Faluņgun meditācijas, sievas biešu zupa un citi olimpieša Mārtiņa Rubeņa spēka avoti 0
Divkārtējais olimpisko spēļu laureāts kamaniņu braukšanā Mārtiņš Rubenis pēc aktīvo sportista gaitu beigšanas joprojām ir saistīts ar kamaniņu sportu, tikai citā statusā. Ir citi darba pienākumi, atbildība arī par citiem. Kā Mārtiņam izdodas līdzsvarot garīgos un fiziskos spēkus?
Sagatavojas pārmaiņām. Jau divus trīs gadus esmu pārtraucis aktīvā sportista gaitas. To ir vieglāk izdarīt, ja zini, ar ko vēlies nodarboties pēc tam. Protams, kad pienāk laiks lielākām pārmaiņām, apziņai nav pārāk ērti, jo ir pierasts pie ritma un cikla, kādā esi darbojies daudzus gadus. Kaut ko mainīt – tas vienmēr ir interesanti, bet tajā pašā laikā nopietns izaicinājums.
Ir jau tā, ka prāts ik pa laikam iesēdina atpakaļ kamanās. Tagad, trases malā skatoties, kā startē izlases sportisti, sirds reizēm met lielākus kūleņus nekā tad, kad pats sēdēju kamanās. Esot kopā ar sportistiem, reizēm nobraucu pa starta estakādi vai parādu kādu vingrinājumu. Tajā procesā ar sirdi joprojām esmu iekšā, tāpēc nav tā, ka es kamaniņu braukšanu būtu nogriezis kā ar nazi.
Plāno darbus. Beidzot aktīvā sportista gaitas, mana ikdiena nav kļuvusi mierīgāka. Gluži pretēji, ir pieaudzis darba apjoms un vairojusies atbildība, jo manā pārziņā ir Latvijas kamaniņu braucēju pieaugušo un junioru izlases tehniskā ekipējuma sagatavošana – kamaniņu projektēšana, izgatavošana un pilnveidošana. Sportistu pulciņš ir paprāvs, turklāt nākamais ir olimpiskais gads, tāpēc ieplānotais darba apjoms arī ir iespaidīgs.
Esmu radis uzticēto padarīt labi, man nepatīk ķēpāties pa roku galam, tāpēc vienmēr koncentrējos uz darāmo un cenšos izdarīt pēc labākās sirdsapziņas. Ja skaidri zini mērķus, esi padomājis, kā tos sasniegt, ar darbiem ir vieglāk tikt galā. Tādēļ pēdējā laikā esmu sācis vairāk izmantot plānotāju. Ja vakarā tajā ierakstu nākamajā dienā vai tuvākajā nākotnē paveicamo, ir vieglāk aizmigt, pa galvu nevandās visādas domas.
