Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls
Foto: Evija Trifanova/LETA

Vai Pašvaldību likumu mantos 14. Saeima? 1

Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

“Diemžēl man ir sliktas ziņas visiem mūsu skatītājiem…” Rajevs par notikumiem Mariupolē
“Tas nekas, ka Latvija NATO, te ir daudzi, kuri Putina tankus sagaidītu ar sajūsmu,” uzskata krievu miljonārs Čičvarkins
VIDEO. Vai vasara vispār būs? Bricis par laikapstākļiem maijā un jūnijā
Lasīt citas ziņas

 

Pašvaldību likumam, kuru valdība Saeimā iesniedza 2021. gada martā, bija jāstājas spēkā šā gada 1. janvārī. Taču jau toreiz politiķi prognozēja, ka tik drīz tas nenotiks, neraugoties uz to, ka jaunais likums ir daļēji saistīts arī ar administratīvi teritoriālo reformu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Piemēram, tas paredz pagastos un pilsētās veidot vai vēlēt, kā tos rosināja Valsts prezidents Egils Levits, iedzīvotāju padomes, lai lielajos novados neveidoties nomaļu efekts. Par to, kā tas notiks, joprojām nav panākta vienošanās, viedokļi atšķiras arī koalīcijā. Tas ir viens no strīdīgajiem jautājumiem, kas var nobremzēt likuma pieņemšanu.

Taču projektā ir vēl vairāki domstarpību punkti. Pērn decembrī tajā parādījās darba grupas sagatavotā precizētā redakcija pantā, kas nosaka, ka “pašvaldība ir atvasināta publiska persona – vietējā pārvalde –, kurai ir iedzīvotāju ievēlēta lēmējinstitūcija – dome – un kura pastāvīgi nodrošina tai tiesību aktos noteikto funkciju un uzdevumu izpildi savas administratīvās teritorijas iedzīvotāju interesēs un ir atbildīga par to”.

Latvijas Pašvaldību savienības vecākais padomnieks Māris Pūķis “Latvijas Avīzei” teica, ka tas ir būtisks pavērsiens, jo faktiski nozīmē, ka domes varēs vēlēt arī nepilsoņi, kas varētu atstāt sekas uz vairākām pašvaldībām.

M. Pūķis uzsvēra, ka integrācijas process ir būtisks un vajag veidot kopīgu sabiedrību, bet “mums ir svarīgi, lai šie cilvēki atzīst Latvijas valsti un pieņem Latvijas pilsonību”. Viņš nedomā, ka šis ierosinājums varētu saliedēt sabiedrību.

 

Domei jāpārstāv visi iedzīvotāji

Sarunas ar partiju pārstāvjiem liecināja, ka daži nemaz nav pamanījuši formulējumu par “iedzīvotāju vēlētām domēm”. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāts Aldis Adamovičs (“Jaunā Vienotība”) šķita pārsteigts, to uzzinot, jo koalīcijā neesot bijušas nekādas sarunas par tik būtiskām izmaiņām. Viņš arī nedomā, ka Pašvaldību vēlēšanu likumā to varētu paredzēt.

Viktors Valainis (ZZS) gan zināja par šo redakciju un “Latvijas Avīzei” teica, ka tuvāko nedēļu laikā to apspriedīs viņa vadītā Pašvaldību sistēmas pilnveidošanas apakškomisija. Taču V. Valainis uzreiz informēja, ka Zaļo un zemnieku savienība neatbalstīs to, ka pašvaldības varētu vēlēt arī nepilsoņi.

Administratīvi teritoriālās reformas komisijas priekšsēdētājs Juris Pūce, kurš pārstāv liberālo apvienību “Attīstībai/Par”, uzsvēra, ka jau tagad Latvijas pašvaldības varot vēlēt Eiropas Savienības pilsoņi, kuri nav Latvijas pilsoņi, un šo vēlētāju nemaz neesot tik maz. Viņš piedāvāto redakciju uztver kā norādi uz to, ka domes loma ir pārstāvēt visus iedzīvotājus.

To, kas ievēlē pašvaldības domi, nosaka nevis šajā, bet gan Pašvaldību vēlēšanu likumā, atgādināja J. Pūce. Var secināt, ka 13. Saeimā iecere piešķirt nepilsoņiem tiesības vēlēt pašvaldības varētu negūt atbalstu, kam nepiekristu arī Nacionālā apvienība. Taču līdz nākamajām novadu un pilsētu domju vēlēšanām vēl ir vairāk nekā trīs gadi.

 

Levita ideja nobremzē virzību

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija Pašvaldību likuma projektu pirms tā izskatīšanas Saeimā 2. lasījumā iekļauj savu sēžu darba kārtībā katru nedēļu. Komisija ir izveidojusi arī darba grupu, kurā ar Saeimas Juridiskā biroja līdzdalību tiek sagatavotas precizētās redakcijas par priekšlikumiem, kuri jāuzlabo. Taču ir vairāki jautājumi, par kuriem ir jāvienojas politiski.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētāja Inga Goldberga (“Saskaņa”) “Latvijas Avīzei” minēja divus sarežģītākos jautājumus. Viens ir par jau minētajām vietējām padomēm pagastos un pilsētās, kuras ir ierosināts vēlēt, kam ne visi piekrīt. Izskatīšanu piebremzējusi arī nespēja vienoties par to, vai pašvaldības var iesaistīties biedrībās, ar ko domātas nevis pašvaldību veidotās organizācijas, bet gan līdzdalība, piemēram, sporta, izglītības, lauksaimnieku un citās biedrībās.

I. Goldberga esot cerējusi, ka likumu varēs pieņemt īsākā laikā, bet valdība to iesniegusi Saeimā, nepanākot vienošanos ar Latvijas Pašvaldību savienību (LPS) un Lielo pilsētu asociāciju (LPA), kuras tagad kopā ar V. Valaini iesniegušas daudzus priekšlikumus.

Komisijas priekšsēdētāja arī saprot Juridiskā biroja centienus sagatavot pēc iespējas labāku redakciju, jo tagad spēkā esošais likums ir pieņemts 1994. gadā. I. Goldberga cer, ka līdz sesijas beigām jūnijā par likumu varētu nobalsot 2. lasījumā, bet galīgo lēmumu pieņemt līdz Saeimas pilnvaru beigām, kas gan priekšvēlēšanu laikā nebūs viegli.

LPS vecākais padomnieks M. Pūķis vērsa uzmanību uz J. Pūces priekšlikumu, kurā teikts, ka iedzīvotāju padomes “var veidot”, kas nozīmējot, ka var arī neveidot. M. Pūķis atzina, ka likumprojektā ir arī vairākas apslēptas normas, kas vērstas uz pašvaldību autonomijas samazināšanu, jo parādās centieni pastarpināti ierobežot brīvprātīgās iniciatīvas, kā arī mazināt domes lomu, bet nostiprināt izpildvaru.

J. Pūce atzina, ka VARAM piedāvātā redakcija par iedzīvotāju padomēm pagastos un pilsētās bija samocīta. To rosināja Valsts prezidents E. Levits, nepasakot, kāds varētu būt regulējums tās ieviešanai. Tāpēc redakcijas sagatavošana prasa vairāk laika un arī plašākas diskusijas, kurās, viņaprāt, būtu jāiesaista arī sabiedrība.

Ar priekšlikumu, ka padomes “var veidot”, J. Pūce vēlējies dot iespēju pašvaldībām pašām izvēlēties modeli, lai pēc vairākiem gadiem varētu novērtēt, kāda ir labākā iedzīvotāju iesaistes forma. “Saprotu, ka arī koalīcijā ir liels apjukums, un te vēl būs jāpadiskutē,” piebilda J. Pūce.

Pēc Valsts prezidenta E. Levita priekšlikuma Saeima Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā noteica: “Līdz 2020. gada 31. decembrim valdība izstrādā un iesniedz Saeimai izskatīšanai likumprojektu, kas paredz vietējo kopienu (pilsētu un pagastu) tiesības demokrātiski ievēlēt savus pārstāvjus un piešķir šīm vietējām kopienām kompetenci vietējas nozīmes jautājumu kārtošanai.” Tā vietā valdība nolēma to regulēt Pašvaldību likumā. Ir arī ierosināts tās nevis vēlēt, bet veidot kā konsultatīvās padomes.

SAISTĪTIE RAKSTI

V. Valainis, kurš kopā ar pašvaldību organizācijām ir iesniedzis lielāko daļu priekšlikumu, sagaida Valsts prezidenta E. Levita aktīvāku līdzdalību šīs normas ieviešanā. Vēl jo vairāk tāpēc, ka arī Satversmes tiesa, izskatot pašvaldību pieteikumus, savos nolēmumos norādīja uz likumdevēja pienākumu pieņemt ar administratīvi teritoriālo reformu saistītos citus likumus.

Viņš uzsvēra, ka lielākās politiskās diskusijas esot vēl tikai priekšā. Pamatojot daudzo priekšlikumu iesniegšanu, V. Valainis teica: “Mūsu visu interesēs ir labs un moderns Pašvaldību likums, lai tas palīdzētu risināt tos izaicinājumus, kas ir jaunajiem daudz lielākajiem novadiem. Valdība iesniedza projektu, kas par 90% bija vecais likums, tāpēc tas ir jāuzlabo un tam jāveltī laiks.” V. Valainis uzskata, ka 14. Saeima varētu objektīvāk izlemt šos jautājumus, “tāpēc tas būtu tikai pareizi, ja gala lēmumu pieņemtu 14. Saeima”.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
“Diemžēl man ir sliktas ziņas visiem mūsu skatītājiem…” Rajevs par notikumiem Mariupolē
“Tas nekas, ka Latvija NATO, te ir daudzi, kuri Putina tankus sagaidītu ar sajūsmu,” uzskata krievu miljonārs Čičvarkins
VIDEO. Vai vasara vispār būs? Bricis par laikapstākļiem maijā un jūnijā
FOTO. “Tērps pa tiešo no Maskavas pasūtīts?”: Jolantas Gulbes-Paškevicas apģērbs soctīklos izraisa “vētru”
Apinis: Kariņ, ļauj Pavļutam turpināt Golubevas darbu, paņems vēl Juhņēviču līdz, lai vada dzeloņdrāšu iepirkuma biroju
Lasīt citas ziņas
“Diemžēl man ir sliktas ziņas visiem mūsu skatītājiem…” Rajevs par notikumiem Mariupolē
NA aicina Kariņu vēlreiz apsvērt Vitenberga demisijas pieprasījumu
“Tā arogance!” Rostovskis atklāj, kurš pēc uzņēmēju domām ir neprofesionālākais ministrs
Agris Liepiņš: Klausoties “Saskaņas” deputātos, liekas, ka vajadzētu uzņemt komēdiju – “Krievu nacionālās īpatnības, kritušos karavīrus pieminot”
Ko avīzes rakstīja pirms 100 gadiem – 1922. gada 17. maijā
22:49
NA aicina Kariņu vēlreiz apsvērt Vitenberga demisijas pieprasījumu
22:45
“Diemžēl man ir sliktas ziņas visiem mūsu skatītājiem…” Rajevs par notikumiem Mariupolē
22:31
“Vai latvieši ir pelnījuši savu valsti? Politiķi dara to, ko neviens neuzdrošinātos savā biznesā un mazdārziņā,” uzskata Lapsa
APTAUJA. Vai esat gatavi ziedot okupāciju simbolizējošā pieminekļa Rīgā nojaukšanai?
SPECIĀLIZLAIDUMS. Jaunākais par karu Ukrainā ar Igoru Rajevu
Pirmā tiesu instance attaisno autovadītāju krimināllietā par Rīgas mēra ģimenes locekļu sabraukšanu
Podoļaks: Sarunas ar Krieviju ir apturētas
Zviedrija parakstījusi pieteikumu par uzņemšanu NATO; Somijas parlaments atbalsta pieteikuma iesniegšanu
“300 000 Latvijas iedzīvotāju prezidents ir Putins,” atklāj bijušais ministrs
Māris Antonevičs: Etniskā kārts un citi ministres aizstāvju argumenti
Kuras partijas ierindojušās partiju reitinga augšgalā?
Ukrainas ministrs un “Azovstaļ” īpašnieki aicina Latvijas valdību atbalstīt DLRR
“Šī vieta nekad nav bijusi skaista…” Neatkarības laukums savu nosaukumu netur godā
Krievija izstājas no Baltijas jūras valstu padomes
“Mums jāsaņem garantijas.” Turcija izvirza prasības sakarā ar NATO paplašināšanu
Nosauc ceļu posmus, pa kuriem no 20.maija varēs braukt ar 110 km/h ātrumu
VIDEO. “Viņiem jāsaprot, ka šausmīgā Krievija ir blakus!”: TV kanālā “Pervij kanal” izteikti draudi Latvijas politiķiem
Bijušais iekšlietu ministrs Gulbis: Golubevai nevajadzēja pamest valsti
VIDEO. No Mariupoles rūpnīcas “Azovstaļ” evakuēti 264 Ukrainas karavīri
Kas notiek ar sankcijām un ekonomiskajām attiecībām Latvijas un Baltkrievijas starpā?
“Ruka kungs šobrīd ir vairāk nobažījies par savu vietu,” Kreituse komentē šī brīža “politisko vētru” pēc 9. maija
VIDEO. Diriģents Ints Teterovskis Tavs Auto TV izmēģina jauno Hyundai TUCSON Hybrid
VIDEO. “Jā, man ir svarīgi apprecēties!”: žurnāliste Una Ulme gatavojas trešajām kāzām
Sēj salātus, stāda zemenes un vasaras puķes. Kas darāms dārzā no 17. līdz 23.maijam?
Cepeškrāsnī ceptas sēnes ar sieru
Nedēļas sākums var būt ļoti emocionāls un sāpīgs. Horoskopi no 16. līdz 22. maijam