Maz dzirdētā Huļaipole – kāpēc tā kļuva par vienu no vājākajiem posmiem Ukrainas aizsardzībā? 0
Kā izteicies Ukrainas triecienvienības spēku komandieris, pulkvedis Valentīns Maņko, – ir viens neatbildēts un patiesībā galvenais jautājums, kāpēc šī pilsēta, Huļaipole, kļuva par vienu no vājākajiem posmiem Ukrainas aizsardzībā?
Krievi noteikti atrada vājo vietu un iesita pa to – vai tas bija haoss, vai tā bija sliktas vadības kļūda, vai tas bija personāla trūkums. Tur var būt dažādi iemesli, kāpēc krieviem izdevās uzlauzt šo aizsardzības līniju, tā TV24 raidījumā “Aktuālais par karadarbību Ukrainā” minēja
Jānis Slaidiņš, NBS majors, Zemessardzes štāba virsnieks.
Vai no šādas situācijas varēja izvairīties, kad ienaidnieka virzība uz priekšu sāka kļūt kritiska, Slaidiņš saka: “Karu spēlē divas puses. Skaidrs, ka otra puse cenšas pārspēlēt otru pusi. Tikmēr šobrīd situācija pie Huļaipoles ir stabilizējusies.”
To apstiprinājis arī Maņko, ka situācija stabilizēta gan pie Pokrovskas, gan pie Huļaipoles, taču, ja ļautu ienaidniekam visu nolīdzināt līdz ar zemi, tad būtu aktuāls jautājums, kā to apturēt.
Krievi šobrīd izmanto aviācijas bumbas, tādā veidā attīrot sev ceļu. Maņko bažas rada runas par dažāda satura miera līgumiem – vai tie patiešām darbosies. Viņš pieļauj, ka pavisam drīz atkal pienāks tāds 2022. gada februāra rīts un sāksies Krievijas ofensīva no jauna.
Tāpat, ja arī stātos spēkā kāds miera līgums, ukraiņu karavīriem tas neko nemainītu, jo, lai to nodrošinātu, ukraiņu puišiem nāksies pavadīt daudzus jo daudzus mēnešus, to īstenojot. Maņko atzīst, ka krieviem neuzticas: “Es atceros Minskas līgumu. Kāds izšāva, kaut kur aizlidoja mīnmetējs, izšāva lielgabals, un atkal sākās karš.”
