Pasaulē
Citur

Juris Lorencs: Politiski nepieskaramie2


Donalds Tramps.
Donalds Tramps.
Foto: REUTERS/SCANPIX/LETA

Februāra sākumā ar vienas dienas atstarpi televīzijā varēja vērot divas efektīgas politiskās izrādes. Vispirms 4. februārī prezidents Donalds Tramps izlikās neredzam ASV Kongresa Pārstāvju palātas spīkeres Nensijas Pelosi sveicienam pastiepto roku. Pelosi atriebās, pēc Trampa ziņojuma par stāvokli valstī ar plašu žestu saplēšot papīra lapas ar viņa runas kopiju – tieši pēc prezidenta patētiskajiem beigu vārdiem “Dievs svētī Ameriku”.

Dienu vēlāk līdzīgs skandāls Vācijā, Tīringenes zemes parlamentā jeb landtāgā. Tā vietā, lai apsveiktu jaunievēlēto Tīringenes premjerministru Tomasu Kemerihu un paspiestu viņam roku, šīs zemes “Kreiso partijas” (komunistu jeb Sociālistiskās vienības partijas mantiniece) priekšsēdētāja Suzanna Henniga-Velsova nometa pie augstās amatpersonas kājām ziedu pušķi.

ASV Senāts ir izbeidzis Trampa impīčmenta procesu, un prezidents izskatās spēcīgs kā vēl nekad. Šķiet, nekas vairs nevar apturēt viņa ceļu uz otro pilnvaru termiņu, un pat demonstratīvi saplēstā Trampa runa te maz ko spēs iespaidot. Tikmēr interesanti iekšējie procesi notiek ASV Demokrātu partijā.

Aiovas un Ņūhempšīras štatos priekšvēlēšanu cīņā par iespēju tikt nominētam par nākamo Demokrātu partijas prezidenta amata kandidātu uzvarējuši Pīts Būtidžedžs (politiķis ar izteikti liberāliem uzskatiem) un senators Bērnijs Sanderss, kuru dažkārt pat dēvē par komunistu! Izgāzies partijas nomenklatūras atbalstītais bijušais viceprezidents Džo Baidens.

Izskatās, ka ASV politiskais spektrs polarizējas. Demokrātu atbalstītāji kļūst kreisāki, republikāņi aizvien pārliecinošāk pieslejas labējiem uzskatiem, un plaisa abu nometņu starpā tikai pieaug. Kaut kas līdzīgs vērojams Vācijā. Iemesls Hennigas-Velsovas demaršam ir, viņasprāt, skandalozā Kemeriha (kurš pārstāv liberāļus) ievēlēšana amatā ar partijas “Alternatīva Vācijai” balsīm.

Spēku sadalījums Tīringenes landtāgā ir šāds: no 90 vietām kreisajiem ir 29, “Alternatīvai Vācijai” – 22, kristīgajiem demokrātiem – 21, sociāldemokrātiem – astoņas, zaļajiem – piecas, liberāļiem – piecas vietas. Skaidri redzams – ja “Alternatīva Vācijai” ir nepieņemama visiem politiskajiem spēkiem, bet kristīgie demokrāti un liberāļi nevēlas sadarboties ar kreisajiem, tad valdību nav iespējams izveidot. Vienkārši nav balsu.

Tikmēr politiskās aprindas un medijus pārņēmusi vētra – kā nu tā var! Pakļaujoties spiedienam, Kemerihs atkāpies. Kristīgo demokrātu partijas priekšsēdētāja un Vācijas aizsardzības ministre Annegrēta Krampa-Karenbauere paziņojusi, ka plāno atteikties no sava partijas amata. Aizvien skaļākas kļūst runas, ka nākamais Vācijas kanclers varētu nākt no Zaļās partijas.

Indijā jau gadu tūkstošus dzīvo tā saucamie nepieskaramie. Bailēs no aptraipīšanās augstākās kastas cenšas no tiem izvairīties – nesveicināties, nepieņemt no viņu rokām priekšmetus, pat neļauj sev uzkrist nepieskaramā ēnai. Tagad Amerikā nepieskaramos viens otrā saskatījuši Tramps un Pelosi, Vācijā šajā “godā” iecelta partija “Alternatīva Vācijai”. Un līdz ar to arī 14% Vācijas pilsoņu, kuri, saskaņā ar aptaujām, stabili atbalsta šo partiju.

Bet tad rodas jautājums – cik demokrātiska un tālredzīga ir šāda atbalsta ziņā nozīmīgas partijas atgrūšana? Vai “sarkanās līnijas” nav ceļš uz varas paralīzi un jaunu Veimāras republiku? Pagaidām to vērojam tikai Tīringenes zemē, rīt, kas zina, varbūt jau visā Vācijā. Politikas vērotāji jau piemin “Tīringenes sindromu”, kas izplatās arī citviet Eiropā.

Par “Alternatīvu Vācijai” runājot – katrs, kas iepazinies ar tās programmu, būs spiests atzīt: jā, tā ir radikāla. Starp citu, daudzos jautājumos tuva mūsu Nacionālās apvienības programmai. Bet “Alternatīva Vācijai” vismaz piedāvā risinājumus problēmām, kuras valdošie politiskie spēki izliekas neredzam vai cenšas paslaucīt “zem paklāja”. Nelaime tāda, ka šī politiskā spēka kritizētāji rīkojas līdzīgi taisnajiem soģiem padomju laikos – “neesmu lasījis Pasternaku, bet zinu, ka viņš ir slikts”.

To, kurp ved nespēja sadarboties, krustu šķērsu savilktas sarkanās līnijas, lieliski ilustrē notiekošais Rīgas pašvaldībā. Atklāti sakot, jau zudis priekšstats, kurš ar kuru Rīgas domē sastrīdējies un kurš kuru “uzmetis”.

Saistītie raksti

Bet man kā rīdziniekam ir svarīgi, lai dome strādātu, lai tiktu pieņemts pilsētas budžets. Jautājums tikai – vai pēc ārkārtas vēlēšanām atkal viss nebeigsies ar kārtējo čiku?

Tikmēr viena laba ziņa no Vācijas – Kemerihs paziņojis, ka savu 93 000 eiro lielo kompensācijas naudu, kas Tīringenes ministru prezidentam saskaņā ar likumu pienākas pēc amata atstāšanas, viņš ziedošot divām organizācijām – Staļinisma upuru apvienībai un bijušās Sociālistiskās vienības partijas (kas tagad pārtapusi “Kreiso partijā”) noziegumu izpētes biedrībai. Elegants mājiens, turklāt šai gadījumā ne ar noķēzītu, bet apzeltītu mietu.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LE
LETA
Pasaulē
Francijā par karantīnas pārkāpšanu izrakstīti 350 000 sodu
6 stundas
LE
LETA
Pasaulē
Igaunijā jau piektais nāves gadījums ar Covid-19
6 stundas
LE
LETA
Pasaulē
Igaunijā turpina pieaugt ar Covid-19 saslimušo skaits 1
8 stundas

Lasītākie

JL
Juris Lorencs
Pasaulē
Korejas pretvīrusa recepte: kā šajā valstī izdevās “pārlauzt” Covid-19 saslimstības līkni?
Intervija 32 minūtes
LE
LETA
Veselam
Covid-19 konstatēts jau kopumā 52 pašvaldībās: jauni saslimšanas gadījumi Baldones un Valkas novados
3 stundas
LE
LETA
Latvijā
Covid-19 krīzes pārvarēšanas pasākumus finansēs no valsts budžeta
2 stundas
LE
LETA
Pasaulē
Vācija plāno pagarināt koronavīrusa dēļ noteiktos ierobežojumus līdz 19.aprīlim
8 minūtes
LL
LETA, LA.lv
Dabā
FOTO. Izcēlies kūlas ugunsgrēks ceļa posmā starp Siguldu un Līgatni
1 stunda