Pieci nepārvarami šķēršļi mieram starp Krieviju un Ukrainu 0
Amerikas Savienotās Valstis, vēloties pēc iespējas ātrāk izbeigt karu, pastāvīgi izdara spiedienu uz Ukrainu, pieprasot, lai tā izpildītu Krievijas prasības un izvestu karaspēku no Donbasa. taču pastāv vairāki punkti, par kuriem būs ārkārtīgi grūti panākt vienošanos.
Ukrainai sarunu laikā ir izdevies apiet dažus ASV miera plāna strīdīgos punktus, taču joprojām pastāv pieci galvenie strīdus iemesli, par kuriem Ukraina un Krievija nevar vienoties. Saskaņā ar The Wall Street Journal sniegto informāciju, ko citē Unian, tie ir šādi.
1. Teritorijas
Krievija vēlas, lai Ukraina izvestu savu karaspēku no Doņeckas apgabala. Kijiva apgalvo, ka tai nav ne morālu, ne juridisku tiesību atdot šo zemi, taču ASV spiež Ukrainu izpildīt Krievijas prasības, cenšoties pēc iespējas ātrāk izbeigt karu.
Maskavas uzmanības centrā jutīgais teritoriālais jautājums ir vērsts uz “ienaidnieka sakaušanu”, vienlaikus neatklājot nostāju citos konkrētos jautājumos, sacīja bijušais ASV Nacionālās drošības padomes loceklis Ēriks Čiaramella.
Turklāt, ja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis piekritīs šādā veidā piekāpties, kas ir pretrunā ar Ukrainas konstitūciju, viņam varētu draudēt smagas sekas, sākot no apsūdzībām par nodevību līdz sociāliem nemieriem, norāda Ukrainas politologs Oleksijs Harans.
“Ja kāds ko tāduparakstīs vai piekāpsies, tas izraisīs protestus Ukrainā. Tas destabilizēs Ukrainu. Tas novedīs pie sadursmēm pašā Ukrainā. Putins to izmantos savā labā,” viņš teica.
2. NATO
Tas, ko Putins sauc par konflikta “pamatcēloņiem”, kara laikā nav mainījies, proti, Ukrainas orientācija uz rietumiem un NATO paplašināšanās. Lai gan Kijiva atzina, ka ASV neapsver Ukrainas pievienošanos militārajai aliansei, Zelenskis noraidīja prasības, lai valsts atteiktos no obligātās vēlmes pievienoties drošības blokam.
Lai grozītu konstitūciju šajā un citos jautājumos, Ukrainas parlamentam ir nepieciešams divu trešdaļu balsu vairākums.
3. Bruņoto spēku lielums
Sākotnējais ASV priekšlikums arī ierobežoja Ukrainas bruņoto spēku lielumu līdz 600 000. Šis skaitlis tika mainīts uz 800 000, lai atspoguļotu pašreizējo Ukrainas armijas lielumu.
Valērijs Čalijs, kurš iepriekš bija Ukrainas vēstnieks Amerikas Savienotajās Valstīs, sacīja, ka jautājumam par karavīru skaitu Kijivā vajadzētu attiekties ne tik daudz uz militārām specifikām, cik uz Ukrainas lēmumu pieņemšanas ierobežošanu.
“Mums ir jāsaprot, kā pretoties mēģinājumiem ierobežot mūsu suverenitāti. Mēs paši noteiksim, cik daudz karavīru mums ir nepieciešams un kādu modeli mēs izmantosim,” viņš teica.
4. Kultūra
Vēl viens karsts diskusiju jautājums ir Krievijas vēlme pēc kara atgriezt Ukrainā mediju krievu valodā un izglītību krieviski.
Kijiva ir tikmēr noteikusi ierobežojumus Krievijas plašsaziņas līdzekļiem, apgalvojot, ka tas ir mēģinājums apturēt dezinformāciju no publikācijām, kas kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma 2022. gadā vairākkārt apšaubījušas Ukrainas suverenitāti un veicinājušas vardarbību pret ukraiņiem.
“Pirmkārt, viņi vēlas atņemt Ukrainai visu, ko var. Otrkārt, viņi vēlas destabilizēt valsti. Treškārt, viņi vēlas atjaunot Krievijas ietekmes instrumentus. Ceturtkārt, tā ir tikai Krievijas propaganda,” sacīja Harans, nosaucot Krievijas valsts medijus par vienu no galvenajiem ietekmes instrumentiem.
5. Zaporožjes AES
Vēl viens šķērslis sarunās ir jautājums par to, kas kontrolē Zaporižjes atomelektrostaciju. Kijiva uzskata ASV priekšlikumu sadalīt kontroli pār Eiropas lielāko kodoliekārtu par negodīgu. Zelenskis sacīja, ka plānā nav sniegta detalizēta informācija par elektrostacijas demilitarizāciju, tās remonta finansēšanu, ūdens un elektrības piegādes nodrošināšanu un apdzīvojama darbaspēka izveidi objektā pēc tam, kad Krievija okupēs objektu.
Miera līgums ar Krieviju
Iepriekš Augstākās Radas Tautas kalpa frakcijas vadītājs Deivids Arahamija paziņoja, ka potenciāla vienošanās par karadarbības pārtraukšanu ar Krieviju būtu vai nu slikta, vai ļoti slikta, vai arī tās nebūtu vispār.
Politico arī rakstīja, ka jebkurš miera līgums ar Krieviju, kas ietvertu Ukrainas teritoriālas piekāpšanās, radītu gandrīz nepārvaramu politisku un sociālu izaicinājumu prezidentam Volodimiram Zelenskim. Publikācija atgādināja, ka daudzi ukraiņi nav gatavi samierināties ar zemes nodošanu Krievijai miera vārdā.
