Foto: SHUTTERSTOCK

Par ūdeni rīdzinieki turpinās pārmaksāt 0

Zigfrīds Dzedulis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
“Kad esi ko parādā VID, atgādinājumi nāk nemitīgi, bet, ja esi strādājošs pensionārs, neviens neatgādina…” Iveta par pensionāru iespējām saņemt pārrēķinu
Kokteilis
Auns – Minhene, Lauva – Parīze: kuru Eiropas pilsētu vajadzētu apmeklēt tavai zodiaka zīmei 19
RAKSTA REDAKTORS
“Līdzi ņemot omīti, mums šis brauciens izmaksās 112 eiro” – apmeklētāji jautā, kāpēc “Avārijas brigādes” parkā ir tik dārga biļete
Lasīt citas ziņas

“Rīgas ūdens” ceļ maksu par ūdens piegādi un plāno vērienīgas investīcijas, lai centralizētajam ūdensapgādes un kanalizācijas tīklam pieslēgtu vairāk mājsaimniecību, tomēr joprojām nevēlas ieviest kārtību ūdens patēriņa uzskaitē, piespiežot iedzīvotājus arī turpmāk pārmaksāt par ūdeni.

Rīgas pašvaldības uzņēmums “Rīgas ūdens” sola palielināt pilsētas centralizēto ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu pieslēgumu skaitu mājsaimniecībām. Izmantojot Eiropas Savienības Kohēzijas fonda naudu, “Rīgas ūdens” turpinās jaunu ūdensvada un kanalizācijas tīklu izbūvi Berģos, Imantā un Beberbeķos, kā arī to paplašināšanu Teikā, Imantā un Ziepniekkalnā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Pašlaik centralizētā ūdensapgāde un kanalizācija nav pieejama Dārziņos un Trīsciemā.

Savukārt Bolderājā, Imantā, Ķīpsalā, Zolitūdē, Bieriņos, Pleskodālē, Atgāzenē, Ziepniekkalnā, Bišumuižā, Katlakalnā, Ķengaragā, Šķirotavā, Dreiliņos, Teikā, Čiekurkalnā, Pētersalā, Andrejsalā, Jaunciemā un Vecmīlgrāvī ir pieejama tikai ūdensapgāde.

60 miljoni ES naudas

Kā jau ziņots, jūnijā Rīgas ūdenssaimniecības paplašināšanai Eiropas Investīciju banka (EIB) aizdevusi uzņēmumam 60 miljonus eiro, kas tam būs jāatdod turpmāko 17 gadu laikā. Piešķirtā summa ir puse no ūdenssaimniecības atjaunošanai un paplašināšanai paredzētajiem 120 miljoniem eiro.

Par ūdenssaimniecības uzturēšanu un paplašināšanu, protams, maksās rīdzinieki. Jūlijā ūdens un kanalizācijas pakalpojumu rēķini par aizvadīto mēnesi viņiem pieaugs par 22,4%, sasniedzot 2,35 eiro par kubikmetru pašreizējo 1,92 eiro vietā. Tādējādi par patērēto ūdeni turpmāk būs jāmaksā 1,02 eiro, bet par kanalizāciju 0,91 eiro par kubikmetru. Vienam cilvēkam, patērējot četrus kubikmetrus ūdens mēnesī, turpmāk būs jāmaksā aptuveni 8 eiro.

Sadārdzinājumu “Rīgas ūdens” valdes priekšsēdētājs Krišjānis Krūmiņš izskaidro ar būtisku elektrības cenu kāpumu, bet ar aizvadītā gada peļņu – 5,5 miljoniem eiro – nepietikšot, lai to nosegtu.

Jautāts, vai ūdenssaimniecības atjaunošanas un modernizēšanas vērienīgais plāns paredz arī novērst ūdens patēriņa starpības veidošanos starp daudzstāvu dzīvojamo namu ievados un dzīvokļos uzstādītajiem skaitītājiem, Krišjānis Krūmiņš atbild, ka namu ievados uzstādīšot attālināti nolasāmos patēriņa skaitītājus. Ja atklāsies, ka kādā namā šī starpība ir lielāka par 20%, tad “Rīgas ūdens” kopā ar nama pārvaldnieku meklēšot tai cēloni. Vienlaikus uzņēmumā pētīšot, kāda kārtība ūdens patēriņa uzskaitē ir citās Eiropas valstīs.

Reklāma
Reklāma

Ministru kabineta noteikumi paredz: ja ūdens patēriņa sadales aprēķinā trīs mēnešus pēc kārtas veidojas ūdens patēriņa starpība, kas ir lielāka par 20%, tad pārvaldniekam ir pienākums divu mēnešu laikā noskaidrot ūdens patēriņa starpības rašanās iemeslus, rakstiski paziņojot dzīvokļu īpašniekiem, kas būtu darāms, lai starpību samazinātu.

No “Rīgas ūdens” vadītāja teiktā top skaidrs, ka nekādu būtisku uzlabojumu ūdens starpības novēršanā nebūs. Ūdens patēriņa uzskaiti “Rīgas ūdens” balstīs uz nama ievadā uzstādīto skaitītāju. Bet par nama dzīvokļos uzstādītajiem patēriņa skaitītājiem un rādījumu nolasīšanu atbild iedzīvotāji.

Tas nozīmē, ka ūdens patēriņa uzskaitē nemainīsies nekas. Arī turpmāk rīdzinieki būs spiesti maksāt par ūdeni, kuru nekad nav patērējuši un vairāk nekā līdz šim. Jūnijā pašvaldības uzņēmumā “Rīgas namu pārvaldnieks” žurnālistiem sarīkotajā preses konferencē Rīgas pašvaldības izpilddirektors un “Rīgas ūdens” kapitāldaļu turētājs Jānis Lange gan teica, ka pašvaldība tomēr meklēšot atrisinājumu ūdens patēriņa uzskaites problēmai, par ko daudzstāvu namu iedzīvotāji dusmojas jau gadiem ilgi.

Ieviest precīzu uzskaiti neatmaksājas

Uz jautājumu, kāpēc ūdens patēriņa uzskaitē nevar ieviest tādu pašu kārtību kā elektrības vai dabasgāzes uzskaitē, kur iedzīvotājiem nav pašiem jāpērk un jāmaina patēriņa skaitītāji – par to gādā piegādātāji, Krišjānis Krūmiņš atbild, ka to liedzot tehniskās iespējas. Elektrības un dabasgāzes patēriņa skaitītāji esot uzstādīti dzīvojamo namu kāpņu telpās. Pirms viņa iepriekšējā valdes priekšsēdētāja Dagnija Kalniņa intervijā “Latvijas Avīzei” atsaucās uz dzīvokļu privātīpašumu, kuru neesot tiesību aizskart. Bet to, ka, piemēram, dabasgāzes pārvades uzņēmums “Gaso” nomaina dabasgāzes patēriņa skaitītāju dzīvokļos, viņa toreiz gan nepateica.

Krišjānis Krūmiņš šaubās, vai lielai iedzīvotāju daļai būs pa kabatai uzstādīt dzīvokļos attālināti nolasāmos ūdens patēriņa skaitītājus. Viens šāds skaitītājs maksā ap 50 eiro, bet vienā dzīvoklī tādus vajag vismaz četrus, tad diezin vai iedzīvotāji gribēs par tiem maksāt.

Jautāts, kāpēc attālināti nolasāmos skaitītājus nevar uzstādīt “Rīgas ūdens” pats, novēršot patēriņa rādījumu nodošanas un bojāto skaitītāju maiņas kavējumus un patēriņa starpības rašanos, Krišjānis Krūmiņš atbild, ka, ņemot vērā ūdens kubikmetra cenu, skaitītāju uzstādīšana dzīvokļos uzņēmumam atmaksātos teju četrdesmit gados. Pēc viņa teiktā, elektrība vai dabasgāze maksā krietni dārgāk nekā ūdens, tādējādi ieguldījumi patēriņa uzskaites nodrošināšanā to piegādātājiem atmaksājas.

Tas, ka ūdens patēriņa rūpīgas uzskaites nav un, kā noprotams, uzņēmumam tā neatmaksājas, būtībā nav nekas jauns. Pirms diviem gadiem Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) atklāja, ka patēriņa uzskaitei “Rīgas ūdens” ilgstoši izmantojis namu ievados uzstādītos skaitītājus, kuri neatbilst metroloģiskajām prasībām. Pārbaudot vairāku desmitu namu ievados uzstādītos skaitītājus, vairāk nekā puse uzrādījusi lielāku ūdens patēriņu nekā šo namu iedzīvotāji patērējuši patiesībā.

Ekonomikas ministrijā, kurā savulaik gatavoja grozījumus Ministru kabineta noteikumos, lai novērstu iespēju, ka ūdens starpība jāmaksā vienam vai dažiem viena nama iedzīvotājiem, starpības cēloņu uzskaitē visvairāk vaino pašus iedzīvotājus. Viņi laikā nenolasa un neiesniedz rādījumus, izmanto dažādas uzbūves skaitītājus, laikus nepārbauda to tehnisko stāvokli, sagroza skaitītāju rādījumus.

Toties rīdzinieki, kuri vērsušies PTAC un “Latvijas Avīzes” redakcijā, ir pavisam citās domās. Viņuprāt, viens no galvenajiem ūdens patēriņa starpības rašanās iemesliem ir namu ievados uzstādītie ūdens skaitītāji, kuri pēc uzbūves un mērījumu jutīguma būtiski atšķiras no dzīvokļos uzstādītajiem.

SAISTĪTIE RAKSTI