Pirmdien varēs bez maksas pārbaudīt ādas jaunveidojumus 3
Lai samazinātu ādas vēža saslimstības biežumu un mirstību, kā arī veiktu iedzīvotāju izglītojošo darbu par ādas vēža dažādu slimības formu pazīmēm, par ultravioleto staru kaitīgumu un optimāliem risinājumiem ādas aizsardzībai, ik gadu maijā visā Eiropā tiek atzīmēta Eiromelanomas diena*. Šogad Eiromelanomas kampaņa Latvijā norisināsies jau astoto gadu, turklāt sešu dienu garumā. Tās laikā akcijas organizētāji – biedrība “Dermatologi pret ādas vēzi” ar saukli – „Saule spīd visur – ne tikai pludmalē” aicinās cilvēkus rūpēties par ādas veselību. Pirmdien, 16. maijā ādas jaunveidojumu pārbaude būs pieejama bez maksas. Savukārt no 17. līdz 21. maijam ādas jaunveidojumu diagnostika būs par īpašu cenu.
Akcijā piedalīsies 60 dermatologi, kuri konsultēs un izmeklēs pacientus, kopā 18 dažādās Latvijas pilsētās – Balvos, Cēsis, Daugavpilī, Jelgavā, Jēkabpilī, Jūrmalā, Liepājā, Līvānos, Madonā, Olainē, Rīgā, Rēzeknē, Siguldā, Talsos, Tukumā, Valmierā, Ventspilī, Vadlaučos. Plašāka informācija par akcijas norisi pa tālruni 20242222. Detalizētāka informācija: http://www.adasvezis.lv/
Tendence pieaugt saslimstībai ar ādas vēzi no gada uz gadu ir vērojama visā pasaulē, tomēr Latvijā neskatoties uz plaši rīkotām ādas skrīninga akcijām un aicinājumiem iedzīvotājiem pārbaudīt ādas stāvokli situācija ir nopietna. Pēc „Slimību profilakses un slimību kontroles centra” (SPKC*) datiem ik gadu ādas vēža dažādās formas konstatē gandrīz diviem tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju. Turklāt saglabājas augsts no šīm slimībām izraisīto nāves gadījumu skaits, piemēram, 2015. gadā no melanomas mira 85 cilvēki. Diemžēl ādas vēzi nākas konstatēt arī gados jauniem cilvēkiem. Ja pirms vairākiem gadiem ādas vēzi varēja novērot galvenokārt 70 līdz 80 gadus veciem cilvēkiem, tad tagad tas tiek konstatēts cilvēkiem, kuri jaunāki par 30 gadiem.
“Dermatologi pret ādas vēzi” Valdes priekšsēdētājs, „Derma Clinic Riga” Valdes priekšsēdētājs Raimonds Karls skaidro, ka neskatoties uz lielo iedzīvotāju informētību, tie turpina darīt visu, lai savu ādas vēža risku palielinātu – sauļojas pludmalē, solārijā, veic darba pienākumus un nodarbojās ar saviem vaļaspriekiem svaigā gaisā, neievērojot saules aizsardzības rekomendācijas. Jāatceras, ka mūsu platuma grādos dzīvojošo gaišādaino cilvēku āda dabīgi sliktāk pretojas UV staru iedarbībai. Turklāt Latvijas iedzīvotājiem nevajadzētu dzīvot ilūzijā – ja ārā nav karsts laiks, nav arī ultravioleto staru radīto briesmu. UV starojums ādu var skart dūmakainā un mākoņainā laikā, kā arī ziemā – saules staru atstarošanās sniegā, vējš un zema gaisa temperatūra pieļauj intensīvu saules iedarbību.
Tāpēc ļoti svarīgi ievērot profilaktiskus pasākumus visa gada garumā. Ir pierādīts, ka saules izraisīto ultravioleto staru (UV) sastāvdaļas – UV A un B stari ievērojami ietekmē ādas šūnas. Taču saules aizsarglīdzekļi, saturot dažādas organiskas un neorganiskas vielas, spēj uz savas molekulas virsmas absorbēt UV staru fotonus, novēršot to iekļūšanu ādā. Trīs burtu kombinācija SPF uz iepakojuma norāda uz aizsardzību tikai pret UV B stariem, bet UV A norāda uz aizsardzību pret UV A stariem. Eiropas Kopienu komisijas vadlīnijas saistībā ar saules aizsargkrēmiem nosaka, ka tiem jāpasargā ne tikai no UV B stariem, bet arī A stariem.
Dr. R. Karls norāda, ka citās Eiropas valstīs, cilvēki ir labāk izglītoti par to, kā no ādas vēža izsargāties. Piemēram, Itālijā un Vācijā tas tiek mācīts jau no bērnudārza vecuma, bet Latvijā pat pieauguši cilvēki bieži vien nezina, kā izvēlēties un pareizi uzklāt saules aizsargkrēmu. „Tāpēc veselības mācības stundu iztrūkums un priekšzināšanu caurums veicinās ādas vēža skaita pieaugumu vēl vismaz 20 gadus,” prognozē dr. R. Karls.
Dr. R. Karls informē: „Ja cilvēkiem pēc 30 gadu vecuma ādas vēža risks lielā mērā atkarīgs no organisma spējām savlaicīgi novērst bojāto šūnu vairošanos, tad bērnu un jauniešu āda ir uzņēmīgāka pret UV starojumu. Tā atceras un summē ikvienu UV staru, ar ko saskārusies dzīves laikā. Turklāt, ja piedzīvoti biežāki smagi saules apdegumi, tad augstāks ir melanomas risks. Tāpēc pēdējos gados par galveno ādas riska faktoru tiek uzskatīta tieši bērnu un jauniešu ādas pakļautība UV starojumam. Tieši viņu aizsardzība no UV starojuma, varētu dot nozīmīgu lomu iespējamai melanomas skaita mazināšanai nākotnē.”
„Nozīmīga problēma ir arī nepietiekamais solāriju izmantošanas regulējums. Pirms diviem ar pus gadiem biedrība vērsās Ministru kabinetā un Veselības ministrijā ar aicinājumu labot noteikumus, kuri nosaka mākslīgā iedeguma iegūšanu, taču diemžēl līdz šim brīdim iniciatīva nav guvusi rezultātus. Kā liecina novērojumi, solārijos vēl joprojām bieži vien netiek ievērotas Ministru kabineta 2010. gadā noteiktās prasības, un jauniešiem netiek lūgts uzrādīt personu apliecinošu dokumentu, kas pierādītu, ka persona ir pilngadīga un drīkst apmeklēt solāriju. Tāpat par nožēlu valsts ir norobežojusies no Eiromelanomas akcijas norises un to neatbalsta pat informatīvi. Jāpiebilst, ka daudzās Eiropas valstīs šādas bezmaksas akcijas vispār nenotiek, jo diagnostiku sedz valsts programma. Diemžēl Latvijā pastāv arī ievērojama problēma medikamentu pieejamībā pacientiem ar melanomas metastastātiskām formām. To efektivitāte ir augsta salīdzinot ar ķīmijterapiju, taču izmaksas arī ir augstas. Valsts līdzfinansējums ir nepietiekams, lai šai pacientu grupai nodrošinātu uz pierādījumiem balstītu Eiropas un pasaules līmeņa ārstēšanu,” atklāj “Dermatologi pret ādas vēzi” Valdes priekšsēdētājs R. Karls.
Tomēr dr. R. Karls norāda arī uz dažiem pozitīviem aspektiem: “Līdz ar Eiromelanomas akcijas ieviešanu pēdējo gadu laikā palielinājies agrīnās stadijās atklāto melanomas un ne – melanomas audzēju gadījumu skaits. 2015. gadā no 224 melanomām 168 atklātas I vai II stadijā, t.i. precīzi trīs no četrām melanomām. Ne – melanomas audzēju sadaļā šī proporcija ir vēl labāka – 85% visu audzēju I un II audzēja stadijā. Akcija ir sasniegusi vienu no saviem mērķiem un pārliecinoši atklāj ādas vēža skrīninga metodes efektivitāti. Septiņu gadu laikā ir skrīnēti aptuveni 12,5 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, tādā veidā ietaupot valsts budžetā aptuveni 250 000 eiro.”
Tā kā ādas vēzis ir vienīgā vēža forma, kas ir vizuāli diagnosticējama un veiksmīgi pilnībā izārstējama agrīnās stadijās, ļoti būtiskas ir preventīvas dermatoloģiskās apskates. Labākā ādas vēža ārstēšana ir tā savlaicīga diagnostika. Kaut arī iedzīvotāju vidū tiek popularizēts un izmantots jaunveidojuma ABCD algoritms, kas var norādīt uz iespējamo problēmu, dr. R. Karls iesaka nepaļauties tikai uz šo pašdiagnostikas metodi. Sekojot veidojumiem ar pozitīvu ABCD, iespējams noteikt ļoti nelielu audzēju skaitu. Skaidri zināms, ka agrīna melanoma neuzrāda ABCD pazīmes, tās ir novērojamas tikai tad, ja tā sasniegusi attīstīta audzēja stadiju. Arī biežākais audzējs bazalioma neuzrāda ABCD pazīmes. Glābt savu un apkārtējo cilvēku dzīvību iespējams tikai nosakot melanomas audzēju agrīnās attīstības stadijās. Tāpēc ārsta kabinetā veiktā apskate no galvas līdz papēžiem ir ceļš, kā būt drošākam par to, ka nekas nedraud. Neskatoties uz visām mūsu valsts medicīnas nozares nebūšanām, iespējas agrīnai ādas audzēja diagnostikai ir ļoti labā līmenī. Parādoties aizdomām par kāda veidojuma nelabvēlīgu gaitu un vēršoties pie ārsta, speciālists veiks nesāpīgu, laika ziņā pāris sekunžu izmeklēšanu ar dermatoskopijas palīdzību. Šobrīd pasaulē ādas vēža skrīnings nav iedomājams tieši bez šis vienkāršas iekārtas – dermatoskopa. Metode ir pierādījusi savu efektivitāti, taču ļoti liela nozīme ir ārsta pieredzei un zināšanām.
*Eiromelanomas diena Eiropā notiek katru gadu maijā jau kopš 1999.gada. Kustība dibināta Beļģijā, pateicoties neatkarīgu dermatologu iniciatīvai. Latvijā šī kampaņa aizsākās 2008. gadā, pašlaik tajā piedalās 35 pasaules valstis.vairāk informācijas www.euromelanoma.org
**SPKC dati: 2011. gadā melanoma konstatēta 191 cilvēkam, 2012. gadā – 216 cilvēkiem, 2013. gadā nedaudz mazāk, bet skaits joprojām ievērojams – 204. 2014. gadā konstatētas – 205, bet 2015. gadā to skaits jau sasniedza 224. Savukārt citas ādas vēža formas 2011. gadā konstatētas – 977, 2012. gadā – 1626, 2013. gadā -1700. 2014. un 2015. gadā to skaits samazinājās, taču ievērojami pieauga melanomu skaits.
