M. Antonevičs: – Jūs agrāk bijāt “Vienotībā” – vai partijā un koalīcijā kādreiz ir vērtēta Drošības policijas darba kvalitāte? 11
– Nē.
– Kāds varētu būt iemesls?
– Acīmredzot politiķiem ir bail no drošības iestādēm.
– Par katru ir kāda mapīte?
– Varbūt par katru nav, bet to jau nevar zināt… Drošības iestādes ir ieguvušas lielu varu, jo kontrolē tā saukto pielaidi valsts noslēpumam, un diez vai politiķiem gribētos nokļūt melnajā sarakstā, kuriem pielaides netiek izsniegtas.
V. Krustiņš: – Un ko darīt, lai Drošības policija darbu uzlabotu? Kāda būtu jūsu rīcība?
– Es teiktu, ka te runa nav par vienu iestādi, bet plašāk. Ņemsim citu iestādi, kas atrodas Ministru prezidenta pārraudzībā – KNAB. Divus gadus tā “asiņo” iekšējos konfliktos – raksta sūdzības, ierosina disciplinārlietas, tiesājas. Tas ir vienkārši pazemojums valsts pārvaldei. Bet premjeres Straujumas rīcība te pat nav “soli pa solim”, bet “labāk neko nedarīt, varbūt viss nokārtosies”. KNAB jau sen bija jāmaina vadītājs. Ja cilvēks pusgadu mēģina atlaist savu vietnieci, bet beigās zaudē tiesā, tas liecina, ka viņš ir nekompetents. Visdrīzāk tur nepieciešamas lielākas kadru pārmaiņas, lai atjaunotu darbspējīgu vidi. Kas attiecas uz drošības iestādēm – tur šie jautājumi ir pat vienkāršāk risināmi, jo to vadībā ir cilvēki ar uzplečiem, un viņus likums ļauj viegli pārcelt, rotēt un tamlīdzīgi, ja ir tāda vajadzība.
