Latvijā
Politika

Pabriks sīkāk stāsta, ko nozīmē jaunais NATO plāns0


Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks
Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks
Foto: LETA/Evija Trifanova

Līdz šim NATO rīcībā nebija detalizēta Baltijas valstu aizsardzības plāna, taču tas nenozīmēja, ka netika veikts darbs pie Baltijas valstu aizsardzības, aģentūrai LETA komentējot NATO samitā Londonā apstiprināto Baltijas valstu aizsardzības plānu norādīja aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).

Ministrs skaidroja, ka politiski, protams, uz Baltiju attiecas garantijas un Ziemeļatlantijas līguma piektais paragrāfs par kolektīvo drošību, taču, lai to varētu veiksmīgi īstenot, ir jābūt detalizētam plānam.

“Mums reģionā ir jābūt vienam nopietnam plānam, bet mūsu gadījumā tas īsti neeksistēja. Ja mēs vēlamies vienādu drošību visiem NATO valstu pilsoņiem, tad tam plānam jābūt aktuālam,” norādīja Pabriks.

Ministrs skaidroja, ka plāns paredz metodes un veidu kā krīzes un kara gadījumā NATO aizstāvēt Baltijas valstu reģionu.

“Plāns uzliek pienākumus visai aliansei un paredz, kā tie tiks realizēti praksē, kā jārīkojas Baltijas valstīm un sabiedrotajiem,” sacīja ministrs, bet piebilda, ka Baltijas valstīm un Polijai lielākais apdraudējums arvien ir Krievijas rīcība.

Lai tiktu īstenots plāns dzīvē, Latvijai preventīvi ir jāveic virkne praktisku pasākumu un tie jāsaskaņo ar mūsu pašu izstrādātajiem nacionālajiem plāniem.

Pabriks norādīja, ka Londonas samitā atsevišķi lēmumi par NATO klātbūtnes paplašināšanu Baltijā netika pieņemti, taču jaunapstiprinātais plāns ļaus atgriezties pie šī jautājuma.

“Tālāk par to netika runāts, lai gan uzsveram, ka vēlamies redzēt lielāku, spēcīgāku un pastāvīgu NATO klātbūtni,” piebilda ministrs.

Rezumējot samita pieņemtos lēmumus, Pabriks uzsvēra, ka tas pagājis zem sadarbības zīmes un pasākuma beigās uzsvars likts uz to, ka jāturpina darbs uz politisko saliedētību.

Lai arī pastāvēja diplomātiskā cīņa un Turcija minētajam plānam iebilda, noslēgumā tika panākta vienošanās un Turcija piekrita, ka Baltijas valstīs arī nepieciešams veikt drošības pasākumus.

“Mēs esam labi Turcijas sabiedrotie un, protams, tā arī vēlas jaunapstiprinātā plāna īstenošanu,” piebilda ministrs.

Jau ziņots, ka neskatoties uz Turcijas sākotnēji izteiktajiem iebildumiem, NATO līderi trešdien apstiprinājuši jaunus aizsardzības plānus Polijai un Baltijas valstīm, paziņoja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

Saistītie raksti

Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdoans bija pavēstījis, ka nepiekritīs NATO aizsardzības plānam Baltijas valstīm un Polijai, kamēr alianse neatbalstīs Ankaras bažas attiecībā uz Sīrijas kurdu kaujiniekiem.

Pirms izlidošanas uz NATO samitu Londonā Erdoans paziņoja, ka apspriedīs šo jautājumu ar Polijas un Baltijas valstu līderiem samita gaitā. Turcija bija apsūdzējusi NATO sabiedrotos, ka tie atbalsta Baltijas valstu bažas par drošību, taču noraida kurdu kaujinieku radītos draudus Turcijai.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LE
LETA
Latvijā
Aizdomas par ļaunprātīgu ugunsgrēka izraisīšanu auto pārdošanas laukumā 1
11 stundas
LE
LETA
Latvijā
Atcelti “Novatours” čārterreisi no Rīgas uz Bergamo pilsētu Itālijā
11 stundas
LE
LETA
Latvijā
Prokurore vēl nepabeidz lasīt savu debašu runu bijušā LDz vadītāja Magoņa kukuļošanas lietā
13 stundas

Lasītākie raksti

VS
Viesturs Sprūde
Latvijā
Valstsvīrs ar statistiķa aicinājumu 1
54 minūtes
LE
LETA
Latvijā
2020.gads Latvijā varētu kļūt par siltāko novērojumu vēsturē
20 minūtes
LE
LETA
Latvijā
Vidzemes ziemeļos gaisa temperatūra pazeminājusies līdz -10 grādiem
46 minūtes
VS
Viesturs Sprūde
Latvijā
Diena vēsturē. 1880. gada 29. februārī. Eiropas kalnu inženierijas brīnums
38 minūtes
LE
LETA
Pasaulē
Tramps uzdevis Pompeo parakstīt vienošanos ar talibiem 1
9 stundas