Skats no Ogres teātra iestudējuma “Skroderdienas Silmačos”.
Skats no Ogres teātra iestudējuma “Skroderdienas Silmačos”.
Publicitātes (Austris Auziņš) foto

“Skroderdienas” būs! Ogres teātris aicina uz īpašām brīvdabas izrādēm 0

Anita Bormane, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 24
Putins ir izmēģinājis jaunu “superieroci”, kādu pasaule “vēl nav redzējusi”
Kokteilis
Magnētiskās vētras 2024. gada aprīļa beigām – visbīstamākās dienas
Lasīt citas ziņas

Režisora Jāņa Kaijaka iestudējumam “Skroderdienas Silmačos” šogad aprit desmit gadu kopš pirmizrādes. Tādēļ Ogres teātris svētdien, 21., un pirmdien, 22. jūnijā, aicina uz īpašām brīvdabas izrādēm Ogrē, Ogres Kultūras centra vasaras dārzā.

“Skroderdienās” kopā saplūst daudz svarīgu komponenšu – Jāņu svētku nozīme, Blaumaņa iekodētais latviskums tēlos un attiecībās un kopā būšana, ko var pielīdzināt sadziedāšanās fenomenam, kad visi esam vienā ritmā un elpā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Izrādes radošajā komandā – arī kostīmu māk-sliniece Ilze Kupča-Ziemele un scenogrāfs Māris Ruskulis.

Lomās: Antonija – Astra Kolberga, Aleksis – Kalvis Kravalis, Dūdars – Guntars Arājs, Elīna – Maija Vilima, Ieviņa – Katrīna Anna Ozoliņa u. c.

Izcilu mūziķu atgriešanās

Pēc trijiem izolēšanās mēnešiem spējam patiesi novērtēt, cik brīnišķīgi ir tikties ar māksliniekiem klātienē – viena šāda iespēja būs sestdien, 20. jūnijā, plkst. 19 Ventspilī koncertzālē “Latvija”, kur viesosies vairākkārtējie Lielās mūzikas balvas ieguvēji un nominanti – pianists Reinis Zariņš, kā arī pianists un komponists Vestards Šimkus, kurš uz skatuves kāps kopā ar muzikālo apvienību “Endless Roar”, kurā muzicē Arvīds Kazlausks, Džekins Pusons un Staņislavs Judins.

Reinis Zariņš koncertā spēlēs skaņdarbus, ko, paša mūziķa vārdiem runājot, vieno Bēthovena gars – Ludviga van Bēthovena, kā arī Riharda Vāgnera, Džona Koriljano un Frederika Rževska kompozīcijas.

Vestards Šimkus un apvienība “Endless Roar” sadarbību sāka 2017. gadā, bet šoreiz atskaņos Vestarda Šimkus radīto skaņdarbu “Mūzika”, kas 2019. gadā tika iekļauts starpdisciplinārā projekta “Skaņai vajag mākslu” ietvarā izdotajā skaņu platē.

Uzstāšanās Ventspilī būs šo četru mūziķu pirmais publiskais koncerts. Performancē improvizētajam materiālam reālajā laikā “atsauksies” video vizualizācijas, kuru autors ir videomākslinieks Mārtiņš Dāboliņš.

Reklāma
Reklāma

LATVIJĀ

“Baltajā kubā” – Belševicas “Baltā sieva”. Rītvakar Latvijas Nacionālā teātra “Baltajā kubā” jau ceturtā e-teātra pirmizrāde – Vizmas Belševicas šausmu stāsts “Baltā sieva” aktrises Madaras Botmanes versijā.

Režisors – Valters Sīlis, videomākslinieks – Toms Zeļģis. Baltā sieva ir greizsirdības lēkmē sev galu padarījusi aktiera laulātā draudzene. Būdama neredzama, proti, pēc nāves ieguvusi plazmas matrices formu, viņa ielavās teātra izrādes mēģinājumu procesā…

Madara Botmane teikusi, ka te jocīgi senatnīgā valodas stilizācija lieliski sader kopā ar šausmu estētiku, turklāt ļauj iekļūt slēgtā teātrī, kas sasaucas ar ārkārtējo situāciju ne tikai Latvijas, bet visas pasaules teātros.

Egila Rozenberga gobelēni Siguldā. Kultūras centrā “Siguldas devons” līdz 28. jūnijam apskatāma ievērojamā latviešu tekstilmākslinieka Egila Rozenberga lielformāta gobelēnu izstāde “Transfigurācija”.

Tās ideja vistiešāk saistās ar autora daiļradi kopš pirmās izstādes 1968. gadā ar nemitīgo rokraksta, tehniku un materiālu maiņu no klasiskā gobelēna līdz telpiskiem objektiem.

Egila Rozenberga lielformāta šķiedras mākslas objekti pārliecinoši apliecina, ka, senajai audumu mākslai nemitīgi mainot ārējo formu un materiālus, kā arī izvēršot aktuālas idejas, ir iespējama radoši izvērsta nākotne.

Egils Rozenbergs ir viens no latviešu pasaulē izslavētākajiem tekstilmāksliniekiem, viņa gobelēni izstādīti Grieķijā, Lielbritānijā, Čehijā, Francijā, Itālijā, ASV, Zviedrijā, Krievijā, Vācijā.

Edīte Krastenberga. “Daugavas krasts ar laivām”. 1965. Audekls, eļļa. 54 x 65.
Publicitātes foto

Jaunas izstādes Jūrmalā. Jūrmalas pilsētas muzejā apskatāmas divas jaunas izstādes – vecmeistares Edītes Krastenbergas retrospekcija “Daugavas plūdums” un gleznotājas Signes Vanadziņas tonāli piesātinātā darbu skate “Pelēkās vielas”.

“Neviena sieviete Latvijas mākslā nav ar tādu regularitāti un daudzveidību uz audekla atstājusi gleznieciskas liecības par mūsu Likteņupi,” par mākslinieces Edītes Krastenbergas ieguldījumu teikusi mākslas zinātniece Ingrīda Burāne.

Savukārt Signe Vanadziņa jaunajā gleznu ciklā eksperimentē ar sev neierasta mākslinieciskā līdzekļa – pelnu – pielietojumu, kas interesanti sacenšas ar viņai tik raksturīgo aktīvo krāsainību.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.