Pērkam augu ārzemnieku – kā zināt, ka tas labi ieaugs Latvijā? 0
“Kurus stādus Vācijā un Polijā (arī citās ārvalstīs) varu pirkt, lai tie augtu arī Latvijā. Kā to noteikt?” jautā lasītāja Zigrīda no Rojas.
Droša augu izvēle
Pirms ved mājās kādu augu no svešām zemēm vai pasūta no katalogiem, der apdomāt, vai tas vispār pie mums augs. Viens no orientieriem ir atbilstība klimatiskajai zonai.
No Eiropas kokaudzētavām varētu vest mājās augus, kuriem norādīta 1–6 /7 klimatiskā zona. Taču drošības labad vajadzētu pajautāt kādam speciālistam audzētavā par konkrētā auga salcietību. Piemēram, Polijas stādaudzētavas sadarbojas arī ar Latvijas stādaudzētājiem un labi pārzina šejienes apstākļus.
Ja augi ievesti tagad pavasarī, tie ieaugsies labāk, jo būs laiks pielāgoties un saņemties. Ja ievedīs rudenī, riska grupas stādus labāk pārziemināt pierokot vai pagrabā.
Ja ļoti gribas kādu augu, bet Latvijas apstākļi nešķiet piemēroti, to var audzēt konteinerā un pārziemināt pagrabā, garāžā vai citā vēsā telpā.
Noskaidro auga vārdu
Lai varētu spriest par auga piemērotību Latvijai, jāzina pilns tā vārds, diemžēl ir audzētāji, kas to nenorāda. Ir svarīgs latīniskais nosaukums: ģints, suga un šķirne. Piemēram, Magnolia (ģints) x Soulangeana (suga) ‘Lennei’ (šķirne) (Solanža magnolija). Tieši suga ir noteicošā, vai augs derēs Latvijas apstākļiem. Piemēram, Magnolia Cobus (5. zona) der Latvijai, bet Magnolia Maudiae (9. zona) nederēs.
Augs, kas Latvijas dārzos aug labi, ieaugsies arī tad, ja to atvedīs no ārzemēm. Ja ir zināms auga nosaukums, arī tirgotājs stādaudzētavu plašumos tos varēs labāk atrast.
Zonu meklē pasē
Salcietības vērtējumu zonai (Hardinesss zone) parasti norāda aiz auga apraksta.
Augu salcietība ir augu sugai vai šķirnei raksturīgā ģenētiski mantotā spēja pretoties salam. Zemākā temperatūrā sāk izsalt augu pumpuri.
Taču salcietība nav galvenais rādītājs tam, cik labi augi iejutīsies. Piemēram, ir augi, kas spēj izturēt ļoti zemas temperatūras, taču kontinentālā klimatā. Latvijas atkušņainās ziemas augam neder. Sevišķa riska grupa ir dienvidzemēm raksturīgākie augi (arī daudzi kauleņkoki augļudārzā), kas gluži kā savā dzimtenē mostas, tiklīdz kļūst siltāks. Taču tie nav gatavi tam, ka pēkšņi var atgriezties bargs sals.
Auga spēju paciest visus ziemas sagādātos pārsteigumus sauc par augu ziemcietību. Tā ir augu sugai vai šķirnei raksturīgā spēja pretoties salam, izžūšanai (sevišķi ziemzaļajiem augiem), kailsalam, krasām atkušņa un sala maiņām. Auga salcietība ir būtiskākā lieta, kas jāņem vērā, iegādājoties augu.
Latvijas klimatiskās zonas
Eiropas speciālisti Latviju iedala trijās daļās – klimatiskajās zonās:
4. zona ( –34…–29 °C) – daļa Austrumvidzemes un lielākā daļa Latgales,
5. zona ( –29…–23 °C) – šaurā joslā šķērso Vidzemi un daļu Zemgales,
6. zona (–23…–16 °C) – piejūras Vidzeme, Pierīga un daļa Zemgales un visa Kurzeme.
Citādi izskatās ASV pēdējos 30 gados izstrādātā aukstuma zonu karte:
4. zona – ārpus Latvijas,
5. zona – lielākā daļa Austrumlatvijas,
6. zona – Viduslatvija un Austrumkurzeme,
7. zona – Rietumkurzeme,
8. zona – Rucava un Nīca.
Katrā no šīm zonām var būt klimatiskās bedres – vietas ar siltāku vai aukstāku klimatu. To nosaka ūdens tuvums, reljefs, meža klātbūtne vai trūkums, augsnes īpašības.
Kaimiņos pirkt lētāk
Viens no iemesliem iegādāties stādus, piemēram, Polijā, Lietuvā, ir augu zemāka cena nekā Latvijā. Pirms lielās iepirkšanās tūres der sagatavot vēlamo augu sarakstu. Tos var noskatīt arī vietējās audzētavās. Daudzas stādaudzētavas, īpaši lielākās, sortimentu papildina ar importa augiem, jaunākajām šķirnēm. Visi dārzos katru gadu grib jaunumus, taču auga izaudzēšanai vajag gadus. Šādus stādus var pirkt droši, jo audzētavas sadarbojas ar pārbaudītiem partneriem.
Zini, ar ko riskē
Ja cilvēki nebūtu kādreiz mēģinājuši ievest jaunus augus, mūsu dārzi un parki būtu daudz nabagāki. Vienmēr var riskēt ar domu – varbūt izdodas. Taču tas neder iesācējam, jo riska grupas augam jāspēj nodrošināt vajadzīgos augšanas apstākļus, jāzina, kā to kopt. Ilgus gadus, varbūt pat visu auga mūžu salīgākam augam vajadzēs ziemā papildu tuntuļošanu.
Šādus augus nevajadzētu stādīt tuvu mājas durvīm, parādes pusē. Kam patiks, ja pusi gada tur stāvēs satītas mūmijas vai otru pusi – daļēji apsalis krūms.
Nav gudri augu izvēlēties pēc attēla katalogā. Bilde parasti ir izskaistināta, zieds palielināts. Audzēšanas vērti dārzā ir tikai ilgstoši dekoratīvi un veselīgi augi, ar labu ziemcietību.
KONSULTĒJUšI SIA VIP DĀRZS AGRONOME IVETA OZOLA un NBD direktors Andrejs Svilāns
