VIDEO. “Gada cirvis”, “Ja tur būtu gājis cilvēks?” Jaunieši Rīgā sadauza Lexus, internets lauza galvu, vai tīšuprāt
0
“Pirms pāris dienām Rīgā kāds BMW vadītājs, mēģinot speciāli izraisīt sānslīdi, zaudēja kontroli pār auto un ietriecās ielas malā noparkotajā Lexus. Video redzams, ka viss notiek sekundes laikā, un par laimi negadījuma brīdī tuvu neatradās neviens gājējs — citādi sekas varēja būt daudz smagākas. Atgādinājums: publiska iela nav un nekad nebūs vieta driftam vai “triku” demonstrēšanai,” ziņo sadursme.lv savos soctīklos.
“Redzamajā videosižetā varētu aprakstīt autovadītāja rīcību šādi – automobīlim ar aizmugurējiem velkošiem riteņiem ir sākusies aizmugurējās daļas izslīde. Sākumā par uz ietves stāvošo automobili! Ja ar ceļa zīmēm vai ceļa apzīmējumiem nav noteikts citādi, apstāties un stāvēt ir aizliegts uz ietvēm!
Tad piespiedu apstāšanās gadījumā vietās, kur apstāšanās vai stāvēšana aizliegta, transportlīdzekļa vadītājam jādara viss iespējamais, lai atbrīvotu brauktuvi un nogādātu transportlīdzekli vietā, kur apstāšanās un stāvēšana nav aizliegta. Piespiedu apstāšanās gadījumā avārijas gaismas signalizācija jāiededz un avārijas zīme uz ceļa jāizliek vietās, kur apstāties vai stāvēt ir aizliegts. Videosižetā nav redzama izliktā avārijas zīme! Avārijas zīme uz ceļa jāizliek tādā attālumā no transportlīdzekļa, lai laikus brīdinātu citus transportlīdzekļu vadītājus par briesmām.
Jebkurā gadījumā apdzīvotās vietā attālumam no avārijas zīmes līdz transportlīdzeklim jābūt ne mazākam par 15 m,” redzēto komentē satiksmes speciālists, autoskolas pasniedzējs, docents Ēriks Griģis.
Drošas braukšanas nosacījums pa slidenu ceļu. Ar to saprotam vadāmu un pagriežamu automobili tā, ka tā riteņi neizslīd. Drošības nosacījums slidenos ceļu satiksmes apstākļos – saķeres spēkam starp riteņa riepas un brauktuves seguma virsmām vienmēr jābūt lielākam par jebkuru spēku vai spēku summu, kas iedarbojas uz automobili un tā riteņiem!
Ir trīs galvenie iemesli, kad saķeres spēks kļūst mazāks par citiem spēkiem, kas iedarbojas uz riteņiem un kas var izsaukt automobiļa riteņu izslīdi: vadītāja rīcība, transportlīdzeklis vai ceļa apstākļi.
Vadītāja rīcība. Slīdes nerodas pašas no sevis, tās rada transportlīdzekļa vadītājs ar savu nepareizo rīcību, kuras rezultātā riepas zaudē saķeri ar ceļa virsmu. Piemēram, slīdes rodas, kad autovadītājs maina braukšanas ātrumu vai virzienu tik strauji, ka riepas zaudē saķeri un izslīd.
Automobiļu riteņi visbiežāk izslīd: – bremzējot; – palielinot braukšanas ātrumu vai uzsākot kustību; – braucot ceļa līkumos; – braucot augšupceļos vai lejupceļos; – nesekojot līdzi automobiļa tehniskajam stāvoklim, īpaši darba bremžu pāra tehniskajam stāvoklim; – ja krava novietota kravas telpas vienā pusē vai tā nav nostiprināta; – ja labās un kreisās puses riteņiem ir dažādi bremzēšanās spēki; – ja labās un kreisās puses riteņiem ir dažādi saķeres spēki; – ja vadītājs strauji apbrauc šķērsli vai maina braukšanas virzienu. Risks izslīdēt palielinās slidena ceļa apstākļos!
Lai izvairītos no slīdēm, vadītājam ir jāievēro: – uz slidena ceļa bremzēšanas efektivitāte var būt pat līdz 10 reizēm vājāka nekā uz sausa ceļa seguma; – jebkurš slapjš ceļš arī vasarā ir slidens; – jāpārliecinās, vai ceļa segums nav slidens, vai cik slidens tas ir; – ja rodas aizdomas par to, ka ceļš ir slidens, jāsamazina braukšanas ātrums.
Uz slidena ceļa bremzēšana nepalīdzēs izvairīties no slīdes, bet gan palielinās slīdošā automobiļa ātrumu, samazinot jau tā nelielo riteņu saķeri slīdē.
Slīdes piemēri, kas, braucot pa slidenu ceļu, rodas vadītāja nepareizas rīcības rezultātā.
1.Pārslēdzoties uz zemāku pārnesumu, notiek automobiļa strauja bremzēšanās ar motoru.
2.Slidena ceļa apstākļos bremzējot, vadītājs strauji atlaiž akseleratora pedāli (pirms tam neizspiežot sajūga pedāli, ja ar tādu automobilis ir aprīkots).
3. Vadītājs strauji nospiež bremžu pedāli. Bremzējot slidenā ceļā, lai novērstu vai samazinātu sānslīdi:
* bremžu pedālis jānospiež uzmanīgi, pirms tam izspiežot sajūga pedāli, ja tāds ir;
* nav ieteicams bremzēt strauji, jāizvairās no riteņu bloķēšanās;
* ja aotomobilis nav aprīkots ar pretslīdes sistēmu, var izmantot pulsējošo bremzēšanu, atkārtoti un viegli nospiežot-atlaižot bremžu pedāli, izslēdzot sajūgu, ja tāds ir;
* jāizvairās no bremzēšanas un ātruma palielināšanas, braucot ceļa līkumā.
4. Vadītājs bremzē, kad vienas puses riteņi atrodas uz dažādiem brauktuves veidiem vai seguma apstākļos, kas rada stipri atšķirīgus saķeres un bremzēšanās spēkus vienas un otras puses riteņiem.
5.Nepareizs kravas izvietojums vai nepietiekošs tās nostiprinājums bremzējot vai braucot līkumā var izsaukt automobiļa sānslīdi.
6. Piekabes vai puspiekabes sānslīde ārpus vilcēja pagriešanās trajektorijas ceļa līkumā.
Vadītāja rīcība, lai izvairītos no automobiļa izslīdes. Vadītājam ir jāpārtrauc veiktās darbības vai jāsamazina to iedarbes spēks, lai atjaunotu saķeri starp riteņu riepām ar ceļa brauktuves seguma virsmu.
Saķeres spēku samazina riteņu bremzēšana, vilces spēka palielināšana uz velkošajiem riteņiem, centrbēdzes spēka palielināšanās, saķeres īpašību pasliktināšanās, vairāku nosaukto spēku kopēja iedarbība uz automobili un velkošajiem riteņiem.
Vadītājam ir jāizlabo radusies situācija, jāatjauno saķere, pārtraucot darbības, kas izsaukušas sānslīdi, vai izvairoties no situācijām, kas saistītas ar ceļa apstākļiem, seguma īpatnībām, atbilstoši samazinot braukšanas ātrumu.
Sānslīde, kas rodas braucot taisnā virzienā, bremzējot vai palielinot vilces spēku uz aizmugurējiem velkošajiem riteņiem, izslīd aizmugurējie riteņi, automobiļa aizmugurējā daļa izslīd uz sāniem.
Vadītāja rīcība aizmugurējās daļas sānslīdes pārtraukšanai. Ja bremzējot automobiļa sānslīde ir neliela, pietiek samazināt bremzēšanas spēku, pārtraukt bremzēšanu un automobilis izlīdzinās gaitu, turpinot braukt taisnā virzienā. Ja nospiežot gāzes pedāli un paātrinoties automobiļa ātrums ir neliels un aizmugures daļa tikai nedaudz izslīd uz sāniem, tad pietiek samazināt vilces spēku, atlaist gāzes pedāli un automobilis izlīdzinās gaitu.
Sānslīdes novēršana vai pretošanās sānslīdei, kas slidenos ceļa apstākļos rodas braucot taisni un bremzējot:
Ja sākas automobiļa aizmugurējās daļas sānslīde:
1) vadītājam ir jāpārtrauc bremzēšana; 2) stūres rats jāgriež pakaļējā tilta izslīdes virzienā, lai attīstītu centrbēdzes spēku (CbS), kas pretotos izslīdei un mazinātu aizmugurējās daļas tālāku izslīdi; 3) stūres rata griešana pretējā virzienā jāsāk, pirms automobilis nav sasniedzis taisnvirziena kustības stāvokli. Tad CbS pretpēks jau laikus sāks slāpēt sānisko aizmugures daļas izslīdi. Ja šo brīdi nokavē, var sākties pakaļējā tilta sānslīde uz pretējo pusi, kura pāriet sanesē (sasviedē). Automobilis var sākt griezties ap savu smaguma centru, kura vairs nebūs vadāma!
“Videosižetā redzamā automobiļa aizmugures daļas izslīde sāniski varēja rasties vilces spēka palielināšanas rezultātā, nospiežot gāzes pedāli, vai pilnīgi pretēji, piebremzējot automobili. Darbības, ko aprakstīju zem “Ja sākas automobiļa aizmugurējās daļas sānslīde” attiecas arī uz strauju ātruma palielināšanu, kas jāpārtrauc vispirms.
Abas pārējās (2.un 3.) darbības vadītājam bija jāveic daudz ātrāk, nekā videosižetā notika automobiļa saslīdēšana uz vienu un otru pusi. Darbību secību raksturotu vārdi – momentāli un zibenīgi! Automobiļa izslīde notiek negaidot, tāpēc darbībām, lai slīdi pārtrauktu vai tai pretotos un sekmīgi atgrieztoes atpakaļ taisnvirziena kustībā, būtu jābūt gatavam, ar rokām nepārtverot stūri!” Griģis iesaka.
