Foto: Fotolia

Pieprasa garantijas veselības aprūpes darbinieku algu paaugstināšanai 0

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) sagaida, ka valdība steidzami nāks klajā ar garantijām par to, ka turpmāko gadu budžetā finansējums veselības aprūpes darbinieku algu paaugstināšanai tiks piešķirts vismaz likumā paredzētajā apmērā.

Reklāma
Reklāma
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 55
Krievija vismaz mēnesi zināja par terorakta gatavošanu: “Lai viņi nestāsta pasakas fejai!” 87
Lasīt citas ziņas

LVSADA norādīja, ka nozares finansējumu plānots samazināt gan absolūtos skaitļos, gan procentos no iekšzemes kopprodukta (IKP), savukārt Latvijas sabiedrībai par to netiek stāstīts.

“Eiropas Komisiju valdība ir maldinājusi, ziņojot, ka viss ir kārtībā,” uzsvēra organizācijā.
CITI ŠOBRĪD LASA

Arodbiedrības ieskatā šādu maldinošu informāciju satur Latvijas Stabilitātes programma 2019. -2022. gadam. Programmā tiek apgalvots, ka “ar piešķirtā papildu finansējuma pieaugumu Latvija kopumā ir spējusi nodrošināt vidējo finansējuma pieaugumu veselības aprūpes nozarei atbilstoši Sabiedrības veselības pamatnostādņu 2014. -2020. gadam plānotajam finansējuma pieaugumam”.

“Patiesībā līdz pamatnostādnēs plānotajam jau tagad pietrūkst vairāk par 700 miljoniem eiro.

Atbilstoši pamatnostādnēm un Veselības aprūpes finansēšanas likumam, valsts finansējumam veselības aprūpei 2020.gadā jāsasniedz vismaz 4% no IKP. Diemžēl programma 2022.gadā sola vien 3,5%,” skaidroja LVSADA.

Par konstatētajām neatbilstībām LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris aprīlī informēja Saeimas Eiropas lietu komisiju. Toreiz deputāti tikai pieņēma informāciju zināšanai.

“Sekas šādai bezatbildībai kļūst aizvien jūtamākas. Pirmkārt, tas ir darba roku trūkums nozarē un ar to saistītais pakalpojumu pieejamības un kvalitātes apdraudējums,” pauda organizācijā, piebilstot, ka par darbinieku trūkumu veselības aprūpē un tā izraisītajām sekām LVSADA ilgstoši ir informējusi gan sabiedrību, gan politiķus.

Pēdējos gados tam pastiprinātu uzmanību pievērsa arī Pasaules Banka un Eiropas Komisija, turklāt šogad savu vārdu par problēmas nopietnību ir bildusi arī Valsts kontrole.

LVSADA cer, ka situācijā, kad mediķu trūkuma dēļ ir ticis atkārtoti traucēts darbs valsts lielākajās pilsētās, gan Saeima, gan valdība beidzot rīkosies ātri, atklāti un atbildīgi.

Reklāma
Reklāma

Jau ziņots, ka Daugavpils reģionālajā slimnīcā līdz 1.septembrim apturēta plānveida operāciju veikšana, jo izveidojusies kritiska situācija ar anesteziologu un reanimatologu noslodzi, otrdien sociālajā tīklā “Facebook” informējis slimnīcas valdes loceklis Grigorijs Semjonovs.