Pie ārstiem garas rindas? “Labrīt, mani pacienti, kur tad Jūs esat? Es Jūs gaidu, bet diemžēl neviena nav!” 0
“Hmmm… pārdomājot skaļos virsrakstus un ažiotāžu par lielajām rindām pie ārsta,” tā savu ierakstu par mūzīgajām sūdzībām par neiespējamo tikšanu pie dažādiem ārstiem vietnē Facebook iesāk Solveiga.
Viņa raksta: “Labrīt, mani pacienti, kur tad Jūs esat… Es Jūs gaidu kabinetā, bet diemžēl neviena nav. Neviens no šodienas pieraksta nav ieradies…NEVIENS!!! Nav bijis pat cieņas pret citiem slimniekiem, lai atceltu pierakstu un kāds cits, kam tiešām vajadzēja, varētu tikt pie sava ārsta.
Rindas pie ārsta ir arī pacientu līdzatbildība!!! Veselību visiem un cerams visi pacienti, kas neatnāca ir kļuvuši veseli!”
Tas, ka šis ir ieviesies kā sistēma, atzīst arī mediķe pēc novērojumiem dzīvē, proti, ka tie cilvēki, kas tomēr pie ārsta nedomā ierasties un neatsaka savu vizīti; tam piekrīt arī daudzi komentāros zem viņas ieraksta.
Taču vai tiešām sabiedrība, nedodot priekšroku tiem, kam patiesi vajag ārstu satikt, ir tik bezatbildīga gan ārstu priekšā, gan savu līdzcilvēku priekšā, paliek atklāts jautājums.
Kāda komentētāja raksta, apelējpt pie blakusapstākļiem: “Arī. Bet jautājums, cik iepriekš cilvēki pierakstās? Vsrbūt aizmirsa? Tika citur ātrāk? Nomira? Vairs nav aktuāls pieraksts? Gripa/kovids? Varbūt darbā nesanāca?”
Citam ir ieteikumi: “Ir jāsakārto gaidīšanas laiks pie speciālista un tad var sākt pārmest neierašanos. Pacients arī ir tikai cilvēks, nav iespējams piefiksēt un kur nu vēl atcerēties, kur tu esi pierakstīts gaidītāju rindā, kur tu esi rindā pusgadu vai gadu uz priekšu, un ja tas viss vēl ir ģimenē 3+, tad var tikai nodarboties ar menedžēšanu.”
“Priekšapmaksa risinātu šo problēmu līdzīgi kā pie dažiem privātajiem. Anglijā pacientiem, kas neierodas uz vizīti atsūta pa pastu konsultanta slēdzienu, kur skaisti ierakstīts: “Unfortunately the patient didn’t show up for the planed visit …” un rekomendē pierakstīties atkārtoti, bet vismaz konsultācija ir notikusi, jo ārsta laiks jau tāpat ir iztērēts, bet pie mums vari sēdēt un gaidīt un beigās oficiāli neesi nemaz neko darījusi, jo konsultācija nav notikusi.”
Vēl ir teikums šāds: “Vajag ieviest Zviedrijas praksi. Neatnāc uz pieteikto vai nozīmēto vizīti, maksā soda naudu, kas nemaz nav maza. Iepriekš neviens nezvana, neatgādina par vizīti, kā tas notiek pie mums. Tā ir katra paša atbildība. Ātri pieradīs pie kārtības, ja vienreiz būs jāsamaksā, un cilvēki, kuriem tiešām nepieciešams, tiks uz izmeklējumu. Vienīgi mūsu problēma varētu būt tā, ka lielākā daļa pierakstu ir “sociāli neaizsargāto” grupai un tur, kā zināms, zems atbildības līmenis, jo viss taču “haļavā” dabūjams. Tie, kas paši maksā un tiešām domā par savu veselību, zina un novertē gan valsts pierakstu vērtību, gan maksas pakalpojuma cenu.”
“Un pēc tam vēl mazā drāma, kad aizmārša uzzina, ka nākamais iespējamais pieraksta laiks ir pēc mēneša, bet recepti zālēm vajag tagad…” par šādu paradosku min vēl kāds komentētājs.
