Pērle un Čurļonis. Viena pasaka diviem 0

Mākslas muzejā “Rīgas birža” līdz 23. martam apskatāma izstāde “Mikalojus Konstantins Čurļonis un Rūdolfs Pērle”.

LL
Lilija Limane
Stāsti
Bigauņciemā, stiprai ziemeļvakara vētrai plosoties, jūra ar lielu paisumu izskaloja kareivju līķus 12
2 dienas
LA
LA
Ziņas
“Mēs kā aitas sekojam un viens otrā redzam tikai ienaidnieku!” Krists un Rēzija Kalniņi pārdomās par mūsdienu sabiedrību 38
4 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Slimnīcā sanitārs saņem vairāk nekā pedagogs skolā.” Kreituse vērtē 2022. gada valsts budžetu 154
1 diena
Lasīt citas ziņas

Romantiķiem parasti ir grūti izteikties skaidri un viennozīmīgi. Viņi ilgi staigā apkārt, meklē simbolus un metaforas, lai precīzāk attēlotu to pasauli, ko neviens no mums nav redzējis, un tikai dažiem ir dievišķais talants to sajust. Ir tikai viena problēma – tie, kam tas ir dots, nevar egoistiski paturēt šo Dieva dāvanu tikai sev, jo talants, tāpat kā māksla, ir kas lielāks par pašu cilvēku. Tāpēc jebkuram māksliniekam, neraugoties uz dzīves apstākļu pretestību un apkārtējo cilvēku vienaldzību, atkal un atkal jāmeklē veids, kā sevi izteikt, un mūžīgi jāstaigā (uz riņķi?), mēģinot mums pastāstīt, ko viņi sajutuši pirkstgalos.

Šobrīd mākslas muzejā “Rīgas birža” mums ir iespēja iziet šos mokošos pašizteiksmes meklējumu apļus kopā ar lietuviešu mūziķi un gleznotāju Mikaloju Čurļoni un latviešu mākslinieku Rūdolfu Pērli.

CITI ŠOBRĪD LASA

Izstāžu zāle iegrimusi pustumsā, no kuras prožektoru gaisma izrauj ārā tikai mākslas darbu taisnstūrus. Telpa izveidota kā labirints, kā apļi, kas līdzīgi šo divu mākslinieku sapiņķerētajām dzīvēm eksistē vienā telpā, bet nesaskaras. Katram no viņiem bija atšķirīgs dzīves gājums, bet viņus vienoja nesavaldāma tieksme ieskatīties kaut kur aiz šīs reālās pasaules aizkariem, kur spīd pirmatnēja un mūžīga gaisma. Tieši šo abu mākslinieku simbolisko un garīgo savstarpējo saikni laikam arī mēģināja akcentēt ekspozīcijas veidotāji.

Neraugoties uz abu mākslinieku iecerēto duetu, pirmo vijoli šajā izstādē tomēr spēlē Mikalojus Konstantina Čurļoņa darbi. Kopumā izstādē var redzēt ap pussimt gleznu un grafisku darbu un gandrīz tikpat daudz viņa darinātu fotogrāfiju. Čurļonis, kā rak­stīja Zenta Mauriņa, “ir Lietuvas gara augstākais izpaudums un reizē arī tās pārkāpējs”. Viņš nenoliedzami ir Lietuvas Mākslinieks ar lielo burtu, kuru pazīst visā pasaulē, tādēļ Rūdolfam Pērlem (kuru līdz šim slikti pazina arī tepat, Latvijā) stāvēt viņam līdzās, šķiet, nekad neizdosies. Tomēr, ja mēs uz brīdi aizmirsīsim par pastāvošo mākslinieku hierarhiju, kas nemitīgi vājina mūsu uztveri, tad pēc kāda brīža parādīsies būtiskais, kas vieno abus māksliniekus.

Ejot cauri izstādei, rodas sajūta, ka seko ilustrētam stāstam par mākslinieka un likteņa divkauju. Rūdolfs Pērle augstākus spēkus izaicināja, visticamāk, brīdī, kad, sapratis puķu skaistumu, sāka domāt par māk­slinieka karjeru. Introverto daiļdārznieku Pērli atbalstīja gan visi radinieki, gan arī Vestienas muižas baronese, pie kuras viņš strādāja. Drīzumā viņa sapņi piepildījās, un R. Pērle, kļuvis par studentu Štiglica skolā tekstiliju zīmēšanas un puķu gleznošanas klasē, apguva akvareļglezniecību un oforta tehniku. Gaisīgas puķu kompozīcijas, kas aiz piemiegtām acīm izkūst krāsaina akvareļa dūmakā kā rīta sapnis, pierāda ne tikai Pērles māksliniecisko prasmi, bet arī sniedz mums priekšstatu par viņa vizionāro skaistuma izjūtu. Diemžēl talantīgajam, darbīgajam un labi izglītotajam Rūdolfam Pērlem nācās kļūt par “svētdienas mākslinieku”, lai tikai pēc garām gumijas fabrikā “Treugoļņik” pavadītām dienām uz īsu brīdi kā košam ziedam ļautu atplaukt mākslai. Šo likteņa netaisnību varētu pārvarēt kāds cits, bet tikai ne tāds neuzkrītošs, sapņains un introverts cilvēks kā R. Pērle. Viņam neizdevās kļūt par akvareļu ziedu karali, bet pēdējo divu dzīves gadu laikā viņš pārtapa par skumjo pasaku princi, kurš ar krāsām varēja pastāstīt visapcerīgāko teiku. Savās gleznās viņš nejauca klāt reliģiju un filozofiju, bet iztika ar mākslinieka unikālo talantu stāstīt par brīnumainām zemēm, kur klusi peld vientuļie burvji un klauns stabulnieks spēlē, raugoties, kā cilvēki mēro savu dzīves distanci pretī pēdējai robežai.

Savai pēdējai robežai Mikalojus Konstantins Čurļonis steidzās pretī tādā tempā, ka to sasniedza savā trīsdesmit sestajā dzīvības gadā. Viņš bija pretstats Pērlem pēc temperamenta – vienmēr kustībā un vienmēr notikumu centrā. Bet arī viņam neizdevās sasniegt harmoniju starp dzīvi un māk­slu. No sākuma kā mūziķis viņš drudžaini skrēja uz priekšu, sekojot tikai viņam vienam redzamai zvaigznei no Varšavas uz Leipcigu, nekur nepaliekot uz ilgu laiku. Mums tā arī neizdosies racionāli paskaidrot, kāpēc slavenais komponists atgriezās Varšavā studēt glezniecību, jo viņš dzīvoja, lai krāsās un toņos izteiktu mūžību, savu kosmisko tuvību ar zvaigznājiem. Iemīlējies mūžībā, viņš saklausa tās balsi ne tikai debess izplatījumā ar tās spīdekļiem, bet arī pieneņu lidojošajās sēklās. Tikpat brīvi viņš pats varēja doties uz Pēterburgu, kur “sudraba dzejas” caurstrāvotajā vidē ļāva pieņemties spēkā savām mistiski sintezējošām vīzijām. Atšķirībā no Pērles Čurļonis ne tikai piestiprināja mūziku pie kartona ar krāsu palīdzību, bet piesātināja to ar dziļām, filozofiskām un reliģiskām pārdomām.

Izstāde, protams, sniedz tikai nelielu ieskatu Čurļoņa daiļradē un drīzāk kalpo kā ielūgums apmeklēt viņa muzeju Kauņā. Savukārt par Pērli gandrīz neko vairs nevar piebilst, jo viss viņa salīdzinoši nelielais radošais mantojums šoreiz redzams ekspozīcijā. Bet nedz viņu atšķirības, nedz līdzības nav galvenais, kas jāredz, jo mums jāsaprot – lai aptvertu viņu radīto pasauli, nav jāmeklē jēga, bet vienkārši jānogrimst radītajā ārprātā, kur pēc būtības tiek stāstīta viena un tā pati pasaka, viena viņiem abiem.

Viedokļi


Alans Milnbahers, ārsts: “Ierados Latvijā, lai izbaudītu kultūras galvaspilsētas programmu. Jāatzīst, esmu ļoti pārsteigts, jo jau pati ēka, kur notiek šī izstāde, ir vērā ņemams kultūras objekts. Ja runājam par abiem māksliniekiem, pārsteidza tehnikas daudzpusība. No vienkāršas grafikas ar zīmuli līdz akvareļa abstrakcijai. Darbi nav visai uzbāzīgi. Tajos jūtama mērenība.”

Elīza Timuna, klientu apkalpošanas speciāliste: “Skaistas, pat fantastiskas ir Rūdolfa Pērles ziedu kompozīcijas. Šķiet, ka autoram vislabāk patikušas rozes, jo tās izstādē redzamas visbiežāk. Autors variējis ar toņu gammām – no pelēkā/brūnā uz krāsaino. Vērojot Čurļoņa darbus, saskatāma jau cita tehnika. Darbi virzās uz modernismu. Autoram bijusi tuva pasaku tēma, abstrakcija. Daudz kompozīciju skiču. Piesaistīja darbs “Tulpes”, kas veidots tušas tehnikā.”

Egmonts Bērzs, tulks: “Pērles lielformāta darbi vedina vilkt paralēles ar austriešu gleznotāju Gustavu Klimtu. Pērles daiļradē, kas saistāma ar simbolisma virzienu, dominē savdabīgu rēgainu, fantastisku tēlu un nereālu formu pasaule. Savukārt Čurloņa darbs “Zibens” sasaucas ar sengrieķu mitoloģiju.”

Sagatavojusi IEVA GRŽIBOVSKA

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LL
Lilija Limane
Stāsti
Bigauņciemā, stiprai ziemeļvakara vētrai plosoties, jūra ar lielu paisumu izskaloja kareivju līķus 12
2 dienas
LA
LA.LV
Ziņas
“Slimnīcā sanitārs saņem vairāk nekā pedagogs skolā.” Kreituse vērtē 2022. gada valsts budžetu 154
1 diena
LA
LA
Ziņas
“Mēs kā aitas sekojam un viens otrā redzam tikai ienaidnieku!” Krists un Rēzija Kalniņi pārdomās par mūsdienu sabiedrību 38
4 stundas
IM
Ingūna Mieze
Ziņas
Kūdras izmantošanu dārzkopībā būtu jāizbeidz. Vai atrasts aizstājējs? 34
13 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Politiķe Ramona Petraviča ļāvusies erotiskai fotosesijai vīriešu žurnāla lappusēs 188
2 dienas
Lasīt citas ziņas
LE
LETA
Ziņas
Omicron – jaunais kovida paveids, par ko brīdina PVO un ECDC
26 minūtes
LA
LA.LV
Ziņas
FOTO. Kā starptautiskajā izstādē “EXPO 2020” Dubaijā aizvadīta Latvijas nacionālā diena
38 minūtes
VS
Viesturs Sprūde
Ziņas
“Briti” sapņo, ka viņu valsti vadītu Putins. Kā anonīmi interneta komentāri kļūst par ziņām vienā no ietekmīgākajiem propagandas medijiem 36
3 stundas
LE
LETA
Ziņas
Naktī valsts lielāko daļu pārklās sniegs, stiprāk snigs Talsu un Tukuma novadā 1
5 stundas
LE
LETA
Ziņas
Omicron – jaunais kovida paveids, par ko brīdina PVO un ECDC
21:29
LE
LETA
Ziņas
Lielbritānijā, Vācijā un Itālijā apstiprināti pirmie inficēšanās gadījumi ar Covid-19 jauno Dienvidāfrikas paveidu
21:24
LA
LA.LV
Ziņas
FOTO. Kā starptautiskajā izstādē “EXPO 2020” Dubaijā aizvadīta Latvijas nacionālā diena
21:16
LA
LA
Ziņas
“Mēs kā aitas sekojam un viens otrā redzam tikai ienaidnieku!” Krists un Rēzija Kalniņi pārdomās par mūsdienu sabiedrību 38
4 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Kā sievietei viņai trūkst piepildījuma, kā politiķe nesaprot, ko pārstāv!” Kreitusei skarbi nosoda Petravičas pikanto fotosesiju 53
3 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Tad par bērnu vakcināciju nebūtu jādomā!” Circene uzsver, kāda kļūda Latvijā pieļauta 87
4 stundas
IA
Ieva Alberte
Ziņas
Vācijā skolās mācīs makšķerēt, dzīvnieku aizstāvji nosoda, ka “bērniem māca nogalināt” 69
8 stundas
LE
LETA
Ziņas
RAKUS un PSKUS atklāj, cik darbinieki atlaisti Covid-19 sertifikāta neesamības dēļ 48
10 stundas
LE
LETA
Ziņas
TM atsaka Lembergam izmaksāt kaitējuma kompensāciju par iepriekšējiem amata ierobežojumiem 321 468 eiro apmērā 24
4 stundas
AT
Andris Tiļļa
Praktiski
FOTO. Ādamsonu dzimtas dārgums pie simtgadīgā ozola. Kā dzīvoja galdnieks, kurš gatavoja mēbeles Ulmanim un Benjamiņai?
3 dienas
LA
LA.LV
Ziņas
“Nevienam neinteresē medijs, kuru lasa viens cilvēks,” Rajevskis par žurnālistikas problēmām Latvijā 20
Ekskluzīvi 8 stundas
LE
LETA
Ziņas
“Pašlaik satrauc cietušo ģimenes!” “Olainfarm” valdes priekšsēdētājs Buks par ugunsgrēka zaudējumiem vēl nedomā 10
10 stundas
LE
LETA
Ziņas
Opozīcija prasa uzdot valdībai izpildīt Saeimas lēmumu par OIK atcelšanu 23
9 stundas
LE
LETA
Ziņas
Brāļi Šici izcīna uzvaru otrajā Pasaules kausa posmā; Bots/Plūme piedzīvo kritienu 4
9 stundas
LE
LETA
Ziņas
Kanādā “antivakseriem” par vēršanos pret mediķiem draudēs kriminālatbildība 88
10 stundas
AK
Aija Kaukule
Ziņas
“Vienmēr, kad šādi cilvēki aiziet, ir sajūta, ka kaut kas pasaulē mainās.” Atceroties Mārtiņu Braunu… 15
12 stundas
LE
LETA
Ziņas
ECDC: Jaunais Covid-19 variants rada “augstu vai ļoti augstu” risku Eiropai 92
12 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Radio Marija” vadītājs: “Kovida laikā reizēm lūgšana ir pēdējais salmiņš” 21
13 stundas
IB
Ivars Bušmanis
Ziņas
Rīga – bez atkritumiem? Ko nozīmē galvaspilsētas pievienošanās “Zero Waste City” programmai 13
14 stundas
LE
LETA
Ziņas
Pētnieks: Baltkrievija neriskētu attīstīt bruņotu konfliktu ar NATO dalībvalstīm 25
13 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Romāns Meļņiks: “Ticība interneta saturam ir arvien mazāka” 20
14 stundas
OZ
Olafs Zvejnieks
Ziņas
Kādus soļus valdība spērusi pretī uzņēmējiem, pašnodarbinātajiem un autoratlīdzību saņēmējiem? 11
23 stundas
AD
Artis Drēziņš
Ziņas
Dēls, liecinot tiesā: “Man vairs nav ne tikai tēva, bet arī mātes.” Jaunjelgavas lauku sētas traģēdija 42
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Slimnīcā sanitārs saņem vairāk nekā pedagogs skolā.” Kreituse vērtē 2022. gada valsts budžetu 154
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Talsos domes vadībai algu palielina pat par 450%, aizmirstot par darbiniekiem 56
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Šobrīd zaļais sertifikāts ir izgāzts no zinātniskā viedokļa.” Ekonomists Krusts par vakcinācijas ietekmi uz Covid-19 izplatības ierobežošanu 107
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
Upaciers: Daļa valsts sektorā strādājošo pieraduši, ka viss kaut kā pats no sevis atrisināsies 48
1 diena