Nogurums mēnešiem ilgi: iemesls var būt gan slimība, gan spriedze darbā 0
Daudzi uzskata, ka pavasarī nogurums ir parasta lieta un pietiek ar vitamīnu vai ziedputekšņu kursu, lai enerģija un dzīvesprieks atgrieztos. Taču mēdz būt gadījumi, kad nespēks un vājums ieilgst un pat miegs nesniedz atspirdzinājumu. Ja tas turpinās vairāk par sešiem mēnešiem, jāvēršas pēc palīdzības pie ārsta.
Nogurdina vīrusi
Hroniskā noguruma sindroms jeb mialģiskais encefalomielīts ir ļoti izteikta iekaisuma reakcija, kura ietekmē ļoti plašu orgānu spektru, radot nervu, imūnās, sirds un asinsvadu sistēmas, kā arī kuņģa un zarnu trakta darbības traucējumus. Pacienti sūdzas par smagu, hronisku nogurumu, ilgstošu nespēku pēc fiziskas piepūles, grūtībām koncentrēties, atmiņas traucējumiem, sāpēm locītavās, muskuļos, galvassāpēm, jutīgiem limfmezgliem kaklā vai padusēs, muskuļu sāpēs, locītavu sāpēm bez pietūkuma vai apsārtuma.
Viena no raksturīgām slimības pazīmēm ir miega traucējumi, proti, pat pēc ilga, cieša miega cilvēks nejūtas izgulējies, uzkrājis spēku un enerģiju.
Rīgas Stradiņa universitātes A. Kirhenšteina Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūta pētniece Santa Rasa norāda, ka riska faktori šīs slimības attīstībai var būt gan hronisks stress, gan novājināta imunitāte un dažādu infekciju izraisītāji, piemēram, vīrusi, kuri var būt palaidējmehānisms noguruma, sāpju un citu simptomu kaskādei.
Slimība nemaz nav tik reti sastopama, no tās cieš divi trīs no katriem simt pasaules iedzīvotājiem, no tiem trīs ceturtdaļas ir sievietes. Pacienti lielākoties ir darbspējīgā vecumā, bet mēdz slimot arī bērni.
“Skolā un bērnudārzā viņiem nākas noklausīties pārmetumus, ka viņi ir slinki, jo neko nevēlas darīt, taču īstenībā tas ir hroniskā noguruma sindroms,” viņa norāda.
Slimības izraisīšanā vainoti vairāki vīrusi, tajā skaitā Epšteina-Barra vīruss un divi no astoņiem herpesvīrusu tipiem, kā arī baktērijas, piemēram, borēlijas, hlamīdijas, mikoplazmas. Zinātnieki vēl šaubās, vai vīrusu infekcija rada imūnsistēmas traucējumus, vai gluži otrādi – pacientam ir imūnsistēmas traucējumi, kuri rada labvēlīgus apstākļus vīrusu infekcijai.
Dažiem pacientiem slimība sākas uzreiz pēc saskares ar vīrusiem, bet bieži vien tie jau atradušies organismā, tikai latentā jeb neaktīvā formā. Daudzi cilvēki kaut kad mūžā jutuši gripai līdzīgus simptomus un jau sen par tiem aizmirsuši, bet daļa vīrusu tā arī nav gājusi bojā. Parasti tie savam saimniekam nekaitē, bet dažādu, pagaidām līdz galam neizpētītu iemeslu dēļ tie aktivizējas un sāk vairoties, izraisot iekaisuma procesu, nogurumu un citus simptomus.
Jo vairāk šo vīrusu asinīs un lielāka vīrusu slodze, jo smagāk noris slimība.
Lai noteiktu mialģiskā encefalomielīta diagnozi, pacientam vismaz sešus mēnešus ir jābūt nogurumam un vēl četriem no astoņiem slimības simptomiem. Taču vispirms jādodas pie ģimenes ārsta, lai izslēgtu virkni saslimšanu, kuras arī var izraisīt nogurumu, piemēram, tuberkulozi, cukura diabētu, anēmiju. Slimības ārstēšana šobrīd pārsvarā vērsta uz simptomu novēršanu, veselīgu uzturu, kvalitatīva miega nodrošināšanu, līdzsvaru starp darbu un atpūtu.
Pārdeg un izsīkst darbā
Hroniska noguruma iemesls var būt arī fizisks un emocionāls izsīkums, kas rodas, ilgi strādājot emocionālas spriedzes apstākļos. Viens no pirmajiem izdegšanas simptomiem ir tas, ka no rīta vairs negribas iet uz darbu.
Dažreiz vaina nav pārslodzē vai tiešajos pienākumos, bet gan neadekvātā priekšnieka rīcībā vai konfliktā ar darba kolēģiem.
Izdegšanu veicina arī augsts atbildības līmenis, nenormēts darba laiks, neskaidri veicamie pienākumi un apmaksas noteikumi, kas mazina drošības sajūtu par sociālajām garantijām. Situācijā, kad nav iespējams iespaidot savus darba apstākļus, rodas bezpalīdzības sajūta ar augstu emocionālo slodzi. Par izdegšanu var liecināt arī biežas galvas un muguras sāpes, plecu un kakla muskuļu saspringums, sirdsklauves, paaugstināts asinsspiediens, bieža slimošana, nomāktība, emocionāls izsīkums, grūtības koncentrēties un pieņemt lēmumus, nepatika pret savu darbu un negatīvs sava veikuma vērtējums.
“Mazāks izdegšanas risks ir cilvēkiem, kuri atpazīst savas jūtas, spēj par tām runāt un rīkoties atbilstoši tām, piemēram, atzīst, ka slodze ir pārāk liela vai nepatīk šis darbs, spēj to nomainīt vai atrast radošus risinājumus. Viņi apzinās, ka ir pārpūlējušies, un kaut ko dara lietas labā. Grūtāk ir tiem, kuri neapzinās, ka ir dusmīgi, neapmierināti, nenovērtēti vai nelaimīgi,” uzsver Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedras pasniedzējs Artūrs Miksons.
Lielāka iespēja izdegt ir to profesiju pārstāvjiem, kuriem ikdienā jāstrādā ar cilvēkiem, it īpaši, ja darbs saistīts ar emocionālas spriedzes situācijām, kurās jāsaskaras ar dusmām, izmisumu, ciešanām, piemēram, ārstiem, policistiem, glābējiem, sociālajiem darbiniekiem, klientu centru darbiniekiem.
Ātrāk izdeg arī perfekcionisti, kuri sev izvirzījuši pārāk augstus mērķus, darbaholiķi, cilvēki ar zemu pašvērtējumu.
Speciālisti iesaka profesionālās izdegšanas profilaksei atrast līdzsvaru starp darbu un atpūtu, plānojot dienas gaitas, ierādīt vietu fiziskām aktivitātēm, regulārām ēdienreizēm un miegam, kā arī atrast vaļaspriekus, kuri nav saistīti ar darbu, bet nopietnākos gadījumos meklēt psihoterapeita palīdzību.
