Protesti, aizliegto grāmatu lasīšana un streiki: Krievijas mazpilsētās pieaug dumpinieku skaits 0
Karam ieilgstot jau ceturtajā gadā, dažādos Krievijas reģionos parādās arvien vairāk nelielu, bet pamanāmu protestu. Tie liecina par augošu sabiedrības neapmierinātību. Lai gan plašu masu kustību vēl nav, šie izkliedētie protesti skaidri rāda – sabiedrībā briest pārmaiņas, raksta dialog.ua.
Krievijā joprojām tiek atkārtots oficiālais vēstījums par “kohēziju” un “stabilitāti”, taču realitātē parādās aizkaitinājuma un noguruma pazīmes.
Protestu iemesli ir dažādi. Dažās pilsētās ielu muzikanti publiski izpilda dziesmas, kuru autori pasludināti par “ārvalstu aģentiem”. Šādi viņi solidarizējas ar Sanktpēterburgas grupu “StopTime”, kuru režīms sodīja par dziesmām, kas kritizē Putinu.
Citviet – piemēram, Vladivostokā, Novosibirskā un Kamčatkā – notikuši protesti pret nodokļu palielināšanu lietotām japāņu automašīnām. Primorjē strādnieki streiko, jo nav saņēmuši algas.
Protesti notikuši arī pret jauno ziņojumapmaiņas lietotni “Max”, ko Kremlis cenšas uzspiest iedzīvotājiem. Vairākās pilsētās cilvēki devušies ielās, lai paustu neapmierinātību.
Dažviet izskan arī pretkara noskaņas – piemēram, Permā notika pikets pret karu, ko agrāk Krievijā būtu grūti iedomāties.
Kurskā iedzīvotāji pieprasa kompensāciju par savām mājām, kas cietušas karā. Tas rāda, ka pat Krievijas iedzīvotāji sāk izjust kara sekas.
Socioloģiskie pētījumi (par spīti kontrolei) rāda, ka pieaug kara nogurums un pacifistiskas noskaņas, īpaši jauniešu vidū. Viņi aizvien vairāk pamet Kremļa kontrolēto “suverēno internetu”.
Sabiedrības spriedze pieaug arī citās jomās – aug agresijas un konfliktu skaits. Arvien vairāk cilvēku atgriežas pie “aizliegtajiem” autoriem – lasa viņu grāmatas, meklē tās ārzemēs un atved atpakaļ uz Krieviju.
Drosmīgākie pat lasa šīs grāmatas publiski – piemēram, metro, speciāli pagriežot vāku pret citiem.
Lai gan šīs izpausmes vēl nav revolūcija, tās skaidri parāda: Krievijā sāk brukt ilūzija par vienprātīgu sabiedrību. Šī ir lielākā neapmierinātības izpausme kopš kara pirmajiem mēnešiem.
