Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida.
Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida.
Foto: SCANPIX/ LETA

Baltijas valstu prezidenti nāk klajā ar paziņojumiem un izvēlas dziesmas “Dod pieci!” akcijā 0

Papildināta ar foto galeriju.

Pēc Valsts prezidenta Egila Levita ielūguma, šodien Rīgā uzturas Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida un Lietuvas prezidents Gitans Nausēda, lai apspriestos par reģionālo projektu virzību un NATO samita rezultātiem.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Lasīt citas ziņas

Baltijas valstu prezidenti sniedza kopīgu preses konferenci.

Baltijas prezidenti apliecina apņemšanos sekmēt “Rail Baltica” īstenošanu un pabeigšanu laikā

CITI ŠOBRĪD LASA

Baltijas prezidenti ir apņēmības pilni sekmēt “Rail Baltica” īstenošanu un pabeigšanu laikā, šodien prezidentu kopīgajā preses konferencē sacīja Egils Levits, ziņo LETA.

Kopā ar Igaunijas prezidenti Kersti Kaljulaidu un Lietuvas prezidentu Gitanu Nausēdu amatpersonas apliecināja apņemšanos veicināt dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” projekta īstenošanu, kā arī sekmēt grūtību pārvarēšanu. “Mums ir vienota politiskā nostāja – projekts ir jāpabeidz un tas ir jāizdara laikā,” uzsvēra Levits.

Tāpat Baltijas valstu līderi pārrunāja Baltijas elektrotīklu sinhronizāciju ar Eiropu, kuru plānots paveikt līdz 2025.gadam. Nausēda aicinājis Igaunijas prezidenti un Latvijas prezidentu pabeigt elektrotīklu sinhronizāciju un dzelzceļa līnijas projektu pēc iespējas ātrāk.

“Lietuvā jau esam uzsākuši darbus, lai gan “Rail Baltica”, gan elektrotīklu sinhronizāciju īstenotu pēc iespējas ātrāk un efektīvāk,” sacīja Lietuvas prezidents.

Kā ziņots, “Rail Baltica” projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.

Paredzēts, ka “Rail Baltica” izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, ieskaitot atzaru, ko nolemts izbūvēt starp Kauņu un Viļņu. Daļa izmaksu tiks segtas no ES līdzekļiem.

Igaunijas prezidente: Attiecībā uz Krimas okupāciju nedrīkst pieļaut Gruzijas kļūdu, mazinot interesi par konfliktu

Reklāma
Reklāma

Attiecībā uz Krimas okupāciju nedrīkst pieļaut kļūdu, kas tika pieļauta Gruzijas jautājumā, Baltijas valstu prezidentu kopīgajā preses konferencē žurnālistiem sacīja Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida.

“Mēs atrodamies netālu no Ukrainas un esam satraukti, ka piecus gadus pēc Krimas okupācijas varētu pieļaut to pašu kļūdu, ko pieļāva Gruzijas jautājumā – mazināt interesi par konfliktu un ieilgušo sadursmi nerisināt,” sacīja Igaunijas prezidente.

Viņa pauda gandarījumu, ka Eiropas Savienība (ES) pagarinājusi sankcijas pret Krieviju, kuras noteica pēc Maskavas militārā iebrukuma Ukrainā. “Mēs esam gatavi turpināt sankcijas līdz pilnībā tiks izpildīta Minskas vienošanās,” norādīja Kaljulaida.

Tāpat viņa sacīja, ka Baltijas valstis ir gatavas atbalstīt Ukrainu, Gruziju un citas valstis, kas vēlas tuvināt savas attiecības ar Eiropu.

“Mēs atbalstām ES tālāko paplašināšanos. Baltijas valstīm tas ir būtisks jautājums. Mēs nevaram pieļaut, ka ES aizver savas durvis. Mēs, savulaik izmantojot dotās iespējas, iestājāmies ES un pievienojāmies vienotajam tirgum. Šādām iespējām jābūt arī citām valstīm,” sacīja Igaunijas prezidente.

Kā ziņots, tā sauktās Minskas vienošanos mērķis ir karadarbības izbeigšana un politiska risinājuma atrašana separātistu ieņemtajām teritorijām.

Krievija 2014.gada februārī okupēja un martā anektēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš 2014.gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.

Baltijas valstu prezidenti viesojas stikla studijā

Baltijas valstu prezidenti viesojās arī īpašajā “Dod Pieci!” stikla studijā Doma laukumā, paužot atbalstu labdarības maratonam un mērķim – pievērst sabiedrības uzmanību neārstējami slimu cilvēku aprūpei Latvijā.

Prezidenti arī veica ziedojumus, katrs izvēloties sev un savai valstij tuvu dziesmu.

Latvijas valsts prezidents Egils Levits par ziedojumu izvēlējās grupas Zodiaks dziesmu “Taisnība”.

“Dziesma, ko ziedoju, ir tapusi laikā, kad Latvija atguva neatkarību, un, lai arī šodien ir problēmas, kas Latvijā ir jārisina, jāatceras, ka mums ir iespēja risināt tās savā zemē,” viesojoties stikla studijā teica Valsts prezidents Egils Levits.

Igaunijas valsts prezidente Kersti Kaljulaida par ziedojumu izvēlējās igauņu komponistes Olavas Ehalas (Olav Ehala) Ziemassvētku dziesmu “Jõuluingel” (“Ziemassvētku eņģelis”), skaidrojot: “Šī dziesma lai ir kā sveiciens visiem tiem cilvēkiem, kuri ir gatavi ziedot ne tikai Ziemassvētkos, bet arī būt eņģeli kādam, kam tas ir nepieciešams cauru gadu.”

“Manis izvēlētā dziesma ir par Lietuvu, ģimeni un visvairāk par mīlestību. Tā saucas “Eiropas Vidus” (“Europos Vidury”) un ir lieliski piemērojama arī Igaunijai un Latvijai, kas atrodas starp Austrumiem un Rietumiem – Eiropas centrā,” savu ziedotās dziesma izvēli skaidroja Lietuvas prezidents Gitans Nausēda.

Baltijas valstu prezidenti Rīgā 2019. gada 17. decembrī

Kopš maratona sākuma, Dod Pieci! stikla studijā Doma laukumā jau ir viesojušās grupas Prāta Vētra, Astro’n’out, kā arī Rīgas Doma zēnu koris kopā ar komponistu Raimondu Tigulu un diriģentu Mārtiņu Klišānu, kuri ar šī gada Dod Pieci! himnu “Klusi čukst Dievs” atklāja maratonu.

Šogad visi Dod Pieci! saziedotie līdzekļi caur Ziedot.lv tiks novirzīti neārstējami slimu cilvēku aprūpei, uzsverot, ka dzīves beigās rūpes par cilvēku ir tik pat svarīgas ka sākumā ikviens ir pelnījis šo pasauli pamest cieņpilni.

Minimālais ziedojums 5 eiro nodrošinās vienu šķidras pārtikas ēdienreizi cilvēkiem, kuri paši vairs paēst nevar. Tāpat ziedojumi palīdzēs citiem paliatīvās aprūpes pacientu atbalsta pasākumiem – fizioterapeita palīdzībai, uzturspeciālista konsultācijām, transporta pakalpojumiem u.c.

152,5 labdarības maratona stundās, stikla studijā viesosies vairāk kā 100 Latvijā populāri un mīlēti mākslinieki, kā arī nozares eksperti, lai atbalstītu šī gada Dod Pieci! mērķi.

Labdarības maratonu “Dod Pieci!” jau sesto gadu rīko Latvijas Radio sadarbībā ar Latvijas Televīziju, sabiedrisko mediju portālu lsm.lv un labdarības organizāciju Ziedot.lv.