Ārsts Pēteris Apinis

Pēteris Apinis: Vēstule Saeimas deputātiem ar aicinājumu atcelt Kariņa valdības kaitīgos un pilnīgi nepamatotos ierobežojumus sportam 72

Autors: Pēteris Apinis, ārsts, kanāla RīgaTV 24 raidījuma “Dr. Apinis” vadītājs

Covid–19 mirstības skaitļi Latvijā nav analizēti, un, šķiet, pašreizējā valdība darīs visu, lai tāda analīze nenotiktu, īpaši, lai nenotiktu salīdzināšana ar Zviedriju vai Somiju.

KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Vai populārajam mūziķim Laurim Reinikam ir meita? 16
6 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Arņa Cimdara meita: Tēta rīcībā nebija viltots Covid-19 vakcinācijas sertifikāts 167
8 stundas
LE
LETA
Veselam
70% Latvijas iedzīvotāju organismā trūkst nozīmīgs elements, atklāj SPKC 88
23 stundas
Lasīt citas ziņas

Šādos pētījumos atklātos, ka Ziemeļvalstīs ierobežojumu bijis ievērojami mazāk, miruši proporcionāli mazāk, bet mirušie bijuši stipri vecāki. Protams, nedaudz atšķirīgi dažādās valstīs tiek traktēta nāve no Covid–19.

Un tomēr – arvien vairāk pasaules literatūrā atrodami pētījumi un secinājumi par Covid–19 pandēmijas laikā pieļautām kļūdām, kas ievērojami palielinājušas mirstību.

CITI ŠOBRĪD LASA

Un būtiskā problēma – kustību trūkums, sporta un fizisko aktivitāšu mazināšanās, līdz ar to – imūņsistēmas, sirds asinsvadu sistēmas un elpošanas orgānu vājums, smagāka slimības gaita un lielāka mirstība.

Balstoties uz literatūras datiem, mēģināšu pamatot viedokli, kāpēc Krišjāņa Kariņa valdība ir atbildīga par daudzu cilvēku priekšlaicīgu nāvi.

Vienkāršoti tas izskatās tā – cilvēks sociālās aprūpes centrā tiek izolēts, viņam ne tikai neļauj tikties ar bērniem un radiem, bet arī ar citu istabiņu iemītniekiem.

Patiesībā vecu cilvēku ieslēdz istabiņā – dažreiz vienu, dažreiz vairākus kopā. Šim vecajam cilvēkam tiek liegtas jebkuras kustības, ir tikai gulta, un labākajā gadījumā – desmit soļi līdz tualetei.

Ar šādu kustību apjumu nav nekādas iespējas izdzīvot ne tikai ar Covid–19 vīrusu, bet pat ar pašu banālāko infekciju. Mazkustība un kustību ierobežojums nozīmē nāvi.

Ļoti nopietni pētījumi apgalvo, ka pastāvīgi neaktīvs dzīvesveids ir spēcīgāks riska faktors smagam iznākumam ar Covid–19, nekā jebkurš no medicīniskiem pamatstāvokļiem un riska faktoriem, izņemot ļoti lielu vecumu un orgānu transplantāciju anamnēzē.

Tātad – fiziskā neaktivitāte ir spēcīgākais riska faktors visos iznākumos, pat salīdzinot ar tādiem mainīgiem riska faktoriem kā smēķēšanu, aptaukošanos, diabētu, hipertensiju, sirds un asinsvadu slimībām un vēzi.

Kā zināms, nosargāt pansionātus un sociālās aprūpes namus no Covid–19 neizdevās – slikti apmaksāts darbaspēks agri vai vēlu vīrusu sociālās aprūpes namos ienesa.

Sociālās aprūpes nams šeit ir tikai piemērs. Pasaules literatūrā atrodami apgalvojumi, ka pārmērīgā izolācija un karantīna palielinājusi mirstību arī slimnīcās.

Mājsēde ir drausmīgs veselību iedragājošs mehānisms, īpaši vecāka gadagājuma cilvēkiem ar lieko svaru. Kariņa valdības politika – atņemt cilvēkiem kustību –, patiesībā nozīmē nolemt cilvēkus nāvei.

Atņemt kustību Kariņa valdība pamanījās arī, aizliedzot sporta nodarbības bērniem, amatieriem un senioriem. Valdības kontrolētie mediji principiāli klusēja par nepieciešamību cilvēkiem iet svaigā gaisā un sportot kā nozīmīgāko profilakses līdzekli.

Re:Baltica paspēja mani „atmaskot” par katru mēģinājumu iebilst nejēdzīgai mājsēdei. Par to, ka cilvēki neiet ārā un mazkustībā mirst, Inga Spriņģe šogad saņem Trīszvaigžņu ordeni.

Pētījumā ASV tika identificēti 48 440 pieauguši pacienti, kuri ar verificētu Covid–19 pārslimoja no 2020. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 21. oktobrim.

Pacientiem ar Covid–19, kuri bija pastāvīgi neaktīvi, bija vismaz 10 reižu lielāks hospitalizācijas risks, un vairāk nekā 20 reižu lielāks risks nonākt reanimācijas nodaļā un Covid–19 nāves risks, salīdzinot ar pacientiem, kuri veica fizisku aktivitāti.

Amerikāņi par fiziskām aktivitātēm pietiekošā apjomā uzskata treniņus:
• vismaz 5 reizes nedēļā;
• vismaz pusstundu;
• vismaz vidējas intensitātes (līdz sviedriem).

Šobrīd – globālais uzstādījums pandēmijas laikā – cilvēkiem iespējami daudz nodarboties ar fiziskām aktivitātēm

Šobrīd globālais uzstādījums pandēmijas laikā ir vakcinācija + fiziskas aktivitātes. Fiziskā aktivitāte ar vakcināciju korelē. Pavļuta rīcība gan bremzē vakcinācijas procesu, gan nepieļauj bērnu un amatieru sportu.

Šobrīd Veselības ministrijā ārstu nav. Pavļuts nevienu ieteikumu nedzird un nelasa. Pavļuts skaita vakcīnas un zīmējas medijos.

Jau 2020. gada martā Indonēzijā, Taivānā, Singapūrā valdības līmenī cilvēkiem tika ieteikts pastiprināt fiziskās aktivitātes – spēlēt galda tenisu, skvošu, spīdmintonu un badmintonu, jo spēlētāji atrodas relatīvi tālu viens no otra, un var spēlēt dažādu vecumu cilvēki salīdzinoši šaurās telpās un ārtelpās (salīdzināšanai – Pavļuts aizliedz spēlēt tenisu, kur viens sportists no otra atrodas tiešām tālu).

Globālais ieteikums un uzdevums katram planētas iedzīvotājam šodien skan – samazināt slimības nodarīto postu, palielinot sportošanas un fiziskās aktivitātes apjomu.

Tiek ieteiktas šādas aktivitātes:
• staigāšana (uzsvars „grūta pastaiga”), riteņbraukšana;
• rosība mājas apstākļos jebkurā diennakts laikā – kāpšana pa kāpnēm, smagumu cilāšana un nešana, dārza darbi;
• mājas vingrojumi, kuriem nav nepieciešamas lielas telpas vai aprīkojums, iespējami plaši izmantojot fiziskās sagatavošanas treneru ieteikumus virtuālajā telpā;
• vingrinājumi uz krēsla, trenažieriem, vingrinājumi ar virvēm, joga, pilātes un TaiChi.

Mans viedoklis – Latvijā mazkustīgu cilvēku iesaistīt fiziskās aktivitātēs vislabāk būtu ar fizioterapeita konsultāciju un nozīmētiem, kontrolētiem vingrinājumiem – klātienē vai tiešsaistē.

Sports un fiziskās aktivitātes praktiski nevar palielināt SARS-CoV-2 izplatīšanos

Nav pārliecinošu pierādījumu, ka Latvijā kaut viens cilvēks būtu ieguvis Covid–19 sporta treniņos un sacensībās.

Jā, globāli mums ir pietiekami daudz apgalvojumu, ka vīrusa pārnese iespējama ģērbtuvēs, dušās un īpaši –aukstumvannās (sportistiem pēc lielām slodzēm mēdz nozīmēt ledus vannas), pierādījumu pietiktu arī apgalvojumam, ka vīrusa pārnese iespējama uz rezervistu soliņa, bet ne – sportojot.

Mēs visi esam skatījušies dažādas bildes un videomateriālus par to – cik tālu izplatās izelpotais gaiss un aerosoli, kuri it kā var sasniegt aizmugurē skrienošo maratonistu vai riteņbraucēju.

Atbildēšu – vīrusu tādā daudzumā, lai viņš būtu citam infekciozs, var nodot dažas pirmās sportošanas minūtes, ja pats sportists ir „dižizplatītājs”. Patiesībā sportists var būt galvenokārt asimptomātisks pārnesējs. Mans ieteikums visiem sportistiem – iesildīšanos veikt ilgāku un ārtelpās.

Ārtelpu sporta nodarbībās vīrusu pārnest ir neiespējami. Aizliegums rīkot Rīgas maratonu bija tikai un vienīgi valdības mēģinājums ierobežot vispār pulcēšanos ārtelpās, jo tieši tolaik Aldis Gobzems plānoja savas partijas dibināšanas kongresu ārtelpās.

Pētījumi simtiem, bet ne uz vienas bumbas pasaulē (ne basketbola, ne galda tenisa) nav atrasti vīrusi tādā daudzumā, ka var izraisīt saslimšanu. Rokas pēc katra pieskāriena bumbai ar ziepēm nav jāmazgā.

Peldbaseini ir droša vide Covid–19 pandēmijas apstākļos, jo hlorēts baseina ūdens palīdz inaktivēt vīrusu. Covid-19 izraisītāja koranovīrusa infekciozitāte hlorētā ūdenī samazinās vairāk nekā 1000 reizes.

Nevis maskas vai attālums nosaka infekcijas pārnesi, bet vīrusu blīvums uz gaisa kubikmetru un telpas ventilācija. Praktiski nav iespējams vīrusu pārnest sporta zālē, kurā ir augsti griesti un laba ventilācija.

Ir pietiekami daudz pētījumu pasaulē, kas apgalvo un pierāda – sporta ierobežojumi pandēmijas ierobežošanā nav pamatoti un ir tikai kaitējoši iedzīvotāju veselībai, palielina smagu saslimstību un mirstību.

Fizisku aktivitāšu pamatprincipi pandēmijas un iespējamas Covid-19 slimības apstākļos

Vismaz trešdaļa iedzīvotāju Covid–19 pārcieš asimptomātiski, par slimību pat nenojaušot. Tādēļ pandēmijas laikā jāpieņem, ka iepriekš ar Covid–19 neslimojis vai nevakcinēts cilvēks var būt vīrusa nēsātājs.

Ļoti nozīmīgi ir iesildīties un izstaipīties katra treniņa sākumā un atsildīties – beigās. Šajā rakstā man nav iespējams aprakstīt patoloģisko fizioloģiju, bet tieši mērķtiecīga iesildīšanās un atsildīšanās ir labākā plaušu epitēlija aizsardzība pret pārliecīgām imunoloģiskām atbildes reakcijām.

Citokīnu vētru vislabāk novērst, ar mērenu slodzi pakāpeniski uzlabojot visa organisma asinsriti un leikocītu kustību.

Ja nu mēs kaut nedaudz pieļaujam vīrusa klātesamību, tad sportošanas pamatprincips būtu kustību daudzveidība un daudzpusība, kā arī mainīga dažādu muskuļu grupu noslodze.

Būtu jāizvēlas sporta veidi, kur vienlaikus tiek nodarbināti vairāk muskuļu. Man ir mācīts, ka visvairāk muskuļu nodarbina airēšana (nu ir taču iespējams jau šobrīd kāpt laivā un airēt), mājas apstākļos – airēšanas trenažieris.

Vismaz trīs reizes nedēļā ieteicami izturības treniņi plaušu veselības, kā arī sirds asinsvadu veselības stiprināšanai. Par izturības treniņiem – nedaudz vairāk.

Lieta tāda, ka daudziem Covid–19 pacientiem rodas elpošanas mazspēja.

54% Covid–19 pacientu tiek hospitalizēti elpošanas mazspējas dēļ un >30% gadījumu nepieciešama papildventilācija, skābekļa inhalācija vai pat mākslīga plaušu ventilācija.

Lai gan mākslīga plaušu ventilācija bieži ir dzīvības glābšana, ilgstošas mākslīgas ventilācijas sekas ir strauja elpošanas muskulatūras vājuma attīstība kopā ar diafragmas muskuļu disfunkciju.

Tieši diafragmas vājums ir viens no iemesliem, kādēļ pacientu neizdodas izārstēt – atjaunot dabīgu elpošanu pēc Covid–19 infekcijas, un tas nozīmē nāvi.

Prioritāte šobrīd ir stratēģija, kas aizsargā diafragmu pret mākslīgās ventilācijas inducētu vājumu.

Izturības treniņi veicina daudzas bioķīmiskas izmaiņas diafragmas muskuļos, radot fenotipu, kas ir aizsargāts pret vairākām problēmām, tostarp ilgstošu mākslīgu plaušu ventilāciju.

Tikai 10 dienu ilgos izturības treniņos tiek panākta būtiska aizsardzība pret diafragmas distoniju. Cilvēks, kas trenējas izturības sporta veidos – garu distanču skriešanā, airēšanā, slēpošanā, riteņbraukšanā –, sevi ir nodrošinājis pret nāvi pie mākslīgās plaušu ventilācijas aparāta.

Sports un Covid-19 slimība. Vai tas ir savienojams?

Covid–19 infekcija palielina sirds bojājuma un sirds nāves risku slodzes laikā, bet paaugstinātais risks var palielināties arī pēcinfekcijas periodā.

Pārmērīga fiziska slodze jebkādas sistēmiskas vīrusu slimības laikā nav ieteicama, jo iekaisuma reakcija muskuļu šūnās un koronāro artēriju sieniņās pakļauj indivīdu pēkšņas sirds nāves riskam.

Un tomēr – cilvēkam, kam slimība noris vieglā formā, pastaiga vai pat ātra pastaiga nav kontrindicēta, atsevišķos gadījumos arī lēns skrējiens vai riteņbraukšana neskādē.

Pēc slimības viegli inficētiem indivīdiem ir saprātīgi iespējami ātri, taču ļoti pakāpeniski atsākt fiziskās aktivitātes, lai atgrieztos pie pirmsainfekcijas trenētības. Pastaigas svaigā gaisā var atsākt, tiklīdz pārgājuši slimības pamatsimptomi.

Ļoti bīstama kombinācija ir vīrusu infekcija, nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (arī paracetamols, diklofenaks un ibuprofēns) un paaugstināta slodze. Tieši nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus Covid–19 apstākļos pārmēra lieto lai mazinātu muskuļu diskomfortu.

Ja pēc slimības, atjaunojot fiziskās aktivitātes, parādās ar piepūli saistīti simptomi, piemēram, sirdsklauves, sāpes krūtīs, slodzes nepanesība vai aizdusa, mērķtiecīga ir kardiologa konsultācija.

Piebildīšu – sportiska kardiologa konsultācija –, es zvanītu profesoram Andrejam Ērglim vai profesoram Oskaram Kalējam. Sports un fiziskās aktivitātes ir ļoti svarīgas sirds un asinsvadu veselībai un tiek uzskatīta par būtiskām pandēmijas laikā.

Neaktivitāte jebkura iemesla dēļ mazina sirds veselību un palielina ilgstošu koronāro artēriju slimības risku un pēkšņu sirds nāvi.

Sports depresijas un spriedzes mazināšanai

Sports un fiziskās aktivitātes ir labākais līdzeklis gan depresijas, gan spriedzes mazināšanai.

Šobrīd izplatītākais aizsargpasākums pret koronavīrusa infekciju ir karantīna. Sociālā izolācija bieži izraisa psiholoģiskus un garīgus traucējumus, tostarp, akūtu stresu, izsīkumu, norobežošanos no citiem, aizkaitināmību, bezmiegu, sliktas koncentrēšanās spējas, neizlēmību, bailes un nemieru.

Šī kombinācija ir īpaši bīstama, ja slimība sasniedz pacientu, kas jau ir stresā un depresijā. Kombinācija – Covid–19 un psihoemocionāli traucējumi aktivizē hipotalāma – hipofīzes – virsnieru asi, un tā tad nu palīdz rasties pārmēra akūtam iekaisumam.

Proti – depresija, trauksme un pēctraumatiski bojājumi ietekmē imūnsistēmu, izraisot šūnu aktivāciju, palielinātu citokīnu un C – reaktīvo proteīnu rašanos. Tātad – ar karantīnu saistīti psihiski un psiholoģiski traucējumi vājina imūnsistēmas aizsargspējas pret slimībām un padara indivīdus neaizsargātus.

Savukārt fiziskas aktivitātes ietekmē smadzenes un caur tām sistēmiski ietekmē visu ķermeni, jo sporta izraisīta eiforija ir saistīta ar endogēno opioīdu (endorfīnu) izdalīšanos. Pēc skriešanas vai vingrošanas eiforija ir ievērojami palielinājusies.

Te man tomēr jāraksta kāda diskutabla frāze – pacientiem ar mērenu depresijas līmeni vidēji intensīvas un augstas intensitātes vingrojumi var samazināt depresijas līmeni, bet zemas intensitātes vingrinājumiem nav ietekmes.

Tātad – tiem, kam ir spriedze vai depresija, es nozīmētu lielāku sportošanas apjomu un intensitāti.

Secinājumi un ieteikumi

Lai dzīvotu un paliktu pie daudzmaz labas veselības, ir nepieciešama ikdienas fiziska aktivitāte

Vismaz divas vai trīs reizes nedēļā jebkuram cilvēkam ir ieteicamas muskuļu stiprināšanas darbības, kurās iesaistītas iespējami plašas muskuļu grupas, un – īpaši, krūšu, muguras, vēdera, iegurņa muskuļu grupas.

Vismaz trīsreiz nedēļā ikkatram būtu vēlams stiprināt savu imunitāti un elpošanas sistēmu ar izturības treniņiem.

Bērniem un pusaudžiem fiziskās aktivitātes nozīmē vismaz 60 minūtes dienā ar lielas vai vidējas intensitātes fiziskām aktivitātēm. Turklāt vismaz trīs reizes nedēļā ieteicams veikt intensīvas darbības, kas stiprina muskuļus un kaulus.

Kariņa valdība lielam skaitam cilvēku ilgāku laiku likusi palikt mājās, un šis ieteikums ievērojami samazinājis jebkuras fiziskas aktivitātes iespējas. Vislielāko kaitējumu cilvēka veselībai nodara izolācija un karantīna

Ir pietiekami daudz pierādījumu, ka Covid–19 augsto mirstību lielā mērā nosaka kustības un pārvietošanās ierobežojumi sociālās palīdzības namos un slimnīcās.

Covid–19 dēļ tika hospitalizēti desmitiem tūkstoši pacientu, un vēl tūkstošiem miljoniem cilvēku bijuši spiesti uzturēties ierobežotā telpā.
SAISTĪTIE RAKSTI

Tieši krasās izmaiņas dzīvesveidā, ko izraisījusi imobilizācija (hospitalizācija un gultasvieta), karantīna un fiziska neaktivitāte, izraisījušas sekundāras problēmas inficēto veselībai un labklājībai.

Es ceru, ka šo rakstu izlasīs kaut viens Saeimas deputāts un iniciēs Saeimai izdarīt grozījumus likumā, ar kuru Kariņa valdība ierobežo sportu Latvijas iedzīvotājiem, tādējādi vairojot saslimstību un mirstību.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Vai populārajam mūziķim Laurim Reinikam ir meita? 12
6 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Arņa Cimdara meita: Tēta rīcībā nebija viltots Covid-19 vakcinācijas sertifikāts 161
8 stundas
LE
LETA
Veselam
70% Latvijas iedzīvotāju organismā trūkst nozīmīgs elements, atklāj SPKC 83
23 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Viļņas mērs paziņo: Mēs neiesim Latvijas izvēlēto ceļu, ierobežojot arī vakcinētos 100
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. “Jūs stulbi esat? Varbūt jūs paši nenomirstiet, varbūt sapratīsiet, kad kāds tuvinieks saslims?”: teica Aldis Gobzems Covid-19 pandēmijas sākumā 41
7 stundas
Lasīt citas ziņas
LE
LETA
Ziņas
“Valdība uzspiež realizēt necilvēcīgu rīcību pret klientiem!” Tirgotāji par pašreizējo situāciju
1 stunda
LE
LETA
Ziņas
Latvijā sasniegts augstākais Covid-19 kumulatīvais rādītājs Baltijā visā pandēmijas periodā 42
4 stundas
LE
LETA
Veselam
Aptaujā noskaidrots, cik liela daļa cilvēku veic Covid-19 testu, sajūtot saaukstēšanās simptomus 13
2 stundas
LE
LETA
Ziņas
Svētdien nav gaidāmi būtiski nokrišņi 1
3 stundas
TA
Tavs Auto TV
Ziņas
“Es ikdienā braucu ar tanku!” Dita Lūriņa C3 “testa pilota krēslā”
18:49
LA
LA.LV
Kokteilis
Ar veiksmes palīdzību tu šodien sasniegsi savus mērķus! Horoskopi 24.oktobrim
18:33
LE
LETA
Ziņas
“Valdība uzspiež realizēt necilvēcīgu rīcību pret klientiem!” Tirgotāji par pašreizējo situāciju
17:57
VK
Vita Krauja
Ziņas
“To jau mēs nezinām, bet domāju, ka vilki arī raud.” Intervija ar aktieri Edgaru Pujātu 2
2 stundas
LE
LETA
Ziņas
Aizsardzības ministrs: Patlaban Krievijas radītie draudi Baltijai ir visaptveroši 80
5 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Vai populārajam mūziķim Laurim Reinikam ir meita? 12
6 stundas
JL
Juris Lorencs
Ziņas
Juris Lorencs: Cik daudzi šodien vēl atceras, ko simbolizē gailis Sv. Pētera baznīcas smailē?
1 stunda
MN
Māris Niklass
Ziņas
Māris Niklass: Latviešu valodas kopšana un sargāšana ir ikviena tās lietotāja pienākums
3 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. “Jūs stulbi esat? Varbūt jūs paši nenomirstiet, varbūt sapratīsiet, kad kāds tuvinieks saslims?”: teica Aldis Gobzems Covid-19 pandēmijas sākumā 41
7 stundas
LE
LETA
Ziņas
Tiesībsargs: Ja brīvprātīga vakcinācijas politika nav pietiekama, ir pamats ieviest obligātu vakcinācijas politiku 134
6 stundas
LE
LETA
Ziņas
Vai veikalu saīsinātā darbalaika dēļ samazinās darbinieku algas? Skaidro tirgotāji 7
5 stundas
LA
LA
Ziņas
Šonakt notverts viens no iepriekš izšķirtajiem lāčiem, kas bija atsācis viensētas apmeklējumus 27
7 stundas
VS
Viesturs Sprūde
Ziņas
Noslēgušās trīs gadu ilgās diskusijas par to, kam jāsaimnieko pēc restaurācijas un remontdarbiem brēcošajā Pēterbaznīcā
8 stundas
MZ
Monika Zīle
Ziņas
Monika Zīle: Ministru prezidenta pieklājības žests neizdzēš jautājumu: vai ir jēga būt likumpaklausīgam?… 29
7 stundas
LE
LETA
Ziņas
Latvijā līdz šim miruši jau vairāk nekā 3000 Covid-19 inficēto 32
5 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Arņa Cimdara meita: Tēta rīcībā nebija viltots Covid-19 vakcinācijas sertifikāts 161
8 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Veikls pircējs atbruņo laupītājus degvielas uzpildes stacijā 7
10 stundas
LE
LETA
Veselam
70% Latvijas iedzīvotāju organismā trūkst nozīmīgs elements, atklāj SPKC 83
23 stundas
LE
LETA
Ziņas
Izcelts Daugavgrīvas pludmalē atrastais 19.gadsimta noslēpumainais kuģa vraks 10
23 stundas
EL
Egils Līcītis
Ziņas
Egils Līcītis: Apgrūtinājumus radīja lēni domājošā valdība vai neapzinīgie pilsoņi, kuri negribēja kļūt vakcīnu vergi, vai krievi? 16
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
vārds ietekmē tavu dzīvi: šīs dienas gaviļnieki – Daina, Dainis un Dainida 1
6 stundas
ML
Māra Libeka
Stāsti
“Brīnumzāles pret kovidu varam negaidīt”. Intervija ar infektoloģi Montu Madelāni 153
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
TV un radio personība Baiba Sipeniece-Gavare: “Man jācitē kāda ārsta teiktais: Mēs vairs necīnāmies ar C19, mēs jau cīnāmies ar stulbumu!” 221
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
Viļņas mērs paziņo: Mēs neiesim Latvijas izvēlēto ceļu, ierobežojot arī vakcinētos 100
1 diena
IB
Indulis Burka
Praktiski
FOTO. No kādiem materiāliem un kā izgatavot kāpnītes pie loga, lai kaķis no ielas tiktu mājās? 3
1 diena
LE
LETA
Kokteilis
FOTO. Karaliene Elizabete II pavadījusi nakti slimnīcā 5
1 diena
LA
LA.LV
Kokteilis
Ar veiksmes palīdzību tu šodien sasniegsi savus mērķus! Horoskopi 24.oktobrim
26 minūtes