Pēteris Apinis brīdina, cik kaitīgi veselībai var būt šampūni, dušas želejas un matu krāsas: “Tie satur nepiedodami daudz bīstamu vielu!”
0
Divu nedēļu laikā publicēju divus rakstus, kuros stāstīju par matu krāsām, šampūniem un dušas želejām, nedaudz analizēju šo indīgo ķīmisko kokteiļu sastāvu un norādīju, ka tās satur nepiedodami daudz vielu, kas grauj imunoloģiju, hormonālo sistēmu un dzimumdziedzerus. Bez tam visi šie līdzekļi nonāk gruntsūdeņos, ezeros, upēs un jūrā, kur veicina eitrifikāciju, bendē zivju žaunas ar virsmas aktīvām vielām un pilnībā iznīcina abiniekus.
Neko jaunu savos rakstos neatklāju – manas publikācijas balstās uz pasaules zinātnieku pētījumiem un PubMed publikācijām. Tiesa, es visus savus rakstus cenšos iespējami vienkāršot, jo zinātniskas publikācijas mani lasītāji vienkārši pārstātu lasīt jau kopsavilkuma (Abstract) pirmās rindkopas laikā. Biju jau nolēmis vairāk pievērsties pavasara trakumam ar pesticīdiem un citām globālajām indēm, bet mani lasītāji mani atgrieza vēl vienā publikācijā par kosmētikas līdzekļiem un personīgās higiēnas līdzekļiem.
Man par milzīgu pārsteigumu sociālie tīkli reaģēja strauji, un es tiku bargi kritizēts (noliegumu, ņirgāšanos un rupjības šajā gadījumā es ietveru jēdzienā “kritika”). Lāga nevarēju saprast – kuras grupas intereses esmu aizskāris – to, kam ir mati, un kas tos mazgā un krāso, vai to, kas ražo, izplata un tirgo dažādus matu kopšanas līdzekļus. Tas man lika vairāk ieskatīties dažādos medicīnas literatūras avotos, meklējot atbildi uz jautājumu – vai tikai matu krāsa, šampūns un dušas želeja, bet varbūt arī visi citi personiskās higiēnas līdzekļi un kosmētiska nav nekaitīga, bet tuvina vēzi vai vismaz imunitātes zudumu.
Dati ir dažādi, bet kādā ļoti plašā pētījumā atradu, ka Eiropā vidēji sievietes dienā lieto 13 personīgās higiēnas produktus, kas satur vairāk nekā 100 unikālas sastāvdaļas, bet vīrieši – apmēram 10 ar ievērojami mazāku skaitu unikālo sastāvdaļu.
Aptuveni 1 no 10 pieaugušajiem (pieaugušajām) ikdienā lieto vairāk nekā 25 šādus produktus. Lai gan lielākā daļa no ķīmiskajām vielām kosmētiskajos līdzekļos ir drošas nelielos daudzumos, bažas rada kokteiļa efekts – kā šīs vielas mijiedarbojas mūsu organismā desmitiem gadu garumā (pieļaujot, ka sieviete sāk savu kosmētikas mūžu agrīnos tīņa gados, bet beidz dažas dienas pirms nāves).
Parabēni kā konservanti ir gandrīz visos kosmētikas produktos. Parabēni ir endokrīnās sistēmas traucētāji, jo atdarina estrogēnus.
Ftalāti (parasti slēpjas zem nosaukuma Fragrance) visbiežāk atrodami nagu lakās un smaržvielās, tie izraisa reproduktīvās sistēmas bojājumus un astmu.
Triklozānu satur antibakteriālās ziepes un zobu pastas, tas veicina antibakteriālo rezistenci un ļauni ietekmē vairogdziedzeri.
PFAS ir „mūžīgās ķīmiskās vielas”, kas visvairāk atrodamas ūdensizturīgā kosmētikā. PFAS uzkrājas organismā. Pagājušā gada beigās Amerikā federālā zāļu aģentūra ziņoja, ka vairāk nekā 1700 kosmētikas līdzekļi satur PFAS, kas saistāmi ar nopietniem veselības riskiem, tostarp vēzi, iedzimtām anomālijām un aknu slimībām.
Formaldehīda atbrīvotāji visvairāk sastopami nagu lakās un šampūnos, tie ir kancerpogēni un nopieni ādas kairinātāji. Sintētiskās krāsvielas, kas ir matu un lūpu krāsu pamatu pamats, mēdz saturēt smagos metālus un nodara ļaunumu smadzenēm, tai skaitā smadzeņu funkcijām – kreativitātei un kognitīvajām spējām.
Eiropas Savienībā ir aizliegtas vairāk nekā 1300 vielu lietošanai kosmētikā, taču ražotāji joprojām atrod pelēkās zonas. Katru gadu Eiropas likumdevēji kosmētikas ražotājiem liedz vēl daudz dažādu ķīmisku vielu izmantošanu ikdienas kosmētikā un personīgās higiēnas līdzekļos.
Atradu kādu ļoti jauku šā gada publikāciju, kuras kopsavilkums saīsināti bija šāds: daudzas ķīmiskās vielas, ko izmanto personīgās higiēnas līdzekļos, ietekmē veselību un ir nozīmīgs maināms ķīmiskās iedarbības avots. Francijā, Grenoblē tika veikts pētījums sievietēm vecumā no 18 līdz 30 gadiem, kurām lūdza atturēties no ierasto personas higiēnas līdzekļu lietošanas un nodrošināja alternatīvus produktus, kuros nebija indīgo ķīmisko vielu, proti – vienpadsmit fenolu, sešpadsmit ftalātu un divus glikola ēterus. Dalībniecēm nācās vākt urīna paraugus no katras urinēšanas reizes 24 stundu periodā pirms intervences un intervences pēdējā dienā, un šajos paraugos tika vērtēti ķīmisko vielu metabolīti.
Personīgās higiēnas līdzekļu, kas ir maināms kaitīgo ķīmisko vielu, piemēram, bisfenola A un parabenu, avots, samazināšana un aizstāšana ievērojami mazināja kaitīgo ķīmisko vielu koncentrāciju urīnā piecās dienās. Par bisfenolu A veiktais veselības ietekmes novērtējums liecināja, ka šāds samazinājums varētu sniegt ievērojamu labumu veselībai. Lai gan vidējais koncentrācijas samazinājums urīnā bija ievērojams, pēc intervences fāzes vairākas ķīmiskās vielas joprojām bija konstatējamas. Salīdzinot ar pirmsintervences fāzi, fenoksiacetilskābes līmenis samazinājās par 64 %, bisfenola A par 39 %, metilparabēns par 30 % un monoetilftalāts par 22 % samazinājās intervences fāzē, savukārt propilparabēns tika konstatēts retāk.
Individuālas izmaiņas personisko higiēnas līdzekļu lietošanā var samazināt saskari ar šīm ķīmiskajām vielām, taču ilgstoši pasākumi, proti ilgstoša atturēšanās no ķīmiskiem kokteiļiem, visticamāk, būtu efektīvāka.
Interesantākie rezultāti pēc regresijas modeļu salīdzinājuma pirms intervences un intervences fāzēs ļāva vērtēt ietekmi uz bērnu veselību, ja to piemērotu Francijas grūtniecēm. Nemēģināšu izskaidrot aprēķinus, bet tie liecināja, ka šādas izmaiņas personiskās higiēnas līdzekļu lietošanā grūtniecības laikā ļautu novērst 4.0% astmas gadījumu bērniem un novērstu 0,44 IQ punktu zudumu pēcnācējiem.
Pētījuma rezultāti, kas publicēti šā gada žurnālā Environment International, liecina, ka pāreja no tradicionālajiem personīgās higiēnas līdzekļiem uz netoksiskām alternatīvām var ātri un ievērojami samazināt saskari ar kaitīgām ķīmiskām vielām, pat dažas izmaiņas dažu dienu laikā var mazināt organismā vielu līmeni, kas saistītas ar hormonu traucējumiem, vēzi, attīstības problēmām un reproduktīvo toksicitāti.
Nācās vien iepazīties ar pētījuma metodoloģiju. Dalībnieces piecas dienas samazināja vai pārtrauca lietot savus ierastos losjonus, kosmētiku, smaržas un matu kopšanas līdzekļus. Tā vietā viņas izmantoja pētījumā nodrošinātas netoksiskas alternatīvas. Tās ietvēra ziepes, šampūnu, dezodorantu, zobu pastu, saules aizsargkrēmu, lūpu balzamu, jojobas eļļu un hidroalkoholisko gēlu. Pētījumā pēc iespējas izvairījās no plastmasas iepakojuma, lai ierobežotu piesārņojumu. Citi saskares avoti ar ķīmikālijām, tostarp uzturs un sadzīves līdzekļi, palika nemainīgi. Taču dalībnieces reģistrēja plastmasā vai kannās uzglabātu pārtikas produktu vai dzērienu patēriņu.
Kā pasargāt sevi no ķīmikālijām personīgās higiēnas līdzekļos?
Es savas lasītājas neaicinu dzīvot mežā un mazgāties tikai ar avota ūdeni, kas būtu gauži laba, taču ne pārāk saprotama izvēle. Lai mazinātu saskari ar toksiskām ķīmiskajām vielām, es viņām iesaku bezsmaržu personīgās higiēnas līdzekļus un kosmētiku. Kā ārsts iesaku izvairīties no antibakteriālajām ziepēm un zobu pastām. Būtu ļoti jāuzmanās, lietojot ilgi noturīgu, ūdensizturīgu grimu, kas bieži satur ļoti bīstamus ķīmiskus produktus. Un vēl – līdz galam neticēsim no citiem kontinentiem importētai kosmētikai, tā var saturēt svinu un citus smagos metālus.
Man šķiet, ka būtu labi jebkuram kosmētikas un personiskās higiēnas līdzeklim izlasīt to, kas rakstīts uz etiķetes. Jo garāks un sarežģītāks sastāvdaļu saraksts, jo lielāka iespēja, ka tajā ir nevajadzīgi ķīmiski produkti.
Ja nevariet izrunāt pusi no sastāvdaļām un tās neizklausās pēc augiem, noliec šo produktu atpakaļ veikala plauktā! Viena no pasaulē uzticamākajām datu bāzēm par ķīmiskām indēm ir EWG Healthy Living.
Būtu labi no veikala plaukta ņemt produktus ar uzrakstiem: Fragrance-free vai Phthalate-free. Man šķiet, ka marķējumi Ecocert, Ecolabel (Eiropas puķīte) vai Ziemeļu gulbis garantē, ka sastāvs ir pārbaudīts un tajā nav bīstamāko ķīmikāliju, bet tas gan ir nepārbaudīts viedoklis. Toties pilnīgi noteikti, ka nedrīkst uzticēties vārdiem kā Natural vai Organic uz iepakojuma, jo tie nav stingri regulēti, tas ir biznesa projekta greenwashing mārketings.
Labākā metode, kā izvairīties no bīstamām vielām, ir samazināt lietoto produktu skaitu. Nebūtu slikti sev uzdot jautājumu – vai man tiešām vajag atsevišķu krēmu rokām, pēdām, ķermenim un elkoņiem? Bieži vien viena laba, dabīga eļļa (piemēram, mandeļu vai jojobas) var aizstāt trīs plastmasas pudeles krāsainas ķīmijas. Nudien nebūtu slikti pāriet uz cietajām ziepēm un šampūniem, kuros parasti ir mazāk konservantu nekā šķidrajos līdzekļos.
Tiem, kas seko publikācijām portālos un sociālajos tīklos, nebūs pagājis nepamanīts milzīgs rakstu daudzums pēdējos mēnešos, kur dažādi autori vai anonīmi ziņojumi raud, ka elektroniskās cigaretes Latvijā nedrīkst būt papildinātas ar smaržvielām, un kā piemēru min piparmētru, citronu un apelsīnu. Patiesībā šajās smaržās nemaz nav piparmētras vai augu valsts produktu, tās ir smaržvielas no akmeņogļu vai naftas pārstrādes. Baiss ķīmisks kokteilis ar onkogēnu rezultātu, bet par to – citā publikācijā.
