Ierobežota piekļuve pieminekļu kompleksam Uzvaras parkā dienu pirms 9. maija
Ierobežota piekļuve pieminekļu kompleksam Uzvaras parkā dienu pirms 9. maija
Foto: Sintija Zandersone/LETA

Kas paliks nākamo paaudžu atmiņā par savas valsts pagātni pēc mūsu aiziešanas viņsaulē? 0

“Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Latvijas Politiski represēto apvienības aicinājums, pieņemts LPRA konferencē 2022. gada 17. maijā

Reklāma
Reklāma
Veselam
Ēdieni, no kuriem labāk izvairīties pirms publiskiem pasākumiem… Tie pastiprināti veido gāzes vēderā 4
Numeroloģija un skaitļu maģija: kā jūsu tālruņa numurs ietekmē jūsu likteni un kad to mainīt? 31
Skabejeva ārdās: Krievijas propagandisti sašutuši par Trampa rīcību saistībā ar Ukrainu 85
Lasīt citas ziņas

Latvijas atjaunotās neatkarības trīsdesmit trešajā gadā nav zaudējis aktualitāti jautājums – kas paliks nākamo paaudžu atmiņā par savas valsts pagātni pēc mūsu aiziešanas viņsaulē? Kādas pēdas būsim atstājuši Latvijas vēsturē, kādas liecības par mūsu tēvu un vectēvu līdzdalību savas valsts neatkarības aizstāvēšanā, pretojoties iekarotājiem, līdz pēc gariem 45 gadiem spējām atkal kļūt brīvi?

Desmit gadus prasīja valsts apbalvojumu atjaunošana un divtik, kamēr Viestura ordeni saņēma pēdējie vēl dzīvie bruņotās pretestības dalībnieki. Pateicoties atsevišķu entuziastu pūlēm un iestāžu atbalstam, ir atjaunoti tuvu oriģinālam daži nacionālo partizānu bunkuri un Saeima noteikusi pretošanās kustības atceres datumu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Taču neviens no šiem pasākumiem neatgādina ikdienā mūsu priekšteču varonību, ar ko lepoties jaunajām – neatkarības paaudzēm, par ko just gandarījumu to notikumu dalībniekiem un laikabiedriem. Mūsu ciematos un pilsētās netiek saglabāta brīvības cīnītāju piemiņa ielu nosaukumos, nedz atzīmēta neatkarības atgūšana ar piemiņas akmeņiem laukumos, kur atmodas sākumā pulcējās ļaužu tūkstoši brīvības alkās un cerībā uz taisnīgas iekārtas atjaunošanu savā atjaunotajā valstī.

Tikmēr ik gadus Latvijas iekarotāju pēcteči pulcējas savas uzvaras svētku svinībām ar atbrīvotāju misijas apziņu un pārliecību par vectēvu varonīgo pagātni, jo vairāk nekā septiņdesmit gadus pēc nežēlīgā un asiņainā kara, kurā Latvija nebija dalībvalsts, bet tikai svešu varmāku karalauks, Latvijas pilsētās un ciematos stāv uzvarētājus godinoši pieminekļi, arī kara rīku veidolā, par kuru patvaļīgu gāšanu Daugavā neatkarīgās Latvijas likumos paredzēta kriminālvajāšana.

Savu valstisko izpratni, nespēju ietekmēt notikumu gaitu un iespaidot dalībnieku apziņu par viņu patieso lomu šajā teātrī, Latvijas iekšlietu, policijas un Rīgas pašvaldības amatpersonas un darbinieki pierādīja divu dienu svinībās pie okupācijas pieminekļa Uzvaras laukumā. Paldies mūsu pilsoņu vēlētajiem likumdevējiem, kam pietika vienprātības rast juridiski pamatotu risinājumu šī uzvarētāju elka nogāšanai, paldies ziedotājiem, kuri atbalstīja neatkarības atjaunotāju aicinājumu paveikt šo svētīgo darbu iespējami drīz un cieņpilnā veidā.

Mūsu aicinājums – godāsim savu varoņu piemiņu ielu nosaukumos viņu dzimtajās pilsētās un cīņu vietās un atbrīvosim savu zemi no iekarotāju pieminekļiem – varmāku pielūgsmes un mūsu pazemojuma simboliem!

SAISTĪTIE RAKSTI