Pēteris Apinis: Ko veselības aprūpē nesīs 2026. gads, īpaši metabolā sindroma un aptaukošanās ārstēšanā?
0
Pārskatīju – ko prognozējuši izcilākie veselības jomas prāti, ko portāli un diskusiju blogi – nekādu revolūciju neviens neprognozē. Vairums uzskata, ka izrāviens būs telemedicīnā, vairāk izmantos mākslīgo intelektu, veiksmīgāk apstrādās datus un labāk tos analizēs, parādīsies dažas jaunas vakcīnas, tirgū ienāks jauni medikamenti onkoloģijā, psihiatrijā un atsevišķu reto slimību ārstēšanā, bet saistībā ar genomikas un biotehnoloģiju attīstību lielāka uzmanība tiks pievērsta personificētai medicīnai. Tas nozīmē, ka ārstēšanas plāni tiks pielāgoti katra pacienta ģenētiskajam profilam, kas ļaus efektīvāk ārstēt slimības. Ar tehnoloģiju attīstību un jauniem pētījumiem, mēs varam sagaidīt pozitīvas pārmaiņas, kas uzlabos cilvēku veselību un labklājību visā pasaulē. Par katru no šiem pozitīviem meklējumiem un atradumiem varētu uzrakstīt nelielu pētījumu bakalaura noslēguma darba apjomā, bet diez vai maniem lasītājiem tas liktos interesanti un saistoši.
Un tomēr – izskatās, ka 2026. gadā kaut kāds izrāviens būs. Nākamais gads solās būt izšķirīgs vairāku hronisku un grūti ārstējamu slimību terapijā, noslēdzoties vērienīgiem klīniskajiem pētījumiem un tirgū ienākot jaunas paaudzes medikamentiem. Iespējams, ka citi autori uzsvaru liktu uz pirmajiem narkolepsijas medikamentiem un mērķtiecīgu vēža terapiju, bet man šķiet, ka nozīmīgākais izrāviens būs metaboliskā sindroma ārstēšanā jeb aptaukošanās pandēmijas mazināšanā uz zemeslodes. Gaidāms Novo Nordisk kombinētā preparāta CagriSema apstiprinājums, kas varētu būt vēl efektīvāks par pašreizējo Wegovy. CagriSema apvieno divas darbīgās vielas, nodrošinot spēcīgāku sāta sajūtu nekā līdzšinējās monoterapijas. Savukārt Eli Lilly plāno pabeigt pētījumus un iesniegt apstiprināšanai pirmo GLP-1 receptoru agonistu tablešu formā, kas aizstās injekcijas. GLP-1 receptoru agonisti būtu uzskatāmi par medikamentiem, kas ne tikai palīdz zaudēt svaru, bet arī uzlabo sirds un asinsvadu veselību.
Šķiet, pienācis laiks pastāstīt – kas ir metabolais sindroms. Tas ir simptomu kopums, kas ir kopējs iemesls sirds asinsvadu slimībām, insulīna rezistencei un 2. tipa cukura diabētam, taukaino aknu slimībai, nieru mazspējai, reproduktivitātes traucējumiem, arī demencei un novecošanai kā tādai. Šie simptomi, kas apvienojas metabolajā sindromā ir palielināts vidukļa apkārtmērs (centrālā aptaukošanās), paaugstināts asinsspiediens, paaugstināts glikozes līmenis asinīs, augsts triglicerīdu līmenis, zems augsta blīvuma lipoproteīnu (HDL) līmenis. Patiesībā jau neviens tramvajā vai darbavietā nevar pateikt – kāds ir cita līdzbraucēja vai kolēģa glikozes, triglicerīdu vai lipoproteīnu līmenis, bet to resnumu un vēdera izmēru redz. Tad nu lielā mērā mēs uzskatām, ka sipri resni cilvēki sirgst ar metabolo sindromu. Metabolā sindroma attīstību mēs saistām gan ar ar ģenētiskiem, gan vides faktoriem, un to veicina nepietiekama fiziskā aktivitāte, pārmērīgs cukura un piesātināto tauku patēriņš, ģenētiska predispozīcija, hormonālas izmaiņas, stress un miega trūkums.
Metabolā sindroms ir nopietns veselības stāvoklis, kas prasa uzmanību un aktīvu rīcību. Ārsti rūpēs par saviem pacientiem – lai novērstu un ārstētu metabolo sindromu, iesaka izvēlēties sabalansētu ēdienkarti, kas bagāta ar augļiem, dārzeņiem, pilngraudiem un veselīgām taukvielām. Protams, katrs ārsts nozīmē pacientiem arī sportošanu un fiziskas aktivitātes (sāksim visi sportot ar 1. janvāri!) – pastaigas, skriešanu, peldēšanu vai sporta spēles, kas palīdzētu uzturēt veselīgu svaru. Svara zaudēšana pat nelielā apmērā var ievērojami samazināt komplikāciju risku. Un tomēr – biežāk metabolā sindroma ārstēšanai ir nepieciešami medikamenti, bet nereti arī bariatriskā ķirurģija.
Atgriezīšos pie mūsu stāsta galvenā varoņa – 2026. gada. Izskatās, ka 2026. gadā iezīmēs Pasaules Veselības organizācija noslēgs un pārvērtēs vairākus stratēģiskos mērķus, lai palielinātu efektīvu aptaukošanās profilakses un pārvaldības pasākumu pārklājumu visā pasaulē. Galvenā uzmanība tiks noņemta no individuālajām rīcībām, un pievērsta sistēmiskām izmaiņām, mazinot stigmu un uzlabojot piekļuvi modernām ārstēšanas metodēm. 2026. gada 4. martā Pasaules Aptaukošanās diena tiks atzīmēta ar saukli “Maini stāstu”, un aicinās 8 miljardus zemeslodes iedzīvotāju pārskatīt savus priekšstatus par aptaukošanos kā hronisku slimību. Savukārt no 15. līdz 17. jūlijam Meksikā notiks Starptautiskais aptaukošanās kongress. Konference Meksikā īpašu uzmanību pievērsīs tam, lai jaunie perorālie GLP-1 medikamenti ekonomiski pamatoti tiktu integrēti valstu veselības aprūpes sistēmās. Tas attiecas arī uz Latviju, un nāksies Veselības ministrijai meklēt līdzekļus lai kompensētu šos medikamentus cilvēkiem ar metabolo sindromu.
Tiks izdota jauna Eiropas Aptaukošanās pētniecības asociācijas (EASO) medikamentozās pārvaldības algoritma redakcija. Eiropas mēroga pētniecības programma koncentrēsies uz novārtā atstātiem aptaukošanās cēloņiem un inovatīviem mehānismiem tās novēršanai.
Nav viegli to izskaidrot, bet 2026. gadam pasaule plāno pāriet no “vainošanas kultūras” uz sistēmisku pieeju. Tas ietver pilsētvides plānošanu, kas veicina kustību, un stingrākus noteikumus pārtikas rūpniecībai attiecībā uz cukura un tauku saturu produktos. Par to, par ko esam cīnījušies daudzus gadus ar ražotājiem un Finanšu ministrijas ierēdņiem, tagad ražotājiem un ierēdņiem nāksies piekāpties Eiropas savienības stratēģijai – maksāt lielākus nodokļus par produktiem, kas satur cukurus un piesātinātas taukskābes.
Metabolā sindroma ārstēšana ir kļuvusi par aktuālu tēmu, ņemot vērā pieaugošo saslimstību. Tātad 2026. gadā mēs varam sagaidīt jaunu medikamentu parādīšanos tablešu formā, kas varētu būtiski uzlabot ārstēšanas iespējas. Viens no nozīmīgākajiem jaunajiem medikamentiem metabolā sindroma ārstēšanai ir orforglipron, kas ir jaunās paaudzes GLP-1 receptoru agonists. Tas ir paredzēts svara zudumam un uzlabo insulīna jutību, kas ir būtiski metabolā sindroma gadījumā. Šis medikaments ir izstrādāts, lai nodrošinātu efektīvāku svara zudumu salīdzinājumā ar esošajiem preparātiem.
Tirgū ir pieejami arī SGLT2 inhibitori, un šogad parādīsies arī jauni šīs grupas medikamenti, kas palīdzēs kontrolēt glikozes līmeni asinīs un veicinās svara zudumu. Šie medikamenti, piemēram, empagliflozin un canagliflozin, jau ir pierādījuši savu efektivitāti.
Jauni pētījumi koncentrējas uz medikamentiem, kas ietekmē tauku metabolismu un insulīna rezistenci. Es domāju, ka jau 2026. gadā globālajā pētniecībā – pētījumos ar cilvēkiem –parādīties arī kombinēti medikamenti, kas apvieno vairākas aktīvās vielas, piemēram, GLP-1 receptoru agonistus ar SGLT2 inhibitoriem, lai nodrošinātu sinerģisku efektu. Šādas kombinācijas piedāvās labākus rezultātus pacientiem ar metabolā sindroma pazīmēm, kā arī samazinās blakņu risku. Cerēsim, ka mana prognoze piepildīsies, un 2026. gads kļūs par izšķirošo gadu jaunu tablešu formas medikamentu ienākšanai tirgū metabolā sindroma ārstēšanai. Jaunās terapijas, piemēram, GLP-1 receptoru agonisti un potenciālās kombinētās terapijas, solās uzlabot pacientu dzīves kvalitāti un samazināt ar metabolo sindromu saistīto komplikāciju risku.
Un kā tas attieksies uz mani? – šādi man jautās katrs resns pacients, kurš ne šobrīd var atļauties iegādāties modernos medikamentus, ne nākotnē to spēs.
Man šķiet, ka tabletēs lietojamo medikamentu tirgus metabolā sindroma un aptaukošanās ārstēšanai piedzīvos strauju izaugsmi, pateicoties zemākām ražošanas izmaksām salīdzinājumā ar injekcijām un vienkāršākai loģistikai. Tablešu formāts neprasa “aukstuma ķēdes” loģistiku (uzglabāšanu ledusskapī). Vismaz 2026. gadā sākotnējās cenas jaunajiem patentētiem medikamentiem, piemēram, orforglipron, būs augstas, bet globālā konkurence un ražošanas apjomu pieaugums ilgtermiņā veicinās cenu samazināšanos. Pašlaik GLP-1 receptoru agonistu tirgus vērtība pārsniedz 50 miljardus ASV dolāru, un prognozes liecina, ka šis apjoms trīskāršosies līdz 2030. gadam. Pieejamību 2026. gadā noteiks ne tikai cena, bet arī tas, vai Veselības ministrija iekļaus šos medikamentus kompensējamo sarakstā.
No netiešiem avotiem ir zināms, ka Ķīnā un Indijā farmācijas uzņēmumi strādā pie savām perorālo GLP-1 versijām, kas noteikti būs lētākas par ASV un Eiropas ražotāju zālēm, tiesa, pētījumu līmenis arī būs zemāks. Ja tiešām 2026. gadā Indijas un Ķīnas uzņēmumi savus perorālos medikamentus 3. pasaules valstīs sāks izplatīt, tie nonāks arī pie mums ar interneta tirgu. Tas radīs diezgan daudz risku un problēmu, pie kam būs grūti identificēt īstus medikamentus no viltojumiem.
Globālā aptaukošanās pandēmija ir saistīta ar sarežģītiem sociāliem, ekonomiskiem un vides faktoriem, un 2026. gadā tiks izstrādātas dažādas iniciatīvas, lai risinātu šo problēmu, koncentrējoties uz dažādām iedzīvotāju grupām, tostarp sievietēm un vīriešiem, bērniem un veciem ļaudīm, kā arī uz profilaksi, prevenciju, sportiskām aktivitātēm un uztura politiku.
Jādomā, ka tiks uzsvērta sieviešu veselība, ņemot vērā, ka aptaukošanās var ietekmēt reproduktīvo veselību, grūtniecību un psiholoģisko labklājību. PVO izstrādā programmu, kas palīdzēs sievietēm piekļūt veselīgām pārtikas izvēlēm un veicinās fiziskas aktivitātes, īpaši grūtniecības un pēcdzemdību periodā. Vīriešu aptaukošanās problēma kā viemēr tiek mazāk uzsvērta, taču paredzēts izstrādāt specifiskas kampaņas, kas vērstas uz vīriešu dzīvesveidu, veicinot fiziskās aktivitātes un veselīgu uzturu, kā arī uzsverot emocionālo veselību un vīriešu stigmu attiecībā uz uztura un svara problēmām.
Globāli tiks ieviestas programmas, kas vērstas uz bērniem un pusaudžiem, lai veicinātu veselīgu uzturu un fiziskās aktivitātes jau agrīnā vecumā, tādējādi samazinot aptaukošanās risku nākotnē. Diemžēl Latvijā, kamēr vien Izglītības un zinātnes ministrijā darbojas Izglītības valsts kvalitātes dienests (pati birokrātiskākā struktūra valstī, kas visādi pretojas bērnu fiziskajām aktivitātēm) tuvākajā laikā nekādi uzlabojumi nav gaidāmi un trešdaļa Latvijas bērnu ir un būs ar lieko svaru vai aptaukošanos. Valsts uzdevums būtu rast iniciatīvas, kas veicina sportu un fiziskās aktivitātes kā svarīgu ikdienas dzīves sastāvdaļu. Tas ietvertu piekļuves uzlabošanu sporta infrastruktūrai un iespēju piedalīties sporta aktivitātēs visiem sabiedrības slāņiem. Un vēl Latvijai derētu strādāt pie politikas, kas veicinātu veselīgas pārtikas lietošanu un mazinātus piekļuvi neveselīgai pārtikai. Šāda politika ietvertu stingrākus regulējumus par pārtikas produktu marķēšanu, reklāmu un cenu politiku.
Tiesa, vēlēšanu gadā Latvijas valdība nemēdz izcelties ar gudriem lēmumiem un saprotamu veselības politiku, bet būtu jācenšas veselības jomu kā stratēģiju “iebarot” tiem, kas vēlas tikt ievēlēti nākamajā Saeimā.
