Latvijā
Sabiedrība

Guntis Libeks: Propagandisti žurnālistu ādās?2


Guntis Libeks, Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs
Guntis Libeks, Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs
Foto – Ieva Lūka/LETA

“Re:Baltica/Re:Check” interneta mājas lapā 2020. gada 15. martā publicēts raksts ar apakšvirsrakstu: “Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors melo vai neapzināti maldina.”

“Pēc reformas slēgs vairāk nekā pusi reģionālo skolu un slimnīcu – tā stāsta Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valdes priekšsēdētājs Edgars Tavars. Tomēr ne Veselības ministrijas (VM), ne Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvājums neparedz masveida iestāžu slēgšanu, bet pakalpojumu klāsta pārskatīšanu,” secina “Re:Check”, iepazīstoties ar reformu plāniem.

Par ko gan E. Tavars ir izpelnījies šādu “atmaskošanu” pēc izteikumiem “Rīga TV24”?

Politiķi, kā zināms, bieži runā neprecīzas un pārspīlētas lietas, lai spilgtinātu savas domas.

Izlasot rakstu, top skaidrs autoru Sabīnes Bērziņas un Evitas Puriņas mērķis: apgalvot pretējo, nosaucot E. Tavaru par meli.

Raksta autores savu viedokli pamato ar izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas un Veselības ministrijas apgalvojumiem. Bet kā ir patiesībā?

Par izglītības reformā paredzēto slēdzamo skolu skaitu liecina Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotais un valdībā apstiprinātais ziņojums “Par skolu tīkla sakārtošanu” (2019. gada 14. maijā).

Tajā nepārprotami minēts, ka 63% vidusskolu, 56% pamatskolu un 52% sākumskolu neatbilst IZM izvirzītajiem un valdības apstiprinātajiem kritērijiem par skolēnu skaitu skolās un klasēs.

Saeima 2019. gada nogalē pieņēma grozījumus Izglītības likumā, kas ļauj valdībai (IZM) noteikt minimālo skolēnu skaitu klasē, ieviešot dzīvē ziņojumā noteiktos mērķus. E. Tavars savas prognozes par skolu un slimnīcu slēgšanu saka saistībā ar administratīvi teritoriālo reformu, un tur viņš paredz to, ko var secināt no valdības dokumentiem.

Pēc administratīvās reformas viena no pašvaldību grupām – novadi ar zemāku skolēnu skaita kritēriju (tie, kas tagad nav attīstības centri un tiks pievienoti citiem novadiem) – pazudīs. Līdz ar to no Latvijas kartes jāpazūd vēl lielākam skaitam skolu – līdz pat 70%.

“Ministrija iepriekš ir piedāvājusi aprēķinus arī par pamatskolām – tie rādīja, ka iecerētajam skolēnu skaitam neatbilst vairāk nekā puse šā līmeņa mācību iestāžu.

Taču arī šajā gadījumā rosinājums bija tās pārveidot par sākumskolām vai daļu apvienot, nevis visas neatbilstošās likvidēt.

Gada sākumā ministre Ilga Šuplinska (JKP) sacīja, ka aptuveni 200 no visām vairāk nekā 600 Latvijas skolām būtu jādomā par izglītības pakāpes pazemināšanu,” minēts “Re:Check” rakstā. Tad cik skolu jāslēdz vai jāreformē: puse vai trešdaļa? To nevar saprast pat no I. Šuplinskas teiktā.

“Re:Check” mēģina iestāstīt, ka vidusskolas pārveidošana par pamatskolu vai sākumskolu neesot vidusskolas slēgšana, jo kāda cita skola jau palikšot.

Attiecīgi, ja pilnvērtīgu septiņu reģionālo slimnīcu vietā paliktu trīs, tad tā nebūtu slēgšana, jo uz vietas darbotos cita līmeņa slimnīca. “Zemākos līmeņos piedāvāto iespēju un pakalpojumu klāsts pakāpeniski sarūk, līdz, piemēram, pirmā līmeņa slimnīcām jāspēj piedāvāt vien terapiju, aprūpi un neatliekamo palīdzību,” kā min raksta autores.

Veselības ministrija vēl nav informējusi par saviem plāniem, tomēr ir pilnīgi skaidrs, ka, ja neatliekamās palīdzības slimnīcas vietā paliek iestāde ar poliklīniku un hronisko slimnieku aprūpes nodaļu ar nosaukumu “slimnīca”, tad grūti būs kādam iestāstīt, ka nav bijusi pilnvērtīgas slimnīcas slēgšana.

“Re:Check” pauž pēdējā laikā populāru uzskatu, ka likumi un valdības lēmumi vēl neko nenozīmē, par to svarīgāks ir ministra/ministrijas viedoklis un reālā rīcība.

Par augstāku spēku kļūst politiskais viedoklis/ bezkompromisa tiesiskums/ pieejamā fiskālā telpa vai kas cits, kā to pierādīja budžeta likums attiecībā uz veselības finansējumu. Šādas situācijas bijušas arī iepriekš, kaut vai attiecībā uz likumā paredzēto apriņķu izveidošanu.

Saistītie raksti

Es tomēr sliecos ticēt, ka dzīvojam tiesiskā valstī un jārespektē un jātic likumiem un oficiāliem lēmumiem. Tādēļ Edgaram Tavaram tomēr ir taisnība, lai gan viņš savos apgalvojumos bijis piesardzīgs.

Turpretī “Re:Check” nodarbojas ar melīgu politisku propagandu.

Atliek vien minēt, vai tā ir patiesa autoru pārliecība vai apmaksāts darbs.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LA
LA.LV
Latvijā
“Spļāviens sejā nacionālai pašapziņai,” Dzintars naudu krievu medijiem salīdzina ar terorisma finansēšanu 1
2 stundas
IK
Ilze Kuzmina
Latvijā
“Jaunais īpašnieks apliks sētu, arhitektūras piemineklis tur stāvēs neredzams!” Biedrība lūdz glābt Anniņmuižu
4 stundas
EL
Egils Līcītis
Latvijā
Egils Līcītis: Gobzems satrakojies. Čalim jumts aizbraucis. Kokaīnu sašņaucies. Kā Saeimas parkets viņu vēl nes! 10
4 stundas

Lasītākie

IK
Ilze Kuzmina
Latvijā
Mācību gads nule noslēdzies, bet jau tagad jājautā: kā skolas gatavosies 1. septembrim?
37 minūtes
IK
Ilze Kuzmina
Latvijā
“Jaunais īpašnieks apliks sētu, arhitektūras piemineklis tur stāvēs neredzams!” Biedrība lūdz glābt Anniņmuižu
4 stundas
LA
LA.LV
Latvijā
“Spļāviens sejā nacionālai pašapziņai,” Dzintars naudu krievu medijiem salīdzina ar terorisma finansēšanu 1
2 stundas
EL
Egils Līcītis
Latvijā
Egils Līcītis: Gobzems satrakojies. Čalim jumts aizbraucis. Kokaīnu sašņaucies. Kā Saeimas parkets viņu vēl nes! 10
4 stundas
LA
LA.LV
Dabā
“Uz jūru peldēties – vēl nē, nē, nē.” Toms Bricis par stipro vēju un laiku šonedēļ
Intervija 2 stundas