Meža īpašnieki un Āris Jansons (vidū) biedrības rīkotajā zinību dienā iespaidīgā, 110 gadus vecā dižskābaržu audzē Šķēdes pusē.
Meža īpašnieki un Āris Jansons (vidū) biedrības rīkotajā zinību dienā iespaidīgā, 110 gadus vecā dižskābaržu audzē Šķēdes pusē.
Foto: Ingrīda Mičāne

Saistībā ar klimata pārmaiņām Latvijā iesaka audzēt dižskābaržus 7

Ingrīda Mičāne, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Baltijas valstis riskē kādu dienu pamosties Krievijas sastāvā: kā Kremlis cīnīsies pret NATO un pakļaus Eiropu
Noslēgusies telefonsaruna starp Krievijas diktatoru un ASV prezidentu. Putins paziņojis, ka…
RAKSTA REDAKTORS
“Vesela rinda skolēnu pat ar izciliem eksāmenu rādītājiem nevienā skolā nav tikuši” – konkurss uz Rīgas skolu 10. klasēm kā “Bada spēles”
Lasīt citas ziņas

Latvijas rietumu daļā iespējams izveidot ražīgas vērtīgā dižskābarža audzes, bet stādāmo materiālu to ierīkošanai ievākt jau esošajās audzēs, informē Mežzinātnes institūta “Silava” vadošais pētnieks Āris Jansons.

Sugai ir vairākas priekšrocības – tā ir ēncietīga un var augt zem lapu koku blīvajiem vainagiem. Tāpat tai ir augsta krāja – pieaugušās dižskābaržu audzēs tā var sasniegt pat 600 m3 uz hektāru, ap 30 gadiem – 400 m3/ha, ja ir labi augšanas un klimatiskie apstākļi un koki neapsalst.

CITI ŠOBRĪD LASA

Savukārt biežāk sastopamās šo koku vainas ir plaisas, žākle, atmiruši zari galotnē un ūdenszari.

Saistībā ar prognozētajām klimata pārmaiņām nākotnē dižskābardim augšanas apstākļi Latvijā tuvināsies optimālajiem, un tas varētu sekmīgi augt un atjaunoties ne tikai Kurzemes rietumu piekrastē, bet arī aptuveni pusē Latvijas teritorijas.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.