Trampam kauna nav? ASV galvas jaunākā shēma varētu būt viskorumpētākā Amerikas vēsturē 0
Donalds Tramps veido 1,7 miljardu dolāru fondu, lai izmaksātu naudu saviem sabiedrotajiem un cilvēkiem, kuri mēģināja gāzt valdību un noturēt viņu pie varas. Un to visu finansēs Amerikas nodokļu maksātāji – neatkarīgi no tā, vai viņiem tas patīk vai ne.
Kā medijā “Mirror UK” raksta redaktors Maikijs Šmits, šā gada sākumā Tramps iesūdzēja IRS – ASV nodokļu dienestu – par viņa nodokļu dokumentu neatļautu publiskošanu pirmā prezidentūras termiņa laikā. Trauksmes cēlējs, kurš tos nopludināja, pašlaik izcieš piecu gadu cietumsodu, taču Trampam ar to nepietika. Viņš iesūdzēja IRS par 10 miljardiem dolāru.
Tas ir pārsteidzoši divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, tā ir nenopietna, “Dr. Ļaunā” cienīga summa – daudz lielāka par paša dienesta darbības budžetu. Otrkārt, kā prezidents Tramps pats kontrolē gan IRS, gan Tieslietu departamentu, kas šo dienestu pārstāv. Citiem vārdiem sakot, viņš burtiski atrodas abās lietas pusēs.
Tiesnesis to pamanīja un deva pusēm laiku paskaidrot, kā tās vispār var būt pretējas pozīcijas. Tāpēc, dažas dienas pirms lietas iespējamās noraidīšanas, viņi nolēma… vienoties ārpus tiesas.
Tieši tā – Donalds Tramps un Donalda Trampa kontrolēta valdības iestāde panāca ārpustiesas vienošanos. Par 1,7 miljardiem dolāru.
Iepriekš viņš apgalvoja, ka neizsūc naudu no ASV valsts kases un neiztukšo strādājošo amerikāņu kabatas, lai bagātinātos, jo šo naudu it kā ziedotu labdarībai. Tas gan situāciju daudz labāku nepadarītu. Turklāt tagad viņš to vairs pat nesola.
Tagad plāns ir izveidot 1,7 miljardu dolāru fondu, no kura izmaksāt kompensācijas cilvēkiem, kurus Tramps uzskata par Tieslietu departamenta netaisnīgi vajātiem viņa pirmā termiņa laikā un pēc tā. To vidū ir arī cilvēki, kas notiesāti par noziegumiem saistībā ar 6. janvāra sacelšanos – tostarp tie, kuri vardarbīgi uzbruka policistiem – un kurus Tramps apžēloja pirmajā dienā pēc atgriešanās amatā.
Kā šis fonds darbosies?
Izmaksas lems sešu cilvēku padome. Piecus no viņiem iecels ģenerālprokurors – pašlaik tas ir Tods Blanšs, bijušais Donalda Trampa personīgais advokāts. Tātad padomi faktiski izvēlēsies pats Tramps. Sestais loceklis tiks izraudzīts “konsultējoties” ar Kongresa vadību. Taču prezidents jebkuru padomes locekli jebkurā brīdī var atcelt jebkāda iemesla dēļ.
Nav arī prasības, lai padome būtu pakļauta uzraudzībai par izmaksām vai publiskotu, kam un cik daudz naudas izmaksāts.
Pārstāvju palātas Tieslietu komiteja to jau nodēvējusi par “tīru krāpšanu un laupīšanu uz lielceļa”, norādot: “Neviens nevar būt vienlaikus prasītājs un atbildētājs vienā un tajā pašā lietā.”
Valdības uzraudzības organizācijas “Citizens for Responsibility and Ethics in Washington” prezidents Donalds Šērmans sacīja, ka tas ir “viens no korumpētākajiem atsevišķajiem aktiem Amerikas vēsturē”. Savukārt “MS Now” žurnālists Ari Melbers to nodēvēja par “sliktāku par Votergeitu”.
Lai saprastu mērogu, atcerēsimies janvāri, kad krāpšanas lieta par nodokļu maksātāju naudas izsūknēšanu no sociālo pakalpojumu fondiem izraisīja vardarbīgu ICE aģentu iebrukumu Minesotā, kura rezultātā gāja bojā divi nevainīgi Amerikas pilsoņi. Tajā pašā laikā jūtūberi vāca miljoniem skatījumu, vajājot bērnu centrus un pieprasot: “Parādiet, kur ir bērni.”
Šajā lietā identificētās krāpšanas apmērs bija aptuveni 1,1 miljards dolāru. Trampa “slepenais fonds” būs 1,776 miljardi dolāru.
Un pat šis skaitlis ir politisks signāls. 1776. gads bija Amerikas revolūcijas gads. Ar to Tramps saka 6. janvāra nemierniekiem – cilvēkiem, kuri sita policistus ar nūjām, mēģinot apgāzt likumīgu vēlēšanu rezultātu -, ka viņi ir patrioti.
Tas ir Trampa vēstījums: ja jūs pastrādāsiet noziegumus manā labā, jūs ne tikai netiksiet sodīti, jūs tiksiet atalgoti.
