Foto – Ilze Pētersone

Vaira Nartiša gigantiskā trompete aprīlī ceļos uz Frankfurtes gadatirgu 1

Interneta vietnē “Youtube”, kur vienuviet apskatāmi arī pasaules gigantiskie pūšamie instrumenti, nupat piepulcējies vēl viens milzenis – subkontrabasa trompete no Latvijas. Tas ir trombonista un uzņēmēja Vaira Nartiša jaunākais meistarstiķis, kuru pats idejas autors dēvē par iztaisnoto tubu. Vairāk nekā divus metrus garais un ap 20 kilogramu smagais pūšamais kopā ar citiem viņa mūzikas instrumentu līnijas “Nartiss” ražojumiem aprīlī ceļos uz slaveno Frankfurtes mesi.

Reklāma
Reklāma

Uzticīgs zīmolam

Dārzs
FOTO. Cik šogad maksā stādi, un kas ir piedāvājumā? Reportāža no Siguldas Stādu parādes
Daudzas šo nezina! 15 populārākās sieviešu kļūdas seksā
FOTO. Kas šobrīd notiek Gruzijā? Krievijas “maigā vara” liek treknu punktu virzienam uz Eiropu 56
Lasīt citas ziņas

“Man dzīvē patīk netradicionāls piegājiens,” uz jautājumu, kāpēc Latvijas Nacionālās operas orķestra trombonistam vajadzīgs tik milzīgs pūšamais, atbild Vairis. Pirms septiņiem gadiem kā alternatīvu dārgajiem mūzikas instrumentiem Latvijā viņš izveidoja interneta veikalu, kur tie bija nopērkami par draudzīgākām cenām. Tirdzniecībai sekoja līnija ar zīmolu “Nartiss”, kas piedāvāja instrumentus tieši mūzikas skolu audzēkņiem un studentiem. Taču Vairim ar to nebija gana – kā aizrautīgs senās mūzikas atskaņotājs viņš savu sapni par baroka trombonu pārvērta ekskluzīvā ražošanā. Pāris gadu laikā Nartiša sakbutus jau iegādājušies ap simts mūziķu.

Uz pasaulē lielāko mūzikas instrumentu ražotāju gadatirgu Vāczemē uzņēmējs dodas trešo reizi. Šogad biznesa cerības saistītas ar vēl vienu meistarstiķi – koka surdīni. “Man nepatika alumīnija surdīņu metāliskā skaņa, gribējās kaut ko siltāku, dzīvāku,” stāsta Vairis, tāpēc nolēmis pamēģināt izgatavot to no koka. Ideja nebija gluži jauna, surdīnes no līmētiem skaliņiem gatavo Lībekā, taču tās tiek pārsātinātas ar sintētisko līmi, tāpēc vairāk atgādina plastmasas izstrādājumu. Vairis izvēlējās šķiedrā mīkstāko – liepas koku, konstrukcijā tikai dažas līmējuma vietas un pašu surdīni noklāja ar bišu vaska un rapšu elļas maisījumu. Par tās teicamo kvalitāti šaubu neesot – to atzinis arī pasaulē slavenākais surdīņu ražotājs, savulaik leģendārais Londonas simfoniskā orķestra solo trombonists Deniss Viks, kuru Nartišam bija izdevies satikt jau pirmajā Frankfurtes meses gadā. Ļoti pagodinoši izskanējis viņa uzaicinājums sadarboties, taču Latvijas uzņēmējs palika pie instrumentu līnijas ar savu zīmolu, nevis kļuva par anonīmu ražotāju. Nartiša surdīnes atzinīgi novērtējis vēl viens “misiņgrauzēju” guru – Makss Tains, tiesa, piebilstot, ka cena gan ir par augstu. “Es to apzinos, taču man jāmaksā meistariem, par materiālu, mārketinga izdevumiem, reklāmu, vēl nāk dīlera atlaide,” izdevumus uzskaita Vairis un ar lepnumu piebilst, ka šo produktu viņam ražo tepat, Latvijā.

Gribas arī skatuvi

CITI ŠOBRĪD LASA
Vairāk nekā divus metrus garā “iztaisnotā tuba” ir jaunākais ambiciozā trombonista un uzņēmēja Vaira Nartiša meistarstiķis, kuru kopā ar citiem savas instrumentu līnijas “Nartiss” ražojumiem viņš aprīlī vedīs rādīt nozīmīgajā mūzikas instrumentu un biznesa gadatirgū Frankfurtē. Tā cena 2000 eiro. Foto – Ilze Pētersone

Spožās taures ar Nartiša vārdu top ārzemju darbnīcās. No tālienes atceļojis arī Alpu rags – izgatavots pēc Frankfurtē noskatīta un iegādāta parauga, par kura iespaidīgajiem izmēriem un skanējumu skatītāji pērnā gada nogalē varēja pārliecināties iestudējumā “Sprīdītis. Pēc 111 gadiem”. Monoizrāde pieaugušajiem briedusi vairākus gadus, Vairi vilināja instrumentālais teātris, kas Latvijā tikai pamazām veidojas. “”Sprīdītī” daudz kas izdevās un arī daudz kas palika nerealizēts,” kritiski novērtē pagaidām vienīgo izrādi, kurai turpinājums sekos pēc Frankfurtes meses.

Šogad aprit 19 gadi, kopš Vairis Nartišs spēlē trombonu Latvijas Nacionālajā operā. Jau otrajā darba sezonā jaunais mūziķis sapratis, ka visu mūžu orķestra bedrē nespēs nosēdēt. “Bedre nav nekas slikts, bet gribas arī skatuvi,” nospriedis Vairis – tā veidojušies viņa kultūras un arī biznesa projekti, jo iestudējumu no pūtēja algas nepacelsi. Savukārt ekskluzīvajiem instrumentiem pašam vien nākas rast vietu «performancēs», jo ne gigantiskā trompete, ne Alpu rags partitūrās nav atrodami. «Būtu laimīgs, ja komponisti uzrakstītu kādu skaņdarbu šiem instrumentiem, taču viņi to nedara, jo nepārzina specifiku,» nosaka mūziķis un, lieki neprātojot, uzkomponē kādu grūvīgu gabalu misiņa milžiem.

“Mans moto – meklēt iespēju izdarīt, nevis iemeslu nedarīt,” svarīgāko savas dzīves principu atklāj Vairis un piebilst, ka ar šo atziņu ejot uz priekšu kā tanks. Uz jautājumu, kādu redz savu Sprīdīša ceļu pēc desmit divdesmit gadiem, viņš atbild – mūzikas veikalu tīkls apkārt Baltijas jūrai, attīstīta aksesuāru un nišas jeb stilīgo instrumentu ražošana, un es pats – uz skatuves.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.