“Tāpēc, ka logus un durvis aizvērām, drons ātrāk aizlidos garām?” Latgales iedzīvotāji nu jau ikdienišķos šūnapraides paziņojumus uzskata par provokāciju 0
Latgales iedzīvotāju vidū arvien biežāk izskan šaubas par šūnu apraides brīdinājumu nepieciešamību un to atbilstību reālajai situācijai. Daļa aptaujāto uzskata, ka šie paziņojumi kļuvuši maldinoši un rada vairāk satraukuma nekā praktiska labuma.
Iedzīvotāji norāda, ka pēc brīdinājuma saņemšanas viņiem tiek ieteikts atrasties telpās, aizvērt logus un durvis, kā arī ievērot divu sienu principu. Tomēr daudzi atzīst, ka patiesu apdraudējumu neizjūt. Viņuprāt, situācija pēc šādu paziņojumu saņemšanas būtiski nemainās, jo droni ielido un aizlido, bet cilvēkiem nav skaidrs, kāda tieši rīcība būtu nepieciešama un cik nopietns ir risks.
Īpašu neapmierinātību rada tas, ka brīdinājumi ietekmē ikdienas dzīvi un mācību procesu. Kāds iedzīvotājs minēja piemēru, ka skolā pēc brīdinājuma saņemšanas bērniem stundas beigušās agrāk un skolēni novirzīti uz drošākām vietām. Līdzīgas situācijas, pēc iedzīvotāju domām, traucē normālu sabiedrisko dzīvi, tostarp mācības un eksāmenu norisi.
Izglītības iestāžu pārstāvji atzīst, ka šādi brīdinājumi būtiski ietekmē mācību procesu, jo pēc to saņemšanas nodarbības nekavējoties jāpārtrauc un skolēni jānogādā drošās vietās. Īpaši tas attiecas uz skolām, kurās mācās jaunāko klašu bērni. Tāpēc izskan ierosinājums šūnu apraides paziņojumus klasificēt pēc apdraudējuma smaguma pakāpes, lai cilvēki varētu labāk saprast, cik nopietna ir konkrētā situācija un kāda rīcība no viņiem tiek sagaidīta.
Daļa iedzīvotāju uzskata, ka pašreizējā paziņojumu sistēma rada lieku spriedzi un neziņu. Viņuprāt, ja līdz šim pēc šādiem brīdinājumiem nav bijušas nopietnas sekas, būtu jāizvērtē, vai visi paziņojumi ir pietiekami pamatoti. Vienlaikus cilvēki atzīst, ka situācija kopumā ir sarežģīta un satraucoša, un pauž cerību, ka drošības apdraudējumi beigsies un ikdiena atkal kļūs mierīga.
Latgales iedzīvotāji sagaida, ka atbildīgās institūcijas pārskatīs šūnu apraides brīdinājumu saturu, biežumu un nepieciešamību. Viņi cer, ka turpmāk paziņojumi būs skaidrāki, precīzāk strukturēti un labāk pielāgoti reālajam apdraudējuma līmenim.
Jau ziņots, ka laikā, kad daļa Latvijas iedzīvotāju šūnapraides paziņojumus par potenciālajiem drošības riskiem saņem arvien biežāk, 89% iedzīvotāju uzskata, ka valstij ir būtiski laikus identificēt un reaģēt uz neatļautu dronu aktivitāti, īpaši pie robežām un kritiskās infrastruktūras objektiem, aģentūru LETA informēja komunikācijas tehnoloģiju pakalpojumu sniedzēja SIA “Bite Latvija”, atsaucoties uz veikto aptauju.
“Bite Latvija” norāda, ka tas apliecina sabiedrības augsto izpratni par savlaicīgas informēšanas, monitoringa un koordinētas reaģēšanas nozīmi dažādās drošības situācijās, kur nozīmīga loma ir stabilai sakaru infrastruktūrai.
Aptaujā lielākā daļa iedzīvotāju atzīmējuši, ka, viņuprāt, šūnapraides paziņojumi noderīgākie ir civilās aizsardzības apdraudējumā, tai skaitā dronu vai cita militāra apdraudējuma, ķīmisku avāriju vai evakuācijas situācijās, kas kopumā atzīmēti 77% gadījumu, kā arī dabas un vides apdraudējumā, piemēram, vētru, plūdu vai apledojuma dēļ, kas atzīmēti 62% gadījumu. Retāk norādītas tādas situācijas kā pazudušu personu meklēšana – 29% gadījumu, piemēram, ja pazudis bērns, seniors vai persona ar veselības traucējumiem, kā arī satiksmes vai infrastruktūras avārijas – 21% gadījumu, piemēram, lieli ceļu satiksmes negadījumi, elektroapgādes vai sakaru pārrāvumi. 35% atbildēs atzīmētas arī citas ārkārtas situācijas, piemēram, sabiedriskās drošības apdraudējumi un veselības riski.
Šūnapraides sistēmai kritiska ir GPS nodrošinātā precīzā laika sinhronizācija, jo mobilā tīkla bāzes stacijām jādarbojas saskaņoti līdz pat mikrosekunžu precizitātei, lai ziņojumi vienlaikus sasniegtu visus lietotājus konkrētā teritorijā. Kopš pilna mēroga kara sākuma Ukrainā GPS traucējumi ir kļuvuši par biežu elektroniskās karadarbības parādību, kas skar ne tikai Ukrainu, bet arī plašāku Eiropas reģionu, tostarp Latviju. Tas nozīmē, ka traucējumi var ietekmēt arī telekomunikāciju infrastruktūras sinhronizāciju un līdz ar to šūnapraides sistēmu uzticamību tieši situācijās, kad tā ir viskritiskākā, atzīmē “Bite Latvija”.
Kā norāda “Bite Latvija” radio tīkla departamenta vadītājs Aleksandrs Beļajevs, lai stiprinātu Latvijas spēju savlaicīgi identificēt un monitorēt iespējamos apdraudējumus, “Bite Latvija” šogad ir ierosinājis valstisku iniciatīvu “Nacionālais pretdronu sensoru tīkls uz kritiskās infrastruktūras operatoru bāzes”. Tās mērķis ir veidot ciešāku sadarbību starp valsti, drošības institūcijām un infrastruktūras operatoriem, izmantojot jau esošos torņus, datu pārraides tīklus un elektroapgādes infrastruktūru efektīvas un finansiāli ilgtspējīgas drošības sistēmas attīstībai.
Aptauju 2026. gada no 12. līdz 21. maijam veica “Bite Latvija”, sadarbojoties ar pētījumu aģentūru “Norstat Latvija”. Tajā piedalījās 1001 respondents vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
Jau ziņots, ka “Bite Latvija” 2024. gadā strādāja ar 183,75 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 12,5% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt uzņēmuma peļņa pieauga par 1% un bija 33,712 miljoni eiro. Kompānijas 2025. gada finanšu rezultāti pagaidām nav publiskoti.
Kompānija reģistrēta 2005. gadā, un tās pamatkapitāls ir 44 miljoni eiro. “Bite Latvija” vienīgais īpašnieks ir Lietuvas “Bite group”, kas pieder globālam aktīvu pārvaldīšanas uzņēmumam “Providence Equity Partners”.
Kā ziņots, ceturtdien trešo dienu pēc kārtas austrumu pierobežas pašvaldības saņem brīdinājumus par iespējamiem gaisa telpas apdraudējumiem.
