Polijas prezidents izaicina Vāciju un NATO vienotību: šis solis nepalīdz visiem cīnīties pret krieviem 0
Spriedze starp Poliju un Vāciju sarežģī centienus demonstrēt vienotu fronti pret Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs dod priekšroku darbam ar premjerministru Donaldu Tusku, taču otrdien viņš uzņems Polijas prezidentu Karolu Navrocki – nacionālistu, kuru atbalsta opozīcijā esošā partija “Likums un taisnīgums” (PiS) un kurš pieprasa, lai Berlīne maksātu reparācijas par nacistiskās Vācijas iebrukumu Otrā pasaules kara laikā.
Attiecības starp Poliju un Vāciju pēdējos gados svārstījušās no ciešas sadarbības līdz atklātām nesaskaņām. Lai gan tirdzniecība un aizsardzības sadarbība ir spēcīga, PiS politiķi kritizē ES ietekmi un uztur vēsturiskās aizvainojuma jūtas.
“Pusvārds, kas izteikts nepareizi, var novest pie lieliem satricinājumiem,” brīdināja Vācijas Ārlietu ministrijas pārstāvis Knuts Abrahams.
Bijušais bokseris Navrocki jūnijā tika ievēlēts ar saukli “Vispirms Polija” un joprojām uzstāj uz reparāciju prasību, ko Vācija noraida.
Viņš to saista ar kopīgo Eiropas cīņu pret Krievijas agresiju, uzsverot, ka Polijai kā NATO austrumu flanga valstij nepieciešama “taisnība un skaidras attiecības ar Vāciju”.
Navrocki ir arī ciešā kontaktā ar ASV prezidentu Donaldu Trampu, kurš viņu atbalstīja vēlēšanās un nesen uzņēma Baltajā namā, apejot premjeru Tusku. Tas radījis spriedzi starp Polijas valdību un prezidentu, jo ārpolitika oficiāli ir Tuska pārziņā.
Pēc Tuska valdības nākšanas pie varas tā atteicās no PiS prasības, lai Vācija maksā 1,3 triljonu eiro reparācijas, uzskatot, ka juridiski tas nav iespējams un kaitē attiecībām ar lielāko eksporta tirgu.
Tā vietā Polija rosinājusi Vācijai veidot dokumentācijas vai dialoga centru, kas atzītu poļu ciešanas. Tomēr aptaujas rāda, ka vairāk nekā puse poļu atbalsta reparāciju prasību, un kritiķi brīdina, ka šis jautājums var saasināt spriedzi starp NATO sabiedrotajiem kara laikā.
