Foto – LETA

Padomju Latvijas ekonomika bija nolemta
 4

Liela daļa sabiedrības joprojām dzīvo mītos un stereotipos par padomju Latvijas ”attīstīto rūpniecību” un iemesliem, kamdēļ tā 90. gados sabruka, – šāds viedoklis vairākkārt izskanēja aizvadītās nedēļas beigās, 13. decembrī, Kongresu namā sarīkotajā konferencē ”Latvijas rūpniecība pirms un pēc neatkarības atjaunošanas”.

LA
LA.LV
Veselam
“Tas ir īpatnējs stāvoklis!” Rācenis par asins recekļu simptomiem pēc vakcinācijas un to, cik šādi gadījumi varētu būt Latvijā 96
15 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Dziedātāja Elīna Gluzunova soctīklos ievieto jutekliskus foto pēc krūšu operācijas: fani metas kritizēt, bet vīrieši lūdz pēc papildus bildēm 33
13 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Vakcinācijas birojs tiks likvidēts!” Deputāts Riekstiņš par to, kas bija aplami un vai šādu biroju vispār vajadzēja 59
9 stundas
Lasīt citas ziņas

Pasākumu organizēja Ministru kabineta komisija ”PSRS totalitārā komunistiskā okupācijas režīma upuru skaita un masu kapu vietu noteikšanai, informācijas par represijām un masveida deportācijām apkopošanai un Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem nodarīto zaudējumu aprēķināšanai”, kā arī tās ”sabiedriskais” spārns Latvijas Okupācijas izpētes biedrība (LOIB). Konferences atklāšanā runāja tieslietu ministrs Jānis Bordāns, kā arī Eiroparlamenta deputāte Inese Vaidere. Ministrs uzsvēra, ka viss ar Latvijas okupāciju saistītais vēl jo­projām ir aktuāls un sāpīgs, tomēr bieži diskusijas ir balstītas emocijās, nevis konkrētos faktos un skaitļos. ”Bieži nākas dzirdēt argumentus, ka nevajag rakņāties pagātnē, ka jāskatās nākotnē. Atļaušos tam nepiekrist. Kamēr netiks noslēgti rēķini ar pagātni, tikmēr nevarēsim pilnvērtīgi skatīties nākotnē. Saskaņa, sadraudzība, sabiedrības attīstība nav iespējamas uz melu pamata,” aizrādīja Bordāns. Viņš tāpat vērsa uzmanību uz to, ka ne jau visus padomju režīma nodarījumus ir iespējams izteikt naudā, režīms ir atstājis sekas vairāku paaudžu domāšanā un uzvedībā un daudzas mūsdienu problēmas un negācijas sakņojas ”padomju domāšanas mantojumā”.

Savukārt komisijas vadītājs Jānis Tomels, pamatojot konferences nepieciešamību, sacīja, ka padomju Latvijas ”attīstītās rūpniecības” cildinātājiem vajadzētu vispirms paraudzīties uz attīstīto pirmskara Latvijas rūpniecību, salīdzināt un padomāt, vai padomju tipa lielrūpniecība atjaunotās neatkarīgās valsts apstākļos maz bija iespējama. Ar šo tēzi sasaucās arī ekonomista Viestura Paula Karnupa referāts – ieskats Latvijas rūpniecības struktūrā pirms Pirmā pasaules kara un ražošanas izmaiņās neatkarīgajā Latvijā. Protams, ka atjaunot 1913. gada līmeni, kad dominēja smagā rūpniecība, arī tad nebija ne iespējams, ne arī nepieciešams. Pirms Pirmā pasaules kara Latvijas teritorijas rūpniecība 80% apjomā strādāja Krievijas impērijas labā, kamēr pēc kara koncentrējās pārsvarā uz iekšējo tirgu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Sabiedrības interese par padomju laiku Latvijā un to, kas notika pēc tam, ir liela. Konferences gaitā tika vairākkārt aizrādīts, ka ikdienā, prātojot par pēc 1990. gada ”sagrauto rūpniecību”, cilvēki bieži neiedomājas, ka 80 – 90% gadījumu šīs rūpnīcas bija padomju militārā kompleksa daļa. Ārpus tā tās nespēja ne attīstīties, ne pastāvēt. VEF līdz 80% apjomam bija militārais pasūtījums. Pat uzņēmumi, kas nodarbojās ar šķietami absolūti civilām lietām, kā, piemēram, maizes ceptuves vai veļas mazgātavas, pildīja savu daļu okupācijas karaspēka apkalpošanā un uzturēšanā.

PSRS donori


Vidzemes Augstskolas rektora, ekonomikas vēsturnieka Gata Krūmiņa uzstāšanās bija veltīta 1945. – 1959. gadā Latvijas teritorijā izdarīto ieņēmumu sadalījumam starp Latvijas PSR un PSRS budžetu, kā arī militāro izdevumu īpatsvaram te dislocēto padomju armijas daļu uzturēšanai LPSR budžetā. Izmantojot PSRS bankas republikāniskās nodaļas un LPSR Finanšu ministrijas dokumentus, Krūmiņš demonstrēja, ka Latvijas PSR Padomju Savienībā bijusi donors, jo ieskaitījumi kopējā budžetā bija lielāki, nekā no Maskavas saņēma atpakaļ. ”Budžeta norēķini neapstiprina to, ko mums mēģināja propagandēt, ka tautsaimniecības atjaunošana pēckara gados notikusi par kaut kādiem līdzekļiem no malas. Tā bija mūsu pašu nauda, kas vispirms aizceļoja uz Maskavu un tad nāca atpakaļ, bet mazāka. Faktiski Latvija pēckara gados palīdzēja attīstīt citus PSRS reģionus,” uzsvēra Krūmiņš. Interesanti, ka izdevumi PSRS armijas uzturēšanai LPSR budžetā bija paslēpti sadaļā ”sociālkulturāliem mērķiem”.

Jānis Blaubergs, kurš laikā no 1949. līdz 1962. gadam strādāja VEF slepenajās ražošanas struktūrās, stāstīja par militāro disciplīnu tajās, pieminot, ka viens no pirmo gadu uzdevumiem bijis izslīpēt no detaļām uzrakstu ”Made in Latvia”, lai to aizstātu ar ”Made in USSR”. Pēc Blauberga kunga domām, ražošanas daļas militarizācija morāli un profesionāli degradējusi agrākos VEF augsta līmeņa speciālistus, kas bija pakļauti pastiprinātai ideoloģiskai ”audzināšanai”. Stāstītājs lēsa, ka viņa darba gados VEF slepenajos cehos strādājis aptuveni tūkstotis cilvēku.

PSRS militārās vēstures pētnieks un vairāku grāmatu autors Ilgonis Upmalis klātesošajiem atgādināja, ka Latvijas PSR pastāvēja 176 rūpnīcas, kurās militārais pasūtījums veidoja 10 – 100%. Piemēram, tādas ražotnes kā ”Biolar”, ”Komutators”, ”Alfa”, ”Valmieras stiklašķiedra” tika dibinātas galvenokārt tikai militāru apsvērumu dēļ. Militārā specializācija garantēja pasūtījumus, labu samaksu un to, ka laiku pa laikam ražotnes modernizēja ar Rietumos iepirktām iekārtām. Augsti kvalificēti konstruktori un inženieri bieži vien nemaz nezināja un neinteresējās, kur viņu izgudrojumi tiek izmantoti, jo priecājās par sadzīviskām privilēģijām, ko sniedza darbs militārajos projektos. Tomēr nevar sacīt, ka militārā pasūtījuma zaudējums iznīcināja visas rūpnīcas, kas tā labā strādāja. Paradoksāli, ka izdzīvot izdevās dažai labai tīri militārai rūpnīcai, bet sabruka civilie uzņēmumi ar lielu militāro pasūtījumu īpatsvaru. Tā bijusī kāpurķēžu tehnikas remontrūpnīca veiksmīgi pārtapa piekabju ražotājā ”Russo–Balt”. ”Sabruka civilās rūpnīcas, kuru vadītāji nevarēja, negribēja vai neprata pielāgoties jaunajiem ekonomiskajiem apstākļiem. Tātad militārrūpnieciskā kompleksa darbības pārtraukums bija tikai viens no apstākļiem, kas sagrāva Latvijas tautsaimniecisko sistēmu,” secināja Upmalis.

Demogrāfe Pārsla Eglīte uzstājoties minēja, ka PSRS Valsts plāna projektā 1960. – 1980. gadiem rūpniecībā strādājošo skaits uz mehāniskā pieauguma rēķina no citām republikām bija paredzēts 100 tūkstošu apmērā, taču reāli šis pieaugums izrādījās vairāk nekā divreiz lielāks. Migrācijas un rūpniecības attīstības sekas bija tādas, ka, atmodai sākoties, Latvijā tikai 52% iedzīvotāju bija latvieši.

Sākot no jauna


Sabiedrība, LPSR rūpnīcu sabrukuma cēloņus skaidrojot, parasti aprobežojas ar to, ka vainīgs Godmanis vai nez no kurienes nākuši ”laupītāji” un ”izzadzēji”. Ekonomists Uldis Osis aicināja padomāt dziļāk. Vai militarizētā sociālisma direktīvu ekonomikas pāreja uz tirgus ekonomiku Latvijas apstākļos vispār varēja būt nesāpīga? ”Pāreja no modeļa, kur visu nosaka komandas ”no augšas”, uz tirgus modeli ir sāpīgs un ilgstošs process,” atgādināja Osis. Uzņēmējdarbības tradīcijas un kultūra attīstītajās rietumvalstīs veidojusies gadsimtiem, kamēr Latvijas teritorijā 20. gadsimta gaitā process vairākkārt vardarbīgi pārtraukts. ”Šajā jomā nākas visu veidot pilnīgi no jauna. Tas ir lielākais tiešais zaudējums, ko mums nesusi PSRS okupācija. Šodien mums nav citas izejas kā atkal iet cauri visiem tiem posmiem, kas raksturīgi tirgus ekonomikai,” sacīja ekonomists. Arī Mašīnbūves un metālapstrādes asociācijas valdes priekšsēdētājs Vilnis Rantiņš aizrādīja, ka lietas nav tik vienkāršas. Daudzi uzņēmumi tirgu savai padomju produkcijai neatrada, turklāt Latvijas postpadomju ekonomikai triecienu deva gan fakts, ka 90. gadu sākumā daudzas fabrikas tā arī nesaņēma samaksu par ražojumiem, ko bija jau nosūtījušas uz bijušo PSRS, gan arī 1998. gada Krievijas krīze, kuras dēļ bankrotēja vairāki uzņēmumi.

Sekojot konferences gaitai, radās iespaids, ka Latvijas padomju laika ekonomika un tās sabrukšanas iemesli ir sabiedrību ļoti interesējošs, tomēr joprojām ”grūti ceļams” temats. Tādu to dara gan emocijas, gan zināšanu un izpratnes trūkums par padomju ekonomiskā modeļa darbību un likumsakarībām. Speciālistus, kas šobrīd varētu kvalificēti un lietišķi to visu analizēt, patiesībā var uz vienas rokas pirkstiem saskaitīt. Atliek vien cerēt, ka nākotnē ekonomiskā vēsture nepaliks par jaunu Latvijas vēstures ”balto plankumu”.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LA
LA.LV
Veselam
“Tas ir īpatnējs stāvoklis!” Rācenis par asins recekļu simptomiem pēc vakcinācijas un to, cik šādi gadījumi varētu būt Latvijā 96
15 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Dziedātāja Elīna Gluzunova soctīklos ievieto jutekliskus foto pēc krūšu operācijas: fani metas kritizēt, bet vīrieši lūdz pēc papildus bildēm 33
13 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Vakcinācijas birojs tiks likvidēts!” Deputāts Riekstiņš par to, kas bija aplami un vai šādu biroju vispār vajadzēja 59
9 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Britu karaliskajā ģimenē gaidāmas izmaiņas: kādā gadījumā princis Čārlzs varētu nekļūt par karali? 5
14 stundas
LA
LA.LV
Veselam
“Jautājums ir par farmaceitisko firmu “milžu cīņām”!” Profesors Kalviņš par atteikšanos vai neatteikšanos no vakcīnām blakņu dēļ 25
10 stundas
Lasīt citas ziņas
LA
LA.LV
Ziņas
“Vakcinācijas birojs tiks likvidēts!” Deputāts Riekstiņš par to, kas bija aplami un vai šādu biroju vispār vajadzēja 59
9 stundas
SK
Skaties.lv
Stāsti
VIDEO. Kaimiņi no elles? Jūrmalniece spiesta dzīvot atkritumu kalnos pašas sētā 2
3 stundas
LE
LETA
Kokteilis
BBC saņēmusi Lielbritānijas vēsturē lielāko sūdzību skaitu par princim Filipam veltītajām pārraidēm 4
6 stundas
LE
LETA
Veselam
Nedēļas nogalē septiņu pilsētu vakcinācijas centros ar “AstraZeneca” varēs vakcinēties ikviens iedzīvotājs 36
10 stundas
SK
Skaties.lv
Stāsti
“Dvēsele teica, ka nevajag šeit dzīvot!” Postošs ugunsgrēks laupa vairākiem cilvēkiem mājas
23:09
SK
Skaties.lv
Stāsti
VIDEO. Kaimiņi no elles? Jūrmalniece spiesta dzīvot atkritumu kalnos pašas sētā 2
22:13
IE
Ināra Egle
Ziņas
Jaunais Augšdaugavas novads: kuriem būs jāsadzīvo, starp kuriem paredzama sāncensība
21:00
LE
LETA
Ziņas
“Liels šoks!” LFF prezidents Ļašenko par Bezzubova nežēlīgo slepkavību 11
8 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Tarmo, uzdod jautājumu!” Parlamenta deputāts Igaunijā tiešsaistes sēdes laikā atrodas gultā, kūpina elektronisko pīpi un klausās skaļi mūziku 10
10 stundas
LA
LA.LV
Veselam
“Jautājums ir par farmaceitisko firmu “milžu cīņām”!” Profesors Kalviņš par atteikšanos vai neatteikšanos no vakcīnām blakņu dēļ 25
10 stundas
LE
LETA
Ziņas
Cik tūkstošus pagājušajā gadā dividendēs no “Infinity Coffe” saņēma Rīgas mērs Staķis? 14
10 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Britu karaliskajā ģimenē gaidāmas izmaiņas: kādā gadījumā princis Čārlzs varētu nekļūt par karali? 5
14 stundas
SK
Skaties.lv
Stāsti
“Dvēsele teica, ka nevajag šeit dzīvot!” Postošs ugunsgrēks laupa vairākiem cilvēkiem mājas
3 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Dziedātāja Elīna Gluzunova soctīklos ievieto jutekliskus foto pēc krūšu operācijas: fani metas kritizēt, bet vīrieši lūdz pēc papildus bildēm 33
13 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Vai par atteikšanos vakcinēties pret Covid-19 drīkst atlaist no darba? Komentē zvērināts advokāts 60
12 stundas
LE
LETA
Ziņas
Motokluba bijušajam prezidentam par dalību karadarbībā Doņeckā lūdz piemērot brīvības atņemšanu. Uz cik gadiem? 8
9 stundas
PR
Praktiski.lv
Praktiski
Plānās pankūkas ar citrona miziņu: aromātiskas gardēžu vakariņas
11 stundas
LE
LETA
Ziņas
Pavasaris atgriežas! Cik silts laiks gaidāms nedēļas nogalē? 1
9 stundas
LE
LETA
Ziņas
Arī Purvciemā naktī nodedzināts “BMW X5”. Policija atklāj, vai ir saistība ar futbola aģenta slepkavību 9
13 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. “Mums jau tādu cūku kūti pārdeva!” – Magone taisnojas par bardaku un netīrību savas mājas pagalmā 42
14 stundas
LE
LETA
Ziņas
FOTO. Valsts eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga saņem vakcīnas pret Covid-19 otro devu 39
12 stundas
LA
LA.LV
Veselam
Viena veida vakcīna uz mūžu? Vai cilvēks varēs revakcinēties ar citu Covid-19 vakcīnu, skaidro infektoloģe 28
19 stundas
LE
LETA
Ziņas
“Nav neiespējami, ka premjers varētu padzīt vēl vienu veselības ministru.” Politologs skaidro, ar ko riskē Pavļuts 60
17 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Pusgads bez taustāmiem rezultātiem: vai Pāvela Rebenoka slepkavība tā arī paliks neatklāta? Atbild Ralfs Nemiro 15
14 stundas
LL
LETA, LA.lv
Ziņas
Uzbrukumā futbola aģentam izmantotā automašīna atrasta sadedzināta Mežaparkā 27
16 stundas
AG
Andris Grīnbergs
Ziņas
APTAUJA. Kur, jūsuprāt, valstij ņemt papildu naudu, lai palielinātu algas mediķiem, skolotājiem, policistiem? 24
15 stundas
ML
Māra Lapsa
Praktiski
Skapis nav atmiņu klade: 7 padomi, kā ieviest kārtību
11 stundas
MA
Māris Antonevičs
Stāsti
“Nenoliegšu, reizēm vajadzīga drosme…” IDB priekšnieks par amatpersonu noziegumiem, politisko spiedienu, policijas vardarbības problēmu 12
18 stundas
LA
LA.LV
Kokteilis
FOTO. Kurš turpmāk vadīs „Preses klubu”? Saruna ar Aivi Ceriņu 47
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Markus Riva Havaju salās nofotografējas džungļos, bet attēlā visa uzmanība pievērsta viņa kājām 32
1 diena
ML
Māra Libeka
Veselam
Vakcinācijas biroja maks kļūs liesāks. Par cik eiro saruks Juhņēvičas alga? 53
1 diena