Slaidiņš: Kremļa lēmums atsākt kodolizmēģinājumus nav tehniska nepieciešamība, bet… 6
Jānis Slaidiņš, NBS majors un Zemessardzes štāba virsnieks, TV24 raidījumā “Aktuālais par karadarbību Ukrainā”, skaidroja Kremļa lēmumu atsākt kodolizmēģinājumus.
“Protams, ka Kremļa lēmums atstākt kodolizmēģinājumus nav tikai tehniska nepieciešamība, bet gan politisks aprēķins,” raidījumā norādīja Slaidiņš.
“Pirmkārt, tā ir politiskā šantāža un kaulēšanās ar ASV. Otrkārt, tā ir jauna ieroču testēšana, jo šobrīd vienīgie izmēģinājumi bijuši ar Putina muti – SARMAT, POSEIDON un BUREVESTNIK. To īpašības noteikti nevar apstiprināt bez reāliem sprādzienbīstamiem testiem. Turklāt jāņem vērā, ka sankcijas ietekmē Krieviju, un aizsardzības nozare zaudē kvalitāti un piekļuvi modernām tehnoloģijām. Tāpēc armija cenšas nodrošināt, lai ieroči darbotos ne tikai uz papīra vai datora modeļos, ja, bet arī poligona apstākļos,” sacīja NBS majors.
Kā trešo punktu Slaidiņš minēja psiholoģisko spiedienu uz Rietumiem.
“Galvenokārt, tā ir baiļu spēle. Kremlis arī cenšas pārtraukt palīdzību Ukrainai no Rietumvalstīm.”
Slaidiņš pauž, ka brīdī, “kad informatīvajā telpā parādās vārds kodolieroči, kodolsprādziens, tad pat apņēmīgākie sabiedrotie sāk rīkoties piesardzīgāk.” Kā spilgtu piemēru viņš minēja Baidena administrāciju, kas to ļoti piekopa. “Šī ir psiholoģiska atturēšanās forma, kur darbojas retorika, nevis raķetes.”
Kā pēdējais punkts Kremļa lēmumam atsākt kodolizmēģinājumus – iekšzemes efekts un propaganda.
Slaidiņš skaidroja: “Iekšzemes auditorijai kodoljautājums ir lielvaras kulta degviela. Nozīmīgi – Ivans parastais, uz krāsns sēžot, varēs gulēt mierīgi, zinot, ka krieviem ir spēcīgi kodolieroči, ar ko var “turēt” pasauli.
Draudi ar izmēģinājumiem rada spēku, ilūziju, mobilizē patriotisko sabiedrību, stiprina Putina tēlu kā dzimtenes aizstāvi. Putins pacels Krieviju no ceļiem.”
