Investēšana Latvijā var izvērsties dārga un sarežģīta… Zviedru medijs publicējis Latvijas tiesu sistēmai neglaimojošu rakstu 0
Latvijai neglaimojošs raksts publiskots “Epoch Times” zviedru izdevumā. LA.LV sazinājās ar šī raksta autoru Glenu Matingu, kurš akceptēja raksta pārpublicēšanu mūsu portālā, kā arī papildus atsūtīja dokumentus, kas apliecina rakstā minēto faktu patiesumu.
Minētajā rakstā uz konkrētu piemēru pamata tiek kritizēta mūsu tiesu sistēma. Zviedri labprāt veicot investīcijas nekustamajā īpašumā un biznesā ārvalstīs, taču viņiem esot pamats apšaubīt vietējās tiesu sistēmas efektivitāti, tādējādi neveiksmes gadījumā investīcija Latvijā varot izvērsties dārga un sarežģīti risināma.
Medijs “Epoch Times” analizējis vairākus gadījumus Latvijā, kas saistīti ar ilgstošām tiesvedībām un apstrīdamiem lēmumiem. Vienā gadījumā izlikšanas process ilgst jau vairāk nekā sešus gadus un, visticamāk, turpināsies vēl kādu laiku. Tiek norādīts arī, ka
Latvijā bijušas situācijas, kurās pazuduši dzīvokļu biedrību līdzekļi, kamēr aizdomās turētās personas spējušas dibināt jaunus uzņēmumus, pat ja viņu konti bijuši iesaldēti.
Tiesneši, kas bijuši iesaistīti šajos procesos, atteikušies komentēt konkrētas lietas.
Rakstā pieminēta Rīgas rajona tiesas tiesnese Elita Stelte-Auziņa, kura vadījusi vairāk nekā sešus gadus ilgu izlikšanas procesu, taču atbildēt uz zviedru žurnālista jautājumiem neesot uzskatījusi par vajadzīgu. Arī apelācijas instances tiesnese Žanete Žimante atturējusies komentēt, norādot, ka lieta vēl tiks skatīta Augstākajā tiesā.
Martins, viens no vairākiem zviedriem, kas dzīvo Rīgā un saskāries ar problēmām kā investors, norāda, ka, ieguldot Latvijā, jābūt piesardzīgiem. Viņš uzsver, ka reizēm labāk meklēt alternatīvus risinājumus, lai izvairītos no tiesu sistēmas, jo tā vēl nedarbojas pilnvērtīgi. Pēc viņa domām, lēmumi var būt neprognozējami un dažkārt pat diskriminējoši, bet ilgstošas tiesvedības esot bieža parādība.
Viņš min, ka pat vienkārši izlikšanas procesi var ilgt līdz astoņiem gadiem, kas padara nekustamo īpašumu investīcijas sarežģītas. Īpaši svarīgi esot rūpīgi izvērtēt īrniekus, jo, ja tiem nav stabilu ienākumu vai īpašumu, tiesvedība var ievilkties uz ilgu laiku ar salīdzinoši zemām izmaksām.
Vairāki zviedru investori atzinuši, ka šādu pieredžu dēļ kļuvuši piesardzīgāki.
Citā lietā, kas sākta 2019. gada oktobrī, pirmās instances tiesa spriedumu pieņēma tikai 2025. gada decembrī, lai gan īrniekam nebija līguma un viņš gadiem nebija maksājis īri. Lieta vēl tiks skatīta augstākajā instancē, kas nozīmē, ka process var ilgt līdz pat astoņiem gadiem.
Vēl viens gadījums saistīts ar nekustamā īpašuma īpašnieku no Zviedrijas, kurš saņēmis elektrības rēķinu par aptuveni 8500 kWh 20 dienu periodā, lai gan objektam nav tehnisku iespēju patērēt tik daudz elektroenerģijas.
Neskatoties uz to, gan pirmās, gan apelācijas instances tiesas viņa iebildumus noraidījušas.
Investors Henriks šo situāciju kritizē, norādot, ka, lai gan summa nav liela, viņš jau izgājis cauri septiņām tiesvedībām, un lieta nonākusi Augstākajā tiesā. Viņš arī atklāj, ka šīs pieredzes dēļ apturējis plānotās investīcijas Latvijā, tostarp noliktavas pārcelšanu no Zviedrijas un 24 dzīvokļu projekta attīstību.
Viņš uzsver, ka, lai gan nodokļu vide Latvijā ir labvēlīga, iespēja iesaistīties ilgstošās tiesvedībās par salīdzinoši nelieliem jautājumiem ir būtisks risks, kas attur no investīcijām.
Minētajā rakstā norādīts, ka pastāv būtiskas strukturālas un praktiskas atšķirības starp Latvijas un Zviedrijas tiesu sistēmām. Lai gan abas valstis ir Eiropas Savienības dalībvalstis, praksē atšķiras gan sistēmu darbība, gan sabiedrības uzticība.
Starptautiskajos salīdzinājumos Latvijā uzticība tiesu sistēmai ir zemāka, un gan Eiropas Savienība, gan organizācijas, piemēram, Transparency International, norādījušas uz joprojām pastāvošām problēmām ar korupciju un tiesiskumu,
lai gan situācija pakāpeniski uzlabojas. Arī lietu izskatīšanas termiņi bieži ir ilgāki, īpaši civillietās.
Medijs sazinājies arī ar personām, kuras saskārušās ar ilgstošiem aizbildnības procesiem. Kādam Zviedrijas pilsonim, kas dzīvo Latvijā, tikusi atteikta kopīga aizbildnība ar argumentu, ka bērns runā tikai latviski. Tēvs šo lēmumu apstrīd, norādot, ka ar bērnu un vecvecākiem runā zviedriski jau vairākus gadus, un bērnam ir arī zviedru draugi.
