Par iedvesmu Gunāra Astras pieminekļa veidošanā tēlniekam Gļebam Panteļejevam kalpojusi šī ikoniskā fotogrāfija.
Par iedvesmu Gunāra Astras pieminekļa veidošanā tēlniekam Gļebam Panteļejevam kalpojusi šī ikoniskā fotogrāfija.
Foto no Okupācijas muzeja vietnes

Pieminekli nacionālās pretošanās kustības cīnītājam Astram paredzēts atklāt jau šogad 11

Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa,” plāno aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri 69
RAKSTA REDAKTORS
“Šis nav pirmais signāls, ka mūsu valstī kaut kas nav kārtībā” – Horens Stalbe atklāti par sajūtām pēc piedzīvotā uzbrukuma benzīntankā 80
Atradusies pirms 13 gadiem pazudusi meitene, kura savulaik neatgriezās mājās no skolas 13
Lasīt citas ziņas

Šā gada 15. decembrī skvērā iepretim Rīgas Apgabaltiesas ēkai Brīvības ielā 34 paredzēts atklāt pieminekli nacionālās pretošanās kustības cīnītājam Gunāram Astram (1931–1988).

Pieminekļa uzstādīšanas vieta un arī plānotais atklāšanas datums ir simboliski – padomju okupācijas gados Apgabaltiesas ēkā atradās Latvijas PSR Augstākā tiesa. 1983. gada 15. decembrī par “pretpadomju aģitāciju” tiesātais Astra tajā sacīja savu slaveno pēdējo vārdu, kura nobeigumā skanēja pravietiskā frāze: “Es ticu, ka šis laiks izgaisīs kā ļauns murgs.”

CITI ŠOBRĪD LASA

Tieslietu ministra Jāņa Bordāna padomnieks un reizē arī pieminekļa projekta vadītājs Imants Krastiņš teic, ka piemineklis jau ir pabeigts, taču tā uzstādīšanas vietā vēl nepieciešams veikt sagatavošanas un labiekārtošanas darbus, kas patlaban tiek saskaņoti ar Rīgas domi.

Pieminekļa autors ir tēlnieks Gļebs Panteļejevs un darba devīze ir “Nebaidies!”. Krastiņš skaidro, ka tas nozīmē ne tikai Astras bezkompromisa cīņu ar pārspēku un viņu kā tautas cīņasgara simbolu, bet attiecas arī uz mūsdienām: “Mēs esam spēcīgi, un mēs varam, un mums ir šādi cilvēki, kas to spēja.

“Nebaidies!” – tas ir par mūsu gara stiprumu.” Projekta vadītājs gan izvairījās sniegt kādu pieminekļa vizualizāciju – tas lai paliekot kā intriga līdz atklāšanas dienai: “Katrā gadījumā neviens vienaldzīgs nepaliks, jo piemineklis ir tiešām iespaidīgs.”

Krastiņš tomēr atklāja, ka par iedvesmas avotu tēlnieks Panteļejevs izmantojis labi zināmo Gunāra Astras fotogrāfiju, ko uzņēmusi viņa dzīvesbiedre Līvija.

Tajā viņš redzams 1988. gada janvārī, ieslodzītā tērpā, sēžot Latvijas PSR Valsts drošības komitejas izolatorā pie galda, ļoti izteiksmīgu skatienu, priekšā saliktām rokām.

Piemineklis būšot it kā divās dimensijās – horizontālajā un vertikālajā – taču nebūšot nekas abstrakts: “Tas ir visai klasisks bronzas cilnis ar Gunāra Astras seju un acu skatienu, un horizontālā plāksnē ir viņa rokas, īstas, mezglainas darba rokas.”

Ņemot vērā, ka šogad 22. oktobrī Gunāram Astram apritētu 90 gadi, pieminekļa ieceri pagājušā gada vasarā izvirzīja tieslietu ministrs Jānis Bordāns. Saeima decembrī piekrita no valsts budžeta pieminekļa uzstādīšanai piešķirt 100 000 eiro.

Reklāma
Reklāma

Krastiņš uzsver, ka pieminekļa iecere īstenojusies ļoti ātri, faktiski gada laikā, kamēr, piemēram, Oskara Kalpaka piemineklis iepretim Aizsardzības ministrijai prasījis desmit gadus, ieskaitot būvniecību.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.