Pasaulē
Citur

Putina argumenti “lielā mērā pārliecināja Trampu”. Atklātībā nonāk vairākas liecības no Boltona vēl neizdotajiem memuāriem1

Foto: Itar-Tass/Scanpix/LETA

Donalds Tramps lūdzis Ķīnas prezidentam Sji Dzjiņpinam palīdzēt panākt viņa atkārtotu ievēlēšanu ASV prezidenta amatā, palielinot lauksaimniecības produkcijas apmēru, ko Ķīna iepērk no Savienotajām Valstīm, lai tādējādi labvēlīgi noskaņotu pret Trampu amerikāņu fermerus, savos vēl neiznākušajos memuāros raksta bijušais Trampa padomnieks nacionālās drošības jautājumos Džons Boltons.

Pagājušā gada jūnijā G20 samita laikā Osakā tiekoties ar Sji, Tramps “pārsteidzošā kārtā pavērsa sarunu uz gaidāmajām ASV prezidenta vēlēšanām, netieši norādot uz Ķīnas ekonomiskajām spējām ietekmēt [vēlēšanu] kampaņas, lūdzot Sji nodrošināt, lai viņš uzvar.

Viņš uzsvēra, cik svarīgi velēšanu iznākumam ir femeri un tas, lai Ķīna palielinātu sojas pupiņu un kviešu iepirkumus”, grāmatā “The Room Where It Happened” (“Telpa, kurā tas notika”) raksta Boltons.

Citātus no grāmatas, kuru paredzēts izdot nākamnedēļ, publicējuši laikraksti “The Washington Post”, “The New York Times” un “The Wall Street Journal”, kuri jau saņēmuši grāmatas eksemplārus.

Osakā Tramps Ķīnas prezidentam arī teicis, ka atbalsta aizturēšanas nometņu būvēšanu Siņdzjanā, kur šādās nometnēs atrodas simtiem tūkstoši uiguru un citu musulmaņu minoritāšu pārstāvju.

“Osakas G20 sanāksmes atklāšanas vakariņās, kad klāt bija tikai tulki, Sji pastāstīja Trampam galvenos iemeslus, kāpēc viņš būvē koncentrācijas nometnes Siņdzjanā. Pēc mūsu tulka stāstītā, Tramps teicis, ka Sji jāturpina šīs nometnes būvēt, ka, viņaprāt, tieši tāda ir pareizā rīcība,” raksta Boltons.

Viņš arī atceras, ka 2018.gada vasarā NATO samitā Tramps gatavojies paziņot, ka ASV izstāsies no NATO, ja citas alianses valstis līdz janvārim būtiski nepalielinās aizsardzības izdevumus.

Kad Boltons centies viņu atrunāt, Tramps atteicis: “Vai jūs gibat izdarīt kaut ko vēsturisku?”

Memuāros arī vēstīts, ka telefonsarunā pagājušā gada maijā Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam izdevies noskaņot Trampu pret Venecuēlas opozīcijas līderi Huanu Gvaido, salīdzinot viņu ar Trampa sāncensi 2016.gada prezidenta vēlēšanās Hilariju Klintoni.

Boltons grāmatā to nodēvējis par “lielisku padomju propagandas piemēru”. Viņš raksta, ka Putina argumenti “lielā mērā pārliecināja Trampu”.

Vēl Boltons memuāros atklāj, ka Tramps solījis Turcijas prezidentam Redžepam Tajipam Erdoganam panākt, lai Ņujorkas Dienvidu apgabala prokuratūra izbeidz izmeklēšanu pret Turcijas valstij piederošo banku “Halkbank” par ASV noteikto sankciju pret Irānu pārkāpumiem.

“Tramps teica Erdoganam, ka viņš par visu parūpēsies, un paskaidroja, ka Dienvidu apgabala prokurori nav viņa cilvēki, bet [iepriekšējā prezidenta Baraka] Obamas cilvēki, taču šī problēma tikšot atrisināta, kad viņi tikšot nomainīti ar viņa [Trampa] cilvēkiem,” raksta Boltons.

Viņš arī atceras, ka Tramps neesot zinājis elementāras lietas. Tā piemēram, reiz ASV prezidents jautājis Baltā nama personāla vadītājam Džonam Kelijam, vai Somija ir daļa no Krievijas.

Savukārt 2018.gadā, tiekoties ar toreizējo Lielbritānijas premjerministri Terēzu Meju, Tramps bijis pārsteigts, kad viņa nosaukusi Lielbritāniju par valsti, kurai ir kodolieroči.

“Vai jūs esat kodolvalsts?” pārvaicājis Tramps.

Jau ziņots, ka prokurors otrdien lūdza federālo tiesu Vašingtonā uz laiku aizliegt 23.jūnijā paredzēto grāmatas iznākšanu, norādot, ka grāmatā ir konfidenciāla informācija, tāpēc tās iznākšana jāaizliedz, kamēr ASV Nacionālās drošības padome nebūs pabeigusi grāmatas satura pārbaudi.

Savukārt trešdien ASV Tieslietu ministrija lūdza tiesu šo prasību izskatīt paātrinātā kārtībā, tiesas sēdi sarīkojot ne vēlāk kā piektdien.

Boltons grāmatu pārbaudei iesniedza jau decembrī, taču Nacionālās drošības padome kavējas pārbaudi pabeigt. Tādēļ izdevniecība “Simon&Schuster” bijusi spiesta 17.martā plānoto grāmatas iznākšanu pārcelt vispirms uz 12.maiju, bet pēc tam uz 23.jūniju.

Tiesā iesniegtajā prasībā teikts, ka Boltons no izdevniecības par grāmatu saņēmis divus miljonus dolāru.

Trampa administrācija norāda, ka 2018.gada aprīlī, sākot strādāt Baltā nama nacionālās drošības padomnieka amatā, Boltons parakstījis vienošanos par konfidenciālas informācijas neizpaušanu.

2019.gada septembrī Boltons amatu atstāja, jo nepiekrita vairākiem Trampa ārpolitikas aspektiem, tostarp kontaktu veidošanai ar Ziemeļkoreju un Afganistānas islāmistu grupējumu “Taleban”.

Tramps grāmatā attēlots kā cilvēks, kam ir “atkarība no haosa”, teikts memuāru reklāmas materiālā, ko sagatavojusi izdevniecība “Simon & Schuster”

“Donalds Tramps negribētu, lai jūs izlasāt šo grāmatu,” sacīts reklāmas materiālā.

Saistītie raksti

Boltons pastiprinātas uzmanības centrā nonāca Trampa impīčmenta lietas izskatīšanas laikā. Demokrāti vēlējās, lai Boltons sniedz liecības par Trampa rīcību saistībā ar Ukrainu.

Boltons liecināt atteicās, bet Pārstāvju palāta ierosināja sākt Trampa impīčmenta prāvu, tomēr Senāts Trampu attaisnoja saistībā ar apsūdzībām, ka prezidents kavējis militāro palīdzību Kijevai, lai gūtu personīgu labumu.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.