Meža īpašnieki un Āris Jansons (vidū) biedrības rīkotajā zinību dienā iespaidīgā, 110 gadus vecā dižskābaržu audzē Šķēdes pusē.
Meža īpašnieki un Āris Jansons (vidū) biedrības rīkotajā zinību dienā iespaidīgā, 110 gadus vecā dižskābaržu audzē Šķēdes pusē.
Foto: Ingrīda Mičāne

Saistībā ar klimata pārmaiņām Latvijā iesaka audzēt dižskābaržus 7

Ingrīda Mičāne, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Septiņi seni vārdi, kurus nevajadzētu dot meitenēm 24
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 vārdu īpašniekus, kuri kā magnēti pievelk pretējā dzimuma pārstāvjus 21
Kāpēc apklusis Krievijas tirāns? Pēc prezidenta vēlēšanām pazudis Putins 124
Lasīt citas ziņas

Latvijas rietumu daļā iespējams izveidot ražīgas vērtīgā dižskābarža audzes, bet stādāmo materiālu to ierīkošanai ievākt jau esošajās audzēs, informē Mežzinātnes institūta “Silava” vadošais pētnieks Āris Jansons.

Sugai ir vairākas priekšrocības – tā ir ēncietīga un var augt zem lapu koku blīvajiem vainagiem. Tāpat tai ir augsta krāja – pieaugušās dižskābaržu audzēs tā var sasniegt pat 600 m3 uz hektāru, ap 30 gadiem – 400 m3/ha, ja ir labi augšanas un klimatiskie apstākļi un koki neapsalst.

CITI ŠOBRĪD LASA

Savukārt biežāk sastopamās šo koku vainas ir plaisas, žākle, atmiruši zari galotnē un ūdenszari.

Saistībā ar prognozētajām klimata pārmaiņām nākotnē dižskābardim augšanas apstākļi Latvijā tuvināsies optimālajiem, un tas varētu sekmīgi augt un atjaunoties ne tikai Kurzemes rietumu piekrastē, bet arī aptuveni pusē Latvijas teritorijas.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.