“Pastāv iekšēji šķēršļi.” Eiropas jaunajā aizsardzības ērā Vašingtonas atbalsts vairs nav pašsaprotams 0
Eiropas Savienības (ES) augstākās amatpersonas drošības sanāksmē Briselē nākušas klajā ar brīdinājumu, ka laikmets, kad Eiropa bija ASV ārpolitikas galvenais smaguma centrs, ir noslēdzies.
Eiropas Savienības augstā pārstāve ārlietās Kaja Kallasa uzsvēra, ka, lai gan Vašingtona joprojām ir mūsu stratēģiskā sabiedrotā, Eiropai ir jāpielāgojas jaunajai realitātei. Šīs izmaiņas nav īslaicīgas, bet gan strukturālas, tāpēc dalībvalstīm pašām jāuzņemas iniciatīva savas drošības garantēšanā, vēsta 360TV Ziņas.
Līdzšinējā paļaušanās uz ārējiem drošības garantiem tiek vērtēta kā vēsturiski riskanta stratēģija. Sanāksmes dalībnieki norādīja, ka neviena lielvara pasaules vēsturē nav spējusi veiksmīgi izdzīvot, uzticot savu aizsardzību trešajām pusēm.
Šī atziņa kalpo par pamatu aicinājumam nekavējoties kāpināt militāro jaudu un bruņošanās tempu, gatavojoties pat pesimistiskākajiem nākotnes scenārijiem, lai tieši šādā veidā no tiem izvairītos.
Arī Eiropas aizsardzības komisārs Andrius Kubilius raksturoja Eiropu kā “guļošu milzi”, kuram piemīt milzīgs potenciāls, kas līdz šim nav ticis pilnvērtīgi izmantots.
Atsaucoties uz nesenajām diskusijām Davosā, viņš atzina, ka mūsdienu pasaules politikā aizvien biežāk dominē spēka pozīcijas. Tāpēc Eiropas risinājums ir stratēģiskā autonomija un daudz lielāka atbildība par savām militārajām spējām, tādējādi mazinot atkarību no svārstīgajiem globālajiem procesiem.
Praktiski soļi Eiropas neatkarības stiprināšanā gaidāmi jau tuvākajā laikā. Februāra sākumā plānota pirmā Apgādes drošības padomes sanāksme.
Tās galvenais uzdevums būs koordinēt ieroču ražošanas un piegāžu ķēdes, lai novērstu iespējamās krīzes un nodrošinātu strauju aizsardzības industrijas attīstību visā blokā. Šāds centralizēts režīms ļaus operatīvāk reaģēt uz drošības izaicinājumiem un nodrošināt nepieciešamos resursus dalībvalstu armijām.
Tomēr ceļā uz spēcīgu un vienotu Eiropu joprojām pastāv iekšēji šķēršļi, galvenokārt dalībvalstu nevienprātība.
Eksperti norāda, ka atsevišķu valstu labvēlīgā attieksme pret Kremli šķeļ kopējo nostāju un kavē vienotu lēmumu pieņemšanu un, tikai pārvarot šo sadrumstalotību un nostiprinot kopīgas vērtības, Eiropa spēs transformēties par fiziski spēcīgu globālo spēlētāju, ar kuru nāksies rēķināties ikvienai citai pasaules lielvarai.
Plašāk skaties video:
