Pieaug bažas par drošību Baltijā, jo Krievija pārbauda NATO – brīdina Lietuvas eksperts 0
Krievijas hibrīdkampaņa Baltijas reģionā nav atsevišķu provokāciju virkne, bet gan ilgtermiņa mēģinājums sagatavoties iespējamam konfliktam ar NATO, uzskata atvaļinātais Lietuvas pulkvedis Vaidots Malinionis. Viņš norāda, ka Maskava cenšas pārbaudīt, cik tālu var iet, neizraisot pilnvērtīgu sabiedroto reakciju.
Intervijā TVP World raidījumā World Talks Malinionis, kurš ir aizsardzības eksperts un Nacionālās aizsardzības fonda dibinātājs, sacīja, ka GPS signāla traucēšana, aviācijas darbības traucējumi, spiediens uz jūras satiksmi un citas naidīgas aktivitātes jāuztver kā daļa no plašākas stratēģijas, kuras mērķis ir iegūt izlūkošanas informāciju un nogurdināt frontes valstu sabiedrības.
“Šie hibrīduzbrukumi nav tikai viens notikums,” viņš sacīja. “Tā jau ir Krievijas stratēģija.”
Pēc viņa domām, Kremļa mērķis ir darboties zem NATO kolektīvās aizsardzības 5. panta sliekšņa, vienlaikus vērojot, kā reaģē sabiedrotie, kā darbojas radari un sakaru sistēmas un kā traucējumi ietekmē gan militāro, gan civilās infrastruktūras darbību.
Tas notiek laikā, kad NATO ir pastiprinājusi savu klātbūtni austrumu flangā. Operācija Eastern Sentry tika uzsākta 2025. gada septembrī pēc Krievijas drona ielidošanas Polijas gaisa telpā, savukārt Baltic Sentry tika sākta jau 2025. gada janvārī, lai stiprinātu kritiskās infrastruktūras drošību Baltijas jūrā.
Arī Vācija 2025. gadā aktivizēja savu 45. bruņoto brigādi Lietuvā kā daļu no plašākiem centieniem stiprināt reģiona drošību.
Malinionis uzskata, ka operācija Eastern Sentry iezīmē pāreju no šauras gaisa telpas patrulēšanas uz plašāku reģionālu atturēšanas politiku, kas aptver Somiju, Baltijas valstis, Poliju un Rumāniju. Viņš piebilda, ka augsta ranga vācu komandieru klātbūtne Polijā apliecina, ka misija ir vairāk nekā tikai simbolisks žests.
Atvaļinātais virsnieks arī norādīja uz pieaugošām bažām par Krievijas tā saukto “ēnu floti”.
Jaunākie ziņojumi liecina, ka daži tankkuģi Baltijas jūrā pārvadājuši Krievijas personālu ar saikni ar Vagnera grupējumu un citām drošības struktūrām, kas rada jautājumus par to, kas varētu notikt, ja šādi kuģi tiktu pārtverti jūrā.
Izmeklēšanā, kas publicēta šonedēļ, norādīts, ka daži kuģi devušies ceļā ar papildu Krievijas apkalpes locekļiem, kuru uzdevums, iespējams, bija atturēt no kuģa pārbaudes vai aizturēšanas.
Pēdējos mēnešos Eiropas valstis ir pastiprinājušas kontroli pār šo “ēnu floti”, vairākām valstīm cenšoties bloķēt, aizturēt vai rūpīgāk pārbaudīt kuģus, kas varētu palīdzēt Maskavai apiet sankcijas.
Malinionis uzsver, ka GPS signāla traucēšana ir viens no skaidrākajiem brīdinājuma signāliem. Tā ir bīstama ne tikai civilajai aviācijai, bet arī mūsdienu karadarbībai, jo precīzās vadāmās ieroču sistēmas lielā mērā balstās uz satelītu navigāciju.
“Tā ir nepārtraukta Krievijas darbība,” viņš sacīja, piebilstot, ka NATO valstīm šīs aktivitātes jāuztver gan kā drošības apdraudējums, gan kā izlūkošanas instruments, ar kura palīdzību tiek pārbaudīta sabiedroto reakcija.
