līmeņos, ko varētu uzbūvēt par 200 miljoniem eiro 2020. gada cenās. Uzsvērts, ka tilts būs viena no sarežģītākajām izbūvēm Baltijā, un arī visas Eiropas mērogā tam esot vien trīs līdzinieku.
Šobrīd ir gandrīz pabeigts projekts, piešķirts finansējums no Militārās mobilitātes fonda, kas kopā ar 50% līdzfinansējumu no budžeta veido 104 miljonus eiro, min raidījums, piebilstot, ka par šo naudu līdz 2027. gadam ir jāizbūvē astoņi balsti Daugavā.
Pēc raidījumā paustā, satiksmes ministrs Atis Švinka (P) sarunas ar komisiju par iespējām ko mainīt ir sācis.
“Rail Baltica” nacionālā ieviesēja, uzņēmuma “Eiropas dzelzceļa Līnijas” (EDzL) valdes priekšsēdētājs Māris Dzelme raidījumam “de facto” skaidroja, ka šobrīd prioritāte ir saglabāt to kā divu līmeņu tiltu, izbūvējot dzelzceļa tiltu virs kura ir autoceļa tilts. “Tā ir tā prioritāte, uz kuru mēs skatāmies. Protams, ir varianti, kādā veidā šo tiltu struktūru mainīt. Viens no scenārijiem varētu būt, ka tie ir divi paralēli tilti, bet nav nekādi gala secinājumi vai risinājumi, par kuriem mēs varētu šobrīd runāt,” viņš sacīja.
Raidījumā informē, ka tiek pieļauts, ka aptuveni uz pusi lētāks scenārijs būtu standartizēti tilta risinājumi, izbūvējot blakus gan autoceļu, gan dzelzceļu, un iekļaujoties pieejamajā summā, kas varētu būt nepilns pusmiljards. Tas nozīmētu arī īsākus tilta laidumus un vairāk balstu ūdenī. Taču fonda nauda – 50 miljoni eiro – ir piešķirti astoņiem lielajiem balstiem.
Satiksmes ministra ieskatā jau pirmajā “Rail Baltica” kārtā jābūt arī lietojamam autoceļam pāri Daugavai, un atteikšanās no tā nevar būt kā taupīšanas variants, norāda raidījumā.
“Esmu pateicis – ir duālais tilts. Tas ir vienā teikumā. Tādam ir jābūt arī militārās mobilitātes fondam izlietojumam. Jā, mums būs jārunā arī ar komisiju par termiņa pagarinājumu, bet tas viss ir iespējams. (..) Ļoti daudzās valstīs šādi projekti ir risināmi standartizēti. Vienkārši nevajag neko unikālu, sapņu pili dārgu veidot īpašu. Un es domāju, kopīgi šīs kompetences saliekot kopā, tas ir iespējams,” sacīja Švinka.
Risinājumus, kā gan tiltu, gan pārējo trasi uzbūvēt lētāk, meklē kopā ar pamattrases būvēšanai nolīgto būvuzņēmēju.
LETA jau ziņoja, ka atbilstoši Baltijas valstu kopuzņēmuma “RB Rail” informācijai “Rail Baltica” pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu sasniegt 14,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā – 5,5 miljardus eiro, tomēr ir iespējams potenciāls ietaupījums līdz 500 miljoniem eiro no tehnisko risinājumu optimizācijas, kā arī ir iespējami citi ietaupījumi.
Kopējās projekta izmaksas atbilstoši izmaksu un ieguvumu analīzei Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017. gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.
“Rail Baltica” projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
