Pašvaldībām jāknapinās: ieņēmumi no IIN pārdalīti par labu valsts budžetam 1
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pēc valdības lēmuma samazināt pašvaldību ieņēmumu bāzi, par ko vēl jālemj Saeimai, skolēnu brīvpusdienas esot pēdējais, pie kā novadi gribētu ķerties klāt.
Visticamāk, nākšoties ierobežot nelielos ielu un ceļu remontus, atbalstu kultūrai, sportam un arī vietējām aktivitātēm pagastos, atzina “Latvijas Avīzes” aptaujātie pašvaldību vadītāji.
“Būsim atsisti atpakaļ kādus trīs četrus gadus. Man jau šķiet, ka te ir iejaukta arī lielā politika, ir mērķis nospiest Zaļo un zemnieku savienību uz ceļiem,” pieļāva Alūksnes novada domes priekšsēdis Artūrs Dukulis (ZZS).
Tieši priekšvēlēšanu laikā, kad vajadzētu vēlētājiem parādīt labos darbus, pašvaldībās tagad pie varas esošie ZZS un arī Latvijas Reģionu apvienības vietējie līderi būs spiesti ierobežot dažādus atbalsta pasākumus iedzīvotājiem.
Sagatavojot nākamā gada valsts budžeta projektu, vidēja termiņa valsts budžetu un to pavadošos likumprojektus, valdība samazināja pašvaldību ieņēmumu daļu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa par labu valsts budžetam – līdzšinējo 80% vietā pašvaldības turpmāk saņems 75%.
Vienlaikus novadiem un pilsētām nākamajā gadā būs papildu izdevumi, kas saistīti ar garantētā minimālā ienākuma palielināšanu no 64 eiro līdz 109 eiro, minimālās algas, pirmsskolas pedagogu algu, mājokļu pabalsta celšanu.
Pašlaik notiek valsts budžeta projekta priekšlikumu apspriešana Saeimas komisijās. Saeimā otrajā un galīgajā lasījumā valsts budžetu plānots sākt skatīt 23. novembrī.
Pēc Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) aplēsēm, pašvaldībām nākamgad būs nepieciešami papildus aptuveni 50 miljoni eiro, lai celtu garantētā minimālā ienākuma līmeni, minimālo algu un segtu citus obligātos izdevumus.
Kā arī īstenotu administratīvi teritoriālo reformu. LPS informācijā medijiem norāda, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumu daļas samazināšana par pieciem procentpunktiem kopā samazinātu pašvaldību pamatbudžeta ieņēmumus par 90,9 miljoniem eiro. Tas atsaukšoties uz to iespējām sniegt pakalpojumus. Tāpēc LPS aicina paredzēt papildu mērķdotāciju 9,2 miljonus eiro apmērā tām pašvaldībām, kurām nākamgad pēc finanšu izlīdzināšanas ieņēmumu samazinājums būs lielāks par 4% – tādas ir 77 pašvaldības.
Uz valdības lēmumu pārdalīt par labu valstij ieņēmumus no iedzīvotāju ienākuma nodokļa ir reaģējusi ne tikai LPS, bet arī Reģionālo attīstības centru apvienība (RACA) – tajā ir pašvaldības, uz kuru bāzes tiek veidoti jaunie novadi, kas savu darbību sāks nākamā gada 1. jūlijā.
RACA ir vērsusies pie valsts augstākajām amatpersonām un Saeimas frakcijām, arī aicinot kompensēt ieņēmumu bāzes samazinājumu pašvaldībām. RACA kā avotu piedāvā budžeta deficīta līmeņa palielināšanu, kas plānots 3,9% no iekšzemes kopprodukta.
RACA priekšsēdis, Valkas novada domes vadītājs Vents Armands Krauklis (Vidzemes partija) “Latvijas Avīzei” atzina, ka šis gads pašvaldībām finansiāli bija salīdzinoši labs. Tam piekrita arī Limbažu novada vadītājs Didzis Zemmers (LZS) un vēl vairāki vietējie līderi.
Taču pašvaldībām ir jāveicina ekonomiskā attīstība savā teritorijā, bet ieņēmumu samazināšana nozīmēs atteikšanos no nelielajiem projektiem, kas deva darbu vietējiem uzņēmējiem, sacīja V. A. Krauklis.
Viņaprāt, šādas izmaiņas nedrīkstēja veikt laikā, kad ir jāpārvar Covid-19 krīze un tās radītās sekas. Valkas novads esot ļoti daudz investējis jaunu darba vietu radīšanā, kas pozitīvi atsaucās uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumiem.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (“AP”) atzina, ka pašvaldību ieņēmumu daļas samazināšana atstās ietekmi, bet valdība esot centusies šo ietekmes apmēru mazināt, gan novirzot papildu Eiropas Savienības fondu līdzekļus pašvaldību ieguldījumiem, gan dodot nākamgad papildu aizņēmumu iespējas.
Ar to vajadzētu pietikt, lai nodrošinātu funkciju izpildi, uzskata J. Pūce. V. A. Krauklis aizņemšanos uzskata par galējo variantu, ko varētu izmantot, lai sabalansētu budžetu. Būs izdevumi, kas pašvaldībām būs obligāti un ir saistīti ar jau minēto GMI palielināšanu, minimālās algas, pirmsskolas pedagogu algu, mājokļu pabalsta celšanu. Līdz ar to pašvaldībai nāksies ķerties pie “mazajiem remontiņiem, kas būs sitiens vietējiem uzņēmējiem”. Novada vadība atbalstīja arī nevalstiskās organizācijas, sniedza atbalstu kultūras, sporta aktivitātēm, ko, iespējams, nāksies pārskatīt.
Arī Alūksnes novada priekšsēdis A. Dukulis minēja sporta, kultūras pasākumus, skolēnu olimpiāžu uzvarētāju apbalvošanu, kas notiek pēc pašvaldības iniciatīvas. Novads arī ir atbalstījis vietējo kopienu projektus pagastos, kuriem tagad var nākties atteikt. Alūksnes un Valkas novadus administratīvi teritoriālā reforma neskar, bet abu pašvaldību vadītāji pieļāva, ka tām vietvarām, kuru robežas mainīsies, finanšu situācija būs smagāka.
Alūksnes, kā arī Bauskas, Limbažu un vēl pāris lielāko novadu vadītāji aprēķinājuši, ka budžeta samazinājums varētu būt apmēram par 800 000 eiro. Kandavas novada priekšsēde Inga Priede (LZP) minēja ap 500 000 eiro mīnusā, savukārt GMI palielināšana pašvaldībai izmaksās 18 000 eiro, minimālās algas celšana – 106 000 eiro, pedagogu algām papildus vajadzēs 19 000 eiro.
Kandava jau tagad ir atteikusies no vecāko klašu skolēnu ēdināšanas, bet citās pašvaldībās tas būšot pēdējais, pie kā varētu ķerties.
“Mēs nesamazināsim brīvpusdienas, arī no lielajiem projektiem neatteiksimies,” apgalvoja Limbažu novada priekšsēdis D. Zemmers, kura vadītā pašvaldība, visticamāk, izmantos iespēju aizņemties. I. Priedei piedāvājums aizņemties savu funkciju izpildei, šķiet, nepieņemams. Pašvaldību vadītāji pārsvarā minēja, ka nākšoties ierobežot ielu, ceļu un tiltu remontus. “Daudzas iecerētās saimnieciskās lietas var nākties atlikt, piemēram, gājēju tiltiņš pār Mēmeli gaida remontu,” sacīja Bauskas novada priekšsēdis Arnolds Jātnieks (LZP). Vairāki vietējie līderi vēl nevarēja nosaukt konkrētas pozīcijas, kuras nāksies svītrot no budžeta, jo būšot jāpārskata visa saimniecība.
