Krievijas sabotāžas Eiropā liecina par ko stratēģisku – eskalācijas aina ir stindzinoša 20
Hibrīdkarš, ko Krievija īsteno Eiropā, varētu būt kas vairāk nekā tikai virkne traucējumu, tie paiesībā ir taktiski apsvērumi. Atsevišķi tie var šķist kā “adatas dūrieni”, bet kopā tie veido stratēģiskas eskalācijas ainu, tā ziņo Moscow Times, atsaucoties uz Financial Times rakstīto par Eiropas izlūkdienestu amatpersonām.
Daudzi izlūkdienestu pārstāvji, ar kuriem laikraksts runājis, uzskata, ka uzbrukumu mērķi, riski, ko Krievija ir gatava uzņemties, un mērķi, ko tā cenšas sasniegt, atspoguļo vairāk nekā tikai reakciju uz attīstīto konfliktu ar Ukrainu.
Jaunākie Krievijas darbību novērtējumi tagad tiek izskatīti NATO kopīgā draudu novērtējuma kontekstā, kurā secināts, ka Krievija gatavo savus bruņotos spēkus un ekonomiku iespējamam karam ar Eiropu līdz 2029. gadam, FT paskaidroja izlūkdienestu amatpersona.
Atgādinām par pretizlūkošanas aģentu operācijām, kuru laikā DHL loģistikas centros Polijā, Vācijā un Apvienotajā Karalistē eksplodēja no Lietuvas sūtītas pakas ar viegli uzliesmojošu magnija savienojumu. Tika atrasti vēl 6 kg sprāgstvielu pie diversantiem, kurus uzraudzīja krievu aģents.
Kā FT pastāstīja Eiropas drošības dienestu amatpersonas, ar to pietika, lai īstenotu nākamo plāna posmu – sprādzienus lidmašīnās, kas lidoja uz ASV. Tas būtu nodarījis nopietnāko triecienu aviācijas nozarei kopš 2001. gada 11. septembra teroristu uzbrukumiem.
Kā apgalvo viens no Eiropas vadošo izlūkdienestu vadītājiem, tas pašlaik uzrauga Krievijas aģentus, kas pārbauda ceļu tiltus (domājams, ar nolūku tos mīnēt), un tie aktīvi meklē arī vājās vietas uz dzelzceļa.
Nesen Polijā tik tikko tika novērsta katastrofa ar masveida upuriem, kad uz dzelzceļa starp Varšavu un Ļubļinu tika ievietota bumba. Polija tagad uzskata, ka Krievija rada tādus pašus draudus civiliedzīvotājiem kā islāma terorisms, kas pēdējos 20 gadus ir bijis Eiropas izlūkdienestu galvenā problēma.
Pēdējos gados Eiropai ir izdevies novērst dzelzceļa sabotāžas, ļaunprātīgas dedzināšanas iepirkšanās centros (lai gan daži no tiem notika Viļņā un Varšavā), ūdens noplūdes no rezervuāriem, iznīcinot dambi, un ūdensapgādes sistēmu saindēšanu. Taču zināmie incidenti ir tikai aisberga redzamā daļa – jāņem vērā, ka mēs nebūt neesam pilnībā informēti par notiekošo. Ir daudz lietu, par kurām valdības labprātāk klusē.
Šādu uzbrukumu milzīgais skaits un to apvienotā analīze ļauj izlūkdienestiem identificēt likumsakarības un noteikt saistību starp notikumiem pat tajos gadījumos, kad Krievijas iesaistīšanās nav pierādīta vai atklāta.
Piemēram, maijā trīs personas — divi ukraiņi un viens rumānis — mēģināja aizdedzināt ēku un automašīnu, kas saistīta ar Lielbritānijas premjerministru Kīru Stārmeru. No izlūkdienestu viedokļa ir vērts atzīmēt, ka līdzīgi incidenti, kuros iesaistītas politiķu automašīnas un īpašumi, ir notikuši arī citās Eiropas valstīs, īpaši Igaunijā, kas robežojas ar Krieviju un kurā atrodas lielākais Lielbritānijas militārais kontingents kontinentā.
Arī Austrumeiropas pilsoņu vervēšana šādu operāciju veikšanai ir kļuvusi izplatīta, tostarp ukraiņu, kuri var brīvi ceļot pa visu Eiropu, kā arī vietējo noziedznieku un to personu, kurām ļoti nepieciešama nauda, vervēšana notiek, izmantojot tūlītējās ziņojumapmaiņas lietotnes: piemēram, saskaņā ar valsts izlūkdienestu datiem, neveiksmīgā teroristu uzbrukuma Polijas dzelzceļā vainīgos uzraudzīja FSB aģents Mihails Viktorovičs Mirgorodskis, kurš ar viņiem sazinājās, izmantojot Telegram, un maksāja kriptovalūtā.
2029. gads tiek apspriests kā iespējamais konflikta datums pamatota iemesla dēļ, novembra beigās Minhenes drošības konferencē sacīja Vācijas bruņoto spēku ģenerālinspektors Karstens Breiers. “Neviens šo gadu neizdomāja,” viņš paskaidroja. “Tas ir balstīts uz tīru analīzi. Tas nenozīmē, ka Krievija uzbruks, bet tā būs spējīga to izdarīt.”
Eksperti saskata spēcīgas līdzības starp Krievijas izlūkdienestu darbībām un VDK izstrādātajiem plāniem padomju laikos. Arhīva dokumentos ir nepārprotami norādīts, ka spiegu un diversantu rīcība ir atkarīga no spriedzes līmeņa. Miera laikā Krievijas izlūkdienesti mēdz veikt mazākus, smalkākus uzbrukumus, kas izskatās pēc negadījumiem. Nejauši ugunsgrēki, vandālisms un tā tālāk. Īsta kara laikā viņi aktivizē veselu diversantu pulku, lai veiktu visa veida postošas darbības.
Kā ekspertu citē medijs, Krievijas pašreizējā aktivitāte Eiropā atbilst vidējai “pirmskara” fāzei.
