Š
Š
Foto: SCANPIX/AFP/LETA

Juris Lorencs: Vai tiešām “nāvējošais vīruss”? 2

Vai vēl atceramies skolā mācīto skaitļu virkni – 1, 2, 4, 8, 16, 32, 64…? Tā ir ģeometriskā progresija, šajā gadījumā ar bāzes skaitli 1 un reizinātāju 2. Katrs nākamais reizinājums dubulto iepriekšējo virknes locekli. Matemātisks modelis, kas diezgan precīzi raksturo lipīgas slimības epidēmijas izplatīšanos tās sākotnējā fāzē.

Reklāma
Reklāma
Mājas
12 senlatviešu ticējumi par Jurģu dienu: kāda šī diena, tāda visa vasara? 25
Kokteilis
“Man ir lauzta kāja un deguns, pārsista piere, pamatīgs smadzeņu satricinājums…” Horens Stalbe Dobelē nežēlīgi piekauts 33
Putinam draud briesmas, par kurām pagaidām zina tikai nedaudzi 15
Lasīt citas ziņas

Brīdī, kad es rakstu šīs rindas (ir ceturtdienas, 30. janvāra, rīts), kontinentālajā Ķīnā ar jauno koronavīrusu inficējušies aptuveni 7800 cilvēki, no tiem 170 miruši. Slimnieku skaita pieaugums pagaidām ir visai stabils – 30% jeb 1,3 reizes dienā. Ja nekas nemainīsies, tad saskaņā ar ģeometriskās progresijas likumsakarībām mēneša laikā Ķīnā būs saslimuši ap 20 miljoniem cilvēku.

Vēstis no epidēmijas skartajiem rajoniem atgādina ziņas no frontes – karantīna, evakuācija, izolācija. Tukšas ielas, slēgtas skolas, apturēta satiksme, paralizētas pilsētas. “British Airways” un “Luft­hansa” pārtrauc lidojumus uz Ķīnu, Papua Jaungvineja atsakās ielaist savā teritorijā pasažierus no Āzijas, Rīgas “Dinamo” spēle no Pekinas pārcelta uz Novosibirsku…

CITI ŠOBRĪD LASA
Medijos parādījušās jaunas ikonas jeb memi. Tie cilvēki maskās, slimnieki izolētos plastmasas konteineros, ārsti skafandros.

Šis ir viltus ziņu un sazvērestības teoriju laiks. Dažās Krievijas interneta vietnēs “eksperti” raksta, ka jaunais vīruss esot gēnu inženierijas ceļā radīts bioloģiskais ierocis, paredzēts tieši dzeltenās rases iznīcināšanai. Ka tas esot vienīgais veids, kā Amerika varot apturēt Ķīnas varenības pieaugumu.

Zināms pat, ka vīrusa izveidi it kā esot finansējis “Microsoft” dibinātāja Bila Geitsa labdarības fonds… Savukārt starptautiskie investori bažījoties, ka “nāvējošais vīruss vājināšot pasaules ekonomikas izaugsmi”. Cita ziņa tepat no Latvijas – “Stradiņa slimnīca noliedz sociālajos tīklos izskanējušo ziņu par ārstniecības iestādē it kā ievestu pirmo koronavīrusa pacientu Latvijā”.

Un ja nu būtu ievests, ko tad? Pasaule jau neietu bojā, cilvēku vajadzētu ārstēt. Un vai tiešām “nāvējošais vīruss”?

Mēs šausmināmies par 170 mirušajiem valstī, kur dzīvo 1,4 miljardi cilvēku. Patiesībā tas ir niecīgs posts, ja salīdzina ar Eiropas mēra un baku epidēmijām, kas savulaik gājušas pāri arī Latvijai.

Vēl nesen, pirms simts gadiem, pasaulē plosījās tā saucamā spāņu gripa. Tolaik saslima apmēram 550 miljoni cilvēku jeb katrs trešais planētas iedzīvotājs. Mirušo skaits – ap 60 miljoniem, katrs desmitais slimnieks. Bet statistika ir abstrakta, savukārt katra cilvēka nāve ir pavisam reāla, personīga traģēdija viņa ģimenei, tuviniekiem un draugiem. Notiekošais atgādina, cik patiesībā neaizsargāts ir modernais cilvēks.

Ka sabiedrībā, kur nepārtraukti tiek runāts par drošību, kur nāve nobīdīta malā, paslaucīta zem paklāja, kur reklāmu klipos visi izskatās jauni, izskatīgi, slaidi un smaidoši, pavisam negaidīti var ielauzties neparedzami, nepārvarami spēki. Tomēr panikai nav pamata. Zinātnieki atradīs jaunas zāles un potes. Ķīnas valdība un sabiedrība kārtējo reizi nodemonstrēs savas mobilizācijas spējas un ja ne pilnīgi apturēs, tad vismaz būtiski ierobežos slimības izplatību.

Vienlaikus jāapzinās, ka notiekošajā daļēji pie vainas ir pats cilvēks.

Jauni un bīstami vīrusi parādās ik pa brīdim. Atšķirība ir tā, ka šodien lielākā daļa cilvēku dzīvo un strādā milzīgās megapolisēs. Uhaņas pilsētā (kaut kur Ķīnas vidienē, kurš gan Eiropā par tādu būs dzirdējis!), kas kļuvusi par epidēmijas centru, patlaban dzīvo 11 miljoni cilvēku. Piecpadsmit Rīgas! Ideāla vide vīrusa izplatībai.

Par Latviju domājot – mēs vēl nezinām, kādas konsekvences ne tikai lauksaimniecībai, bet arī veselības nozarei būs nesusi šī netipiski siltā ziema. Runā, ka ērces jau modušās un šogad esot sevišķi nešpetnas. Bet ko mums atliek darīt? Vien gaidīt pavasari un cerēt, ka saule un spirgtie vēji sarežģīs vīrusiem dzīvi – gan gripai, gan “ciemiņam” no tālās Ķīnas.

Stiprināt imunitāti, kustēties, uzturēties svaigā gaisā, censties veselīgāk ēst. Un neaizmirst biežāk nomazgāt rokas.
Šajā publikācijā paustais ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar LA.LV redakcijas redzējumu.
SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.