Ilustratīvs foto

Psihiskā veselība – svarīga un saudzējama 7

Izplatītākie psihiskie traucējumi Eiropā ir trauksme, bezmiegs un depresija. Latvijā situācija ir līdzīga un, visticamāk, būtu jāpiemin arī izdegšanas sindroms. Diemžēl daudzi cilvēki palīdzību pie speciālistiem nemeklē, ļaujot mentālai problēmai samilzt līdz apmēriem, kad bez zālēm neiztikt.

Medvedevs, iespējams, būdams dzērumā izpļāpājas, kādā gadījumā Krievija pielietos kodolieročus 9
“Ja godīgi, man negribas braukt atpakaļ uz Latviju…” TV personība Žaklīna Cinovska Ukrainā dzīvo jau gandrīz pusgadu
“Iesaistīties kaujās ar krievu “SU-57″ nevajag – tā ukraiņiem būtu pašnāvība,” atzīst Rajevs
Lasīt citas ziņas

Par to, kā atpazīt brīdi, kad noteikti jādodas pie speciālista un kā mainīt sabiedrības attieksmi pret mentālo veselību sarunājas ārste psihiatre, medicīnas zinātņu doktore Natālija Bērziņa un Veselības centru apvienības speciālistes – klīniskā un veselības psiholoģe Jekaterina Vintere un ginekoloģe Karlīna Elksne.

Var piemeklēt jebkuru

CITI ŠOBRĪD LASA

Mentālās problēmas sabiedrībā joprojām tiek stigmatizētas, palīdzības meklēšana pie psihologa vai psihiatra nereti pat tiek uzskatīta par vājuma pazīmi: re, kā, pavisam – netiek ar sevi galā! Vēl nepatīkamāk, ja cilvēku tūlīt nosauc par jukušu.

Psiholoģe Jekaterina Vintere uzsver: “ Tāpat kā ikviens no mums nav pasargāts no fiziskām kaitēm, arī mentālās veselības problēmas var piemeklēt jebkuru – šādā izpratnē tas uzskatāms par normālu un no tā nevajadzētu kaunēties. Tomēr sabiedrībā pastāv dažādi aizspriedumi saistībā ar mentālās veselības problēmām, kas var arī kavēt vēršanos pie speciālistiem, kad cilvēks jūt – kaut kas nav labi.

Taču palīdzību vajadzētu meklēt, jo līdzīgi kā ar fiziskām slimībām, arī mentālās veselības jautājumos agrīna diagnostika ir svarīga. Ja dažādi traucējumi vai stāvokļi tiek ielaisti, sekas var būt ilgstošas un ļoti nopietnas, piemēram, kuņģa un gremošanas trakta slimības ilgstoša stresa gadījumā, pašdestruktīva uzvedība, piemēram, vielu lietošanu, lai mazinātu psiholoģiskās ciešanas, vissmagākajos gadījumos – pašnāvība. Atšķiras grūtības, no ka cilvēki cieš, un, līdz ar to, atšķiras arī iespējamās sekas. Labā ziņa – laikus atklājot dažādus traucējumus, tos iespējams ārstēt vai menedžēt, tādējādi šīs sekas novēršot un uzlabojot dzīves kvalitāti kopumā.”

Signāli, ko nedrīkst ignorēt

Mentālas problēmas nesākas viena dienā, turklāt tās mēdz attīstīties vairāku nelabvēlīgu faktoru ietekmē. Kādu brīdi psihiskie vai mentālas veselības traucējumi var arī būtiski neietekmēt dzīvi, taču ar laiku situācija mainās. Psihiatre Natālija Bērziņa norāda: “Jāizvērtē, cik lielā mēra, piemēram, trauksme ietekmē ikdienas funkcionēšanu. Ja cilvēks jūt, ka trauksmes dēļ nevar koncentrēties darbam, ka ir grūti pilnvērtīgi komunicēt, socializēties, ka trūkst enerģijas, ir slikts garastāvoklis, pazeminās dzīves kvalitāte, vajadzētu vērsties pie psihiatra.”

Psiholoģe Jekaterina Vintere mudina rūpīgāk pievērst uzmanību savām izjūtam un atbildēt sev uz svarīgiem jautājumiem: kā es jūtos; vai man pietiek resursu ikdienas aktivitātēm; vai, pamostoties no rīta, es jūtos atpūtusies; vai varu pilnvērtīgi strādāt, kā līdz šim? Ja uz šiem jautājumiem nav apstiprinošu atbilžu, tas ir jāuztver kā „trauksmes zvans”.

“Signāli var būt ļoti dažādi. Tas, ko, iespējams, var pamanīt, ir nervozitāte, aizkaitināmība un citas pazīmes, kas var liecināt par trauksmi. Depresijas gadījumā var būt atsvešināšanās, noslēgtība, interešu zudums. Tāpat cilvēki reizēm mēdz pašārstēties, piemēram, lietojot alkoholu vai citas apreibinošas lietas. Liela palīdzoša loma, pamanot izmaiņas, ir tuviniekiem. Ja viņi redz jebkādas krasas izmaiņas tuva cilvēka uzvedībā vai personībā, ir vērts apjautāties, kā viņš jūtas, vai viņu kas nomāc, vai ar visu tiek galā,” skaidro psiholoģe.

Ginekoloģe Karlīna Elksne apstiprina: “Psihosomatiski jeb psihisku un somatisku procesu mijiedarbības gadījumi ginekoloģiskajā praksē ir samērā bieži satopami, piemēram, ja runa ir par neauglību. Abi partneri var būt izmeklēti un atzīti par pilnīgi veseliem, taču grūtniecība neiestājas. Iesakot sievietei apmeklēt psihoterapiju, pēc kāda laika iestājas arī grūtniecība. Tāpēc, izvērtējot fiziskus simptomus, ārstam speciālistam ir vērts noskaidrot, vai tie nav mentālu traucējumu rezultāts.”

Virtuālās pasaules slazds psihei

Negatīvu iespaidu uz cilvēkiem ar jau esošiem psihoemocionāliem traucējumiem rada arī sociālie tīkli, padarot situāciju smagāku. “Instagram saturs, piemēram, par jauno māmiņu dzīvi ir grūti piemērojams realitātei. Ja jaunā sieviete sāk sevi salīdzināt un nespēj pietuvoties šiem standartiem, viņa var iekrist vēl dziļākā emocionālā bedrē,” saka ginekoloģe un piebilst, ka viss nav tik vienkārši – emocionālajiem stāvokļiem pēc dzemdībām ir gradācijas, piemēram, ir pirmo dažu dienu pēcdzemdību skumjas, kas ir dabiskas un adekvātas – sieviete raud, viņa raizējas, vai visu dara pareizi. “Nav adekvāti, ja šīs sūdzības pastāv vēl divas nedēļas pēc dzemdībām un tām ir tendence pieaugt. Tad var būt runa par pēcdzemdību depresiju.

Trešais traucējumu veids ir pēcdzemdību psihoze, kas izpaužas kā pašai vai citiem kaitējoša uzvedība, redzes, dzirdes halucinācijas. Tas ir akūts traucējumu veids, kas prasa neatliekamu medicīnisku iejaukšanos. Tie gan nav izplatīti, taču ir ļoti bīstami gadījumi.”

Vai sievietēm mentāli traucējumi ir biežāk kā vīriešiem?

Karlīna Elksne šim pieņēmumam nepiekrīt, uzskatot, ka sievietes tikai biežāk meklē speciālistu palīdzību un viņu problēmas tiek diagnosticētas. “Manuprāt, pašlaik tieši vīrieši ir vairāk pakļauti riskam. Sievietes nebaidās prasīt palīdzību, ir atvērtākas gan pašpalīdzības mehānismiem, gan speciālistiem. Jā, sievietes menstruālais cikls var ietekmēt hormonālās svārstības un hormoni iespaido visu ķermeni, arī galvas smadzenes. Tomēr premenstruālo sindromu nevajadzētu jaukt ar depresiju, tas ir kas cits. Ja sievietei hormonālās svārstības traucē, tad var uzskatīt, ka tā ir slimība un vispirms par to jārunā ar savu ginekologu.

Psihiatre Natālija Bērziņa atklāj: “Daudz sarunājos ar sievietēm par psihisko veselību un hormonālajām svārstībām. Katrā sievietes dzīves posmā – grūtniecības laikā, pēcdzemdību periodā vai perimenopauzē ir trauksmes, depresijas riski.

Pie psihiatra cilvēks (neatkarīgi no dzimuma) parasti nāk, kad jau ir satraukums, bezcerība, kad nesaprot, kas ar viņu notiek. Vīriešiem biežāk diagnosticējam tādi trauksmes spektra traucējumi, kā piemēram, sociālā trauksme, tāpat kā sievietēm, vīriešiem sastopama arī depresija vai, piemēram, somatoforma veģetatīva disfunkcija. Tiesa, vīriešiem nereti ir neērti par to runāt, jo traucē aizspriedumi un audzināšana.”

Psiholoģe apstiprina, ka vairāk pēc palīdzības griežas sievietes: “Sievietes daudz domā par savu psihisko veselību. Tas notiek arī tāpēc, ka sievietes jūtas atbildīgas par bērniem, viņas vēlas būt labas mammas un, tiklīdz jūt nopietnus signālus, meklē ceļus, kā sev palīdzēt. Konsultēšanas dinamika parasti ir ļoti laba, sieviete atrod iekšējos resursus, pašpalīdzības ceļus. Ja psihologs neredz nopietnas saslimšanas simptomus, novirza pie psihiatra. Emocionālā stāvokļa uzlabošanos ir iespējams panākt.”

Izdegšanas sindromam nav dzimuma pazīmes

Viena no problēmām, ar ko nākas saskarties, īpaši, darbspējas vecuma cilvēkiem, ir izdegšanas sindroms – traucējums, kas var ievērojami pasliktināt dzīves kvalitāti. Jāatzīst gan, ka nozīmīgs izdegšanas faktors ir tieši darba vide un attiecības – ja tajā nekas nemainīsies, risks, ka darbinieki izdegs, saglabājas.

Jekaterina Vintere teic: “Izdegšana nav saistīta tikai ar darbu, izdegt var arī ģimenē, partnerattiecībās. Sievietei izdegšana ir nopietns drauds, jo viņai jāpilda daudz sociālo lomu – tik daudzās dzīves jomās sieviete cenšas būt veiksmīga, ka brīžiem nemaz neatliek laika sev.”

Izdegšanas sindroma pazīmes ir nomākts garastāvoklis, intereses zudums par veicamo darbu, aizkaitinājums, ciniskums, norobežošanās no kolēģiem, darba kavēšana vai dzīvošana tikai darbā, darbs nesniedz gandarījumu, parādās arī somatiski simptomi, piemēram, muskuļu pastāvīgs sasprindzinājums, muguras sāpes. Simptomus var palīdzēt pamanīt arī kolēģi vai ģimenes locekļi. Ja cilvēks sāk atteikties no sociālām aktivitātēm un tas turpinās, ja mazinājušies parastie prieki, neinteresē hobijs, ir problēmas ar miegu, situācijai neatbilstoša vainas izjūta, vajadzētu mudināt doties pie speciālista.

Jāņem vērā, ka izdegšana ir riska faktors depresijas attīstībai un arī tik izplatītā trauksme ar depresiju iet roku rokā.

“Mentālās veselības problēmas ir pavisam nopietnas un īstas. Tas nav kaut kas tāds, ar ko var tikt galā “vienkārši saņemoties”. Ja cilvēkam būts lauzta roka, mēs taču neteiksim: ko tu čīksti, ņem un saaudzē. Nē! Mēs zinām, ka tas ir sāpīgi, ka tam vajag laiku. Tāpat arī ar mentālo veselību – kolēģiem, draugiem, radiem jāpiedāvā palīdzība iejūtīgi, nevērtējoši. Vienkāršākais jautājums, ko varam uzdot: vai es tev varu palīdzēt? Ja atbilde ir apstiprinoša, noskaidrot, kā varam būt noderīgi un palīdzē tā, kā vajadzīgs viņam, nevis kā mēs uzskatām par pareizu. Tāpat arī jāatceras – otram varam tikai pasniegt roku, bet nevaram likt to paņemt,” saka psiholoģe.

Kad nepieciešami medikamenti?

Psihiatre Natālija Bērziņa norāda: “Medikamenti jālieto tikai tad, ja ir diagnosticēta saslimšana. Grūtsirdībai, kas var piemeklēt ikvienu, ārsts antidepresantus neizraksta. Ikvienam dažreiz tā var būt.

Ko vēl var darīt – mēģināt parādīt resursus, kas cilvēkam šobrīd ir pieejami. Ja radiniekiem šķiet, ka notiek kas vairāk, nekā tikai parasta nomāktība, vajag aicināt vērsties pie speciālista. Un tad, ja pēc diagnostiskiem kritērijiem tiek diagnosticēta depresija vai trauksme, psihiatrs var piedāvāt medikamentozo terapiju, kas var atvieglot simptomus, mazināt traucējumu intensitāti un, līdz ar to, pastarpināti var uzlabot arī fiziskās sajūtas, hronisko slimību gaitu, mazināt sāpes vai migrēnas simptomus.

Pareizā devā pareizi piemeklēts un pietiekamu laiku lietots antidepresants (ja nepieciešams, koriģējot blakusparādības) ir ļoti palīdzošs. Taču jāņem vērā, ka visi iepriekšminētie punkti ir ārkārtīgi svarīgi.”

Kā mainīt attieksmi pret mentālo veselību?

Jāsāk ar psihes un ķermeņa vienotības apzināšanos un abu atzīšanu par līdzvērtīgiem, tātad – pelnījušiem vienlīdzīgu uzmanību un rūpes.
Psiholoģe saka: “Cilvēks nav tikai fiziska būtne, bet arī emocionāla. Ja mums ir kādas fiziskas problēmas, mēs taču tās neignorējam. Ja man sāp zobs, varu izlikties, ka tā nav, tomēr diskomforts visu laiku saglabājas. Jā, varbūt kādā brīdī sāp mazāk, es pielāgojos, piemēram, neēdu saldu, jo tas sāpes pastiprina, taču faktiski tas nozīmē, ka es savu dzīvi pakārtoju kādai slimībai, ko būtu iespējams ārstēt. Līdzīgi ir ar psihisko veselību. Emocionālo grūtību ignorēšanai sekas var būt ļoti plašas – hronisks stress, izdegšana, depresija un citi. Tās savukārt var atstāt iespaidu arī uz fizisko veselību. Turklāt emocionālo grūtību ignorēšana pasliktina dzīves kvalitāti kopumā – cilvēkam var zust intereses, hobiji, mazinās dzīvesprieks, viņš atsvešinās no draugiem, tuviniekiem.

Domāju, ka attieksme pret mentālo veselību pamazām mainīsies. Liela loma ir ģimenes ārstiem, kuri pamana savu pacientu problēmas un novirza pie psihologa vai psihiatra.”

“Būtiska darba daļa ar pacientu, pirms ķerties pie medikamentiem, ir psihoizglītošana – informācijas sniegšana par to, kas ar cilvēku notiek, kā izpaužas traucējumi, kādas ārstēšanas iespējas pastāv, kā atpazīt, ja stāvoklis pasliktinās, un visbeidzot, kā modificēt ikdienu, lai veicinātu rehabilitācijas procesu un profilaksi,” uzsver psihiatre Natālija Bērziņa.

Ginekoloģe Karlīna Elksne piebilst: “21. gadsimtā nav vietas nekādu slimību, arī psihisko traucējumu stigmatizācijai, jo ar to mēs maksājam par savas dzīves kvalitāti.”

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
Cik veselīgs ir tavs ikdienas mazgāšanās rituāls
Vēdersāpes, slikta dūša, elpas trūkums, nieze… Kad pārtika kaitē veselībai
Skatītāja iesaka Kariņam jaunu reformu: “Vajag ļaut veikt eitanāziju invalīdiem un onkoloģiski slimajiem, jo cits nekas neatliek…”
Kāpēc NMPD bezpajumtniekus no parkiem savāc, bet ne vienmēr brauc uz izsaukumiem no mājām?
Medvedevs, iespējams, būdams dzērumā izpļāpājas, kādā gadījumā Krievija pielietos kodolieročus
“Ja godīgi, man negribas braukt atpakaļ uz Latviju…” TV personība Žaklīna Cinovska Ukrainā dzīvo jau gandrīz pusgadu
“Iesaistīties kaujās ar krievu “SU-57″ nevajag – tā ukraiņiem būtu pašnāvība,” atzīst Rajevs
VIDEO. Lietuvas slēptās kameras nofilmē, kādām metodēm nelegālie migranti šķērso Baltkrievijas robežu
“Dzirdēju trokšņus bēniņos – domāju, ka tas ir dzīvnieks, bet izrādījās, ka bija daudz sliktāk…”
Lasīt citas ziņas

Sadarbības projekts
Kas notiek mūsu organismā, ja vairāk par četrām stundām dienā sēžam
Padomu kopums guļoša pacienta aprūpē, atbilstoša inventāra nozīme
varam likt sāpēm atkāpties
Labs farmaceits uzdod jautājumus
9 pazīmes, ka jūs guļat par maz
Mēness aptieka: Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju mājas aptieciņas iegādē seko mediķu ieteikumiem
„Mēness aptieka” saņem starptautiski atzītu klientam draudzīgā uzņēmuma novērtējumu
Kādus vitamīnus lietot spēku atjaunošanai pēc ziemas
Mūsdienīgi rekonstruēta diennakts „Mēness aptieka” Pārdaugavā
Starptautiskā konferencē meklēs veidus, kā izmantot medicīniskās laboratorijas Latvijas veselības aprūpes sistēmas uzlabošanai
Padomi romantiskai Visu mīlētāju dienai tiem, kuri vairs nav jaunieši
Īsais ceļvedis vitamīnu lietošanā
Bērnu un jauniešu treniņā piedalās Starptautiskās Paralimpiskās komitejas prezidents Endrjū Pārsons
Farmaceita padomi piemērotas zāļu formas izvēlei
Mēness aptieka: Kuri dabas līdzekļi izmantojami stresa ietekmes mazināšanai
Paplašinot pakalpojumu pieejamību pieaugušajiem un bērniem, VCA atver jaunu poliklīniku „Dole”
Daudz alkohola vai kofeīna, urīnceļu infekcijas, nierakmeņi un citi iespējamie iemesli fizioloģiskās funkcijas traucējumiem
Aktuāli padomi ādas aizsargfunkciju stiprināšanai ziemā
Ukraiņu farmaceits Latvijā
Ko ēst vai ko neēst, lai dzīvotu ilgāk
Mēness aptieka: Farmaceiti un farmaceitu asistenti no Ukrainas sniedz ieguldījumu Latvijas iedzīvotāju farmaceitiskajā aprūpē
salviju izmanto veselībai
Dažādi augšējo elpceļu vīrusi – ko darīt veselības uzlabošanai
Ko svarīgi zināt par respiratori sincitiālo vīrusu
Astoņi ieteikumi pareizai zāļu lietošanai
Gudrās ēšanas ABC jeb pirmssvētku padomi vielmaiņas uzlabošanai
Kas ir svētku sirds sindroms, kā no tā izvairīties
TOP 5 notikumi veselības aprūpē 2022. gadā
„Mēness aptieka”: vīnu un dzirkstošo vīnu pirms Jaunā gada pērk par 50% vairāk nekā bezalkoholiskos dzērienus
„Mēness aptiekas” tikšanās reizē ar Latvijas Pensionāru federāciju valda siltas labestības gaisotne
Zinātnes progress. “Diseldorfas pacients” – piektais cilvēks pasaulē, kas veiksmīgi izārstēts no HIV
“Trauma bija pārāk smaga, stacionēšana – novēlota” – latviešu orgānu donore Alīna pēc nāves izglābusi piecus cilvēkus
Cer ierobežot žūpību…Latvijā ir pārmērīgs alkohola lietotāju īpatsvars darbspējīgo iedzīvotāju vidū
“Manas rozā brilles ir kritušas ar blīkšķi par daudzām lietām.” Meņģelsone intervijā atklāj, kā veicas ar reformām veselības aprūpē
ASV ar Baidena atbalstu atslepenos izlūkošanas informāciju: “Mums ir jātiek skaidrībā par Covid-19 izcelsmi”
Jo lielāks atalgojums ārstam, jo paviršāka un augstprātīgāka attieksme pret pacientu? Komentē profesors
“Ķīnai ir vajadzīga nesabrukusi, bet vāja Krievija – paklausīga”, Ķīna tam jau laikus gatavojās, tā pētniece
“Aizvestie. Neaizmirstie” – šodien 1949.gada 25.marta deportāciju piemiņas diena
Daudzas deportēto Latvijas pilsoņu personu lietas tā arī palikušas dažādos Krievijas arhīvos…
FOTO. Sabiedrības krējums pulcējas Dailes teātra “Kaukāziešu krīta aplis” pirmizrādē
FOTO. Stiliste Žanna Dubska “heiteru” dēļ kādu brīdi ir nolēmusi iepauzēt ar piedalīšanos TV šovos
Kas ar ko izcili labi sader ēdienos? Pieredzējušo saimnieču virtuves gudrības
Live
TEKSTA TIEŠRAIDE. KARŠ UKRAINĀ. Britu izlūki: Pēc nepārliecinoša uzbrukuma Krievija Ukrainā atgriežas pie aizsardzības
Vieni vienlīdzīgāki par otriem jeb kāpēc Saeimas ēkā joprojām ir oficiāla smēķētava?
VIDEO. Aleksandrs Lukašenko pie sevis ciemos uzaicinājis gubernatorus: viesi spiesti vakariņot pie galda, uz kura atrodas… suns
Darbu plānošana pēc Austrumu horoskopa no 21. līdz 26.jūnijam
Emīls, Egita un Monvīds – šīs dienas gaviļnieki. Kā vārds ietekmē tavu dzīvi?
Megana Mārkla pēc viesošanās Londonā gaužām neapmierināta ar 96 gadus vecās karalienes Elizabetes II “uzvedību”
VIDEO, FOTO. “Tu esi mans varonis!”: Holivudas aktieris Bens Stillers devies uz Ukrainu, lai satiktu tur Zelenski
Mūsējie uzvar īpašā auto rallijā Dānijā
Tukuma pusē teju par 40% varētu pieaugt siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifs
Vēstnieks paziņo, ka Polija iesaistīsies karā, ja Ukraina zaudēs. Ko nozīmē šāds paziņojums?
12:09
Zelenskis: Munīcijas trūkuma dēļ Ukraina pagaidām pretuzbrukumu nevar sākt
11:21
Vieni vienlīdzīgāki par otriem jeb kāpēc Saeimas ēkā joprojām ir oficiāla smēķētava?
10:07