Zviedrijas policija pārmeklē pilsētas rajonu pēc brīdinājuma par izliktu bumbu.
Zviedrijas policija pārmeklē pilsētas rajonu pēc brīdinājuma par izliktu bumbu.
Foto: Adam Ihse/SCANPIX/LETA

“Nošauj 40 zviedrus gadā!” Kriminologs Svens Granats par nevainīgu garāmgājēju slepkavībām 11

Gunta Neimane, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

“Viņi ir sajukuši prātā.” Politologs par Krievijas lēmumu savilkt spēkus pie savas rietumu robežas
VIDEO. “Sieva mani ieslēdza dzīvoklī, sita, izpostīja manu dzīvi!” Vardarbībā apsūdzētais reperis Strūbergs pēc gada vairs neklusē un izstāsta savu patiesību
“Līdz 2023. gadam viņš būs prom.” Bijušais MI6 vadītājs prognozē, ka Putins līdz gada beigām tiks nosūtīts uz sanatoriju
Lasīt citas ziņas

 

Zviedriju ik pa laikam pāršalc ziņas par spridzināšanu un letāliem gadījumiem, kad kriminālo grupējumu savstarpējās apšaudēs cieš nevainīgi garāmgājēji. Pagājušā gada augustā Stokholmas dienvidu priekšpilsētā Norsborjā tika nošauta 12 gadus veca meitene.

CITI ŠOBRĪD LASA

Sprādzienos nodarīti materiālie kaitējumi. Noziedzības apkarošanas pārvaldes apkopotie dati liecina, ka 2020. gadā Stokholmā un tās priekšpilsētās ir notikuši 32 spridzināšanas gadījumi – par četriem vairāk nekā iepriekšējā – 2019. gadā.

Zviedrijas policijas kriminologs Svens Granats (Sven Granath) intervijā “Latvijas Avīzei” gan apgalvo, ka noziedzība šobrīd nepieaug.

 

Statistika liecina, ka noziedzības līmenis Zviedrijā ir krietni pieaudzis pēdējos gados. Vai piekrītat?

Svens Granats: Jāatzīmē, ka slepkavības profesionālo noziedznieku vidē ir notikušas vienmēr. Noziedzības līmenis Zviedrijā sāka pieaugt 90. gadu vidū, pirmām kārtām trīs lielākajās pilsētās – Stokholmā ar tās piepilsētām, Malmē un Gēteborgā. Pastiprinātā policijas darbība izraisīja lokālu vardarbības pieaugumu kriminālajā vidē. Turklāt pieaugusi smagāku ieroču, tostarp automātisko, izmantošana.

Kopš policija sākusi strādāt pastiprinātā režīmā, slepkavību skaits kopš 2017. gada ir palicis gandrīz nemainīgs, lai gan joprojām tas ir augsts. Policija strādā pie tā, lai konfiscētu ieročus un samazinātu letālo vardarbību un nelikumīgu parādu piedziņu. 2017.–2020. gadā – šaušanas upuri bija vidēji 30–40 cilvēki katru gadu. Bīstama tendence, ka noziedzīgos grupējumos tiek iesaistīti un ieročus izmanto aizvien gados jaunāki noziedznieki.

Jūs minat, ka noziedzības pieaugums sākās 90. gadu vidū. Kāpēc tieši tad?

Nelegālo ieroču ēra un līdz ar to arī noziegumu skaita pieaugums Zviedrijā sākās 90. gadu vidū saistībā ar pilsoņu karu Balkānos un Padomju Savienības sabrukumu, ieroči Zviedrijā ienāca no Čehoslovākijas un daļēji no Krievijas. No Balkāniem, Čehoslovākijas un Krievijas ieroči caur Zviedrijā esošajiem kontaktiem nonāca noziedzīgo grupējumu rokās.

 

Dažas labējās partijas iestājas par stingrāku likumdošanu un stingrākiem sodiem, atsaucoties arī uz neveiksmīgo integrācijas politiku. Kā politiķi var uzlabot esošo situāciju?

Lai samazinātu noziedzību un apturētu slepkavības, ir jāstrādā pie ilgtermiņa politikas plāniem, kuros iekļauti dažādu veidu profilakses pasākumi, kas attiecas uz Zviedrijas integrācijas politiku, sociālo politiku, tostarp jāpiešķir lielāki resursi skolām.

Noziedzības apkarošanas pārvalde ir veikusi pētījumus un apkopojusi datus par jauniešiem, kuri iesaistās noziedzīgajos grupējumos Zviedrijā. Skaitļi uzrāda skaidri redzamu tendenci – tie lielākoties ir jaunieši, kuriem ir bijušas grūtības skolā, kuri nav saņēmuši pietiekamu atbalstu no ģimenes un dzīvo rajonos, kur ir augsts noziedzības līmenis ar vairākiem krimināliem grupējumiem, un kā papildu riska faktors jaunieši ar īpašām vajadzībām, piemēram, ar uzmanības deficīta traucējumiem, ar hiperaktivitāti. Bieži vien viņu kriminālā karjera iesākas ar laupīšanu, un pēc tam viņi turpina kriminālo karjeru savā rajonā.

 

Ko jūs sakāt par vieglākiem sodiem jauniešiem? Presē izskan apgalvojums, ka to izmanto noziedzīgie grupējumi, iesaistot savā darbībā arvien jaunākus dalībniekus.

Es nedomāju, ka soda vieglumam vai ilgumam ir tik liela nozīme. Manuprāt, svarīgi ir izmantot visus līdzekļus, kas samazina un aptur iespēju turpināt noziedzīgo darbību. Jauniešiem, kas ir veikuši noziegumu vai iesaistījušies noziedzīgās darbībās, ir jāsaņem sods. Jādara viss, lai izdotos atklāt noziegumu un vainīgo sauktu pie atbildības, kā arī ne mazāk svarīgs faktors, ka aculiecinieki un iesaistītie uzdrošinās liecināt.

 

Vai Zviedrija var mācīties no savām kaimiņvalstīm noziedzības apkarošanā? 90. gados un pat 2000. gadu sākumā Dānijā bija vairāk problēmu ar noziedzīgajiem grupējumiem, nekā tas ir šodien Zviedrijā, bet šobrīd Dānija tiek minēta kā labais piemērs.

Gandrīz neiespējami ir salīdzināt Dāniju ar Zviedriju. Dānijā ir tikai viena liela pilsētvide – Kopenhāgena, Zviedrijā ir trīs – Stokholma, Malme, Gēteborga, un noziedzības attīstība ir atšķirīga visās trijās lielajās Zviedrijas pilsētās. Šobrīd nav datu, kāpēc attīstības tendences ir atšķirīgas katrā no lielajām pilsētām un dažādos reģionos. Protams, mēs daļēji varam mācīties no Dānijas, piemēram, tiesas procesa norisi vai atsevišķas procesuālas lietas un arī veidu, kā strādā Dānijas prokurori.

 

Kuri Zviedrijā ir visizplatītākie noziegumi?

Lai gan medijos skaļi izskan spridzināšanas un apšaudes gadījumi, tie nav visizplatītākie noziegumi Zviedrijā. Viena no izplatītākajām ir spontāna vardarbība – slepkavības ar nazi saistībā ar alkohola lietošanu vai vidē starp cilvēkiem ar dažādām atkarībām. Trešdaļa no visām slepkavībām Zviedrijā ir vardarbība ģimenē. Pēdējos gados ir pieaugušas laupīšanas jauniešu vidū, kas ir problēma.

Ja mēs salīdzinām ar to, kas notiek Lielbritānijā, Francijā un Vācijā, mēs esam pasargāti no teroristu noziegumiem, neskatoties uz to, ka Zviedrijā ir daudz nelegālo ieroču. Vienīgais šāds gadījums bija 2017. gadā.

Daži raksta, ka tas, kas tagad notiek Zviedrijā, atgādina “mežonīgos Rietumus”.

Noziedzīgā vide Zviedrijā ir haotiska, tā nav hierarhiska un organizēta. Tas ir labi un slikti. Nav neviena, kurš “nosaka”. Šie “draugu” vai viena rajona grupējumi var būt vardarbīgāki par noziedzīgiem tīkliem, kuru pamatā ir ģimenes saites, “motoklubs” vai noteikta etniskā grupa.

Ģimenes vai “motociklistu grupas” var būt disciplinētākas, un viņu kriminālā darbība ir plānveidīgāka. Zviedrijas vietējo rajonu grupējumos savstarpējie strīdi uzliesmo ātrāk un bieži. Viņu strīdu dēļ ir spridzināšanas, šaušanas, kas apgrūtina dzīvi tiem, kuri dzīvo attiecīgajā rajonā un rada bailes un nedrošību uz ielas. Dažās Stokholmas priekšpilsētās ievērojami pieaug jauniešu bailes no aplaupīšanas.

Zviedrijā reti ir noziedzīgie grupējumi, kuri “diktē noteikumus” veselai nozarei. Noziedzniekiem Zviedrijā ir grūtāk iegūt likumīgu varu, ir sarežģītāk korumpēt publisko pārvaldi un iekļūt korporatīvajā pasaulē. Ir daudz dalībnieku, kuri “grūstās” nelegālajā līmenī un vēlas “uzrāpties”.

Kriminālo noziedznieku grupējumos nonāk jaunieši, kuri “izkrīt starp krēsliem” – no vienas puses, autoritārā sabiedrība, no kuras nāk vecāki ar stingriem hierarhiskiem noteikumiem, un, no otras puses – brīvā Zviedrijas sabiedrība. Diemžēl dažiem vecākiem, kas nāk no ārpus Eiropas, ir grūti ievadīt bērnus jaunajā sabiedrībā – viņiem pietrūkst resursu, lai to izdarītu.

 

2018. gadā stājās spēkā likums, kas ieviesa stingrākus sodus par ieroču lietošanu, un 2020. gada 1. augustā stājās spēkā izmaiņas likumā, kas atvieglo policijas piekļuvi un pieļauj slepeno elektronisko sakaru noklausīšanos. Likuma izmaiņu mērķis ir nodrošināt efektīvāku cīņu pret noziedzību.

SAISTĪTIE RAKSTI

Šie divi likumi ir ietekmējuši noziedzības līmeņa samazināšanos. 2018. gada likums, kas ieviesa augstākus soda mērus par ieroču lietošanu, samazinājis letālo šaušanu skaitu, kas bija pieaugusi desmitiem gadu. Kopš 2018. gada tās saglabājušās gandrīz nemainīgā līmenī: 2013. gadā notika 20 nāvējoši šāvieni, 2015. gadā – 30 nāvējoši šāvieni, 2017. gadā – 40, un tad tas apstājās.

2020. gada likums atbalsta iespēju noklausīties šifrētās sarunas, kas atvieglo iespēju izsekot, aizturēt un pierādīt.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
“Viņi ir sajukuši prātā.” Politologs par Krievijas lēmumu savilkt spēkus pie savas rietumu robežas
VIDEO. “Sieva mani ieslēdza dzīvoklī, sita, izpostīja manu dzīvi!” Vardarbībā apsūdzētais reperis Strūbergs pēc gada vairs neklusē un izstāsta savu patiesību
“Līdz 2023. gadam viņš būs prom.” Bijušais MI6 vadītājs prognozē, ka Putins līdz gada beigām tiks nosūtīts uz sanatoriju
VIDEO. Krievijas iedzīvotāji ielu intervijās atbild uz jautājumu – vai viņi atbalstītu “specoperāciju” pret Somiju vai Zviedriju?
Latvijas dzīvnieku patversme “Ulubele” izkrāpj ziedojumus, iežēlinot ar ukraiņu ģimenes slimu sunīti
Lasīt citas ziņas
“Putinu mēģināja nogalināt,” atklāj Ukrainas izlūkdienesta vadītājs Budanovs
Vai pastāv iespēja, ka Covid-19 viļņa rudenī nemaz nebūs? Epidemiologs Trojanskis atklāj, kādiem scenārijiem jāgatavojas
“Tas ir slidens ceļš – uzsēdināt uz pabalstu adatas…” Veldre par sociālā atbalsta plānu
Gailis: Krievija pēdējos gadus uzvedas kā āksti
“Tas ir slidens ceļš – uzsēdināt uz pabalstu adatas…” Veldre par sociālā atbalsta plānu
16:58
Gailis: Krievija pēdējos gadus uzvedas kā āksti
16:56
Vai pastāv iespēja, ka Covid-19 viļņa rudenī nemaz nebūs? Epidemiologs Trojanskis atklāj, kādiem scenārijiem jāgatavojas
16:55
VIDEO. Krievijas iedzīvotāji ielu intervijās atbild uz jautājumu – vai viņi atbalstītu “specoperāciju” pret Somiju vai Zviedriju?
Kariņš virzīs Eklonu iekšlietu ministra amatam
Ukrainā pirmajam par kara noziegumiem tiesājamajam Krievijas karavīram piespriež mūža ieslodzījumu
Otrdien gaidāmi vasarīgi laikapstākļi – termometra stabiņš pakāpsies virs 20 grādiem
VIDEO. Brīnišķīgs mirklis – tiešraidē balto stārķu ligzdā izšķiļas pirmie mazuļi
“Viņi ir sajukuši prātā.” Politologs par Krievijas lēmumu savilkt spēkus pie savas rietumu robežas
Latvijas dzīvnieku patversme “Ulubele” izkrāpj ziedojumus, iežēlinot ar ukraiņu ģimenes slimu sunīti
Par 100 miljoniem dolāru princis Harijs un Megana Mārkla TV realitātes šovā demonstrēs savu privāto dzīvi
Apcietina vīrieti, kurš piektdienas gājienā jaunietim uzbruka Ukrainas karoga dēļ
Kārlis Streips: Priekšvēlēšanu periods ir daudz, daudz, daudz par garu
Margita Krišjāne: Fotoizstāde par 1941. gada 14. jūnija deportāciju Uzvaras laukumā arī būtu īstajā vietā un īstajā laikā
Auziņš: Pabalstos es saņēmu vairāk nekā es samaksāju par elektrības rēķinu
“Man ir izaicinājums šai melei!”: Īlons Masks izdomājis radošu veidu, kā atmaskot sievieti, kas viņu apsūdz seksuālā vardarbībā
Baidens: Ķīnas uzbrukuma gadījumā ASV aizstāvēs Taivānu
Timotijs Snaiders: “Krievija ir fašistiska valsts”
Atklāj, ar ko saistīta marta sākumā Pļavniekos notikusī Vaļagina slepkavība
“Cerība – tas ir muļķa mierinājums.” Iedzīvotāji atbild, kādus atbalsta pasākumus sagaida no valdības saistībā ar cenu pieaugumu
Keris par mediķu atalgojumu: Ir trīs iespējas – samierināties, streikot vai doties prom
Atis Jansons: Ir Amerikas ceļu infrastruktūrā ļoti mīļa detaļa, kura nebūt nav dārga un mums lieliski noderētu
“Līdz šim Latvijas politika neko tādu nav pieredzējusi.” Vitenbergs atklāj, vai jūtas politiski nodots
Ukraina varētu iestāties ES 15-20 gadu laikā, prognozē Francijas Eiropas lietu ministrs
Skatītājs jautā: Ko darīt, ja ir zems asinsspiediens?
Polija nodevusi Ukrainai detaļas un bruņojumu iznīcinātāju “MiG-29” nokomplektēšanai
Uz Baltijas valstīm vairs neplūst Krievijas elektrība